Vācijā sākas G8 līderu oficiālā sanāksme

Heiligendamma (Vācija), 7.jūn., LETA--DPA. Ceturtdien Vācijas kūrortpilsētā Heiligendammā sākās oficiālā pasaules astoņu rūpnieciski attīstītāko valstu (G8) līderu sanāksme, tomēr viņiem nav vienprātības, kā cīnīties pret klimata pārmaiņām, un sanāksmi apēno nesaskaņas starp Krieviju un Rietumiem.

Sanāksmē tiks apspriests arī Serbijas provinces Kosovas nākotnes statuss, situācija Tuvajos Austrumos un starptautiskās sabiedrības centieni pārliecināt Irānu pārtraukt urāna bagātināšanu.

Sanāksmi vada Vācijas kanclere Angela Merkele, un tajā piedalās Lielbritānijas premjerministrs Tonijs Blērs, Itālijas premjerministrs Romāno Prodi, Francijas prezidents Nikolā Sarkozī, ASV prezidents Džordžs Bušs, Japānas premjerministrs Sindzo Abe, Kanādas premjerministrs Stīvens Hārpers un Krievijas prezidents Vladimirs Putins. Visās tikšanās reizēs piedalās arī Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Barrozu.

Līderiem pulcējoties Heiligendammas kūrortā, policijai trešdien nācās pielietot ūdensmetējus, lai izjauktu tūkstošiem globalizācijas pretinieku demonstrācijas un izveidotās blokādes.

Protestētāju aktivitātes tuvējā Rostokā un Heiligendammas apkārtnē uzrauga 16 000 policistu, kā arī liels skaits aģentu, kas iejuks protestētāju pūlī.

Ceturtdien aptuveni 1000 miermīlīgi noskaņotu demonstrantu sapulcējās divās vietās pie 12 kilometrus garā žoga ap samita norises vietu.

Diplomāti prognozē smagas debates sanāksmē par klimata pārmaiņām, jo ASV prezidents Džordžs Bušs turpina pretoties Merkeles izvirzītajai prasībai, lai samitā tiktu panākta vienošanās līdz 2050.gadam samazināt siltumnīcas efektu izraisošo izmešu apjomu par pusi salīdzinājumā ar 1990.gada līmeni.

Merkele arī vēlas, lai līderi vienotos par enerģijas izmantošanas efektivitātes palielināšanu par 20% un pasaules temperatūras celšanos šajā gadsimtā ierobežot līdz diviem grādiem pēc Celsija.

Barrozu žurnālistiem pavēstīja, ka samita veiksme vai izgāšanās būs atkarīga no tā, vai līderi vienosies par šādiem mērķiem un pieņems ideju par turpmākām ANO sarunām par klimata pārmaiņām.

Bušs trešdien paziņoja, ka «ļoti vēlas» strādāt kopā ar Merkeli pie jauna plāna siltumnīcefektu izraisošo gāzu izmešu ierobežošanai pēc Kioto protokola darbības beigām 2012.gadā. Tomēr viņš nemīkstināja savus iebildumus pret konkrētu izmešu apjoma samazināšanas mērķu noteikšanu.

Vašingtona paziņojusi, ka tai ir pieņemama siltumnīcas efektu izraisošo gāzu izplūdes samazināšana ar jaunām tehnoloģijām un tā šajā jautājumā vēlas kopīgu pasaules lielāko piesārņotāju, tajā skaitā Ķīnas un Indijas, rīcību.

Sagaidāms arī, ka sanāksmē dominēs aizvien pieaugušās nesaskaņas starp Krieviju un Rietumvalstīm.

Tomēr Bušs un Putins trešdien pieklusināja savu aso vārdu apmaiņu un abiem bija mierīga saruna līderu apspriedes pirmajā dienā, kaut gan strīds par ASV plānoto pretraķešu vairogu draud aptumšot diplomātiskos pūliņus, paziņoja Kremļa pārstāvis.

Abu valstu vadītāji tikās trešdien vakariņu laikā muižā netālu no kūrortpilsētas Heiligendammas Baltijas jūras krastā, kur notiek G8 līderu apspriede.

Putins un Bušs izskatīja tematus, kurus paredzēts apspriest viņu oficiālās tikšanās laikā ceturtdien, teica Kremļa pārstāvis un raksturoja vakariņu gaisotni kopumā kā «patīkamu un neformālu», gan piebilstot, ka abi līderi nav iedziļinājušies apspriežamo jautājumu detaļās.

Šī neformālā tikšanās bija sarīkota dienu pēc tam, kad Putina pārstāvis atkārtoja draudus, ka Krievija varētu no jauna notēmēt savas raķetes uz Eiropu, ja ASV izvietos Eiropas teritorijā sava pretraķešu vairoga elementus.

Kremļa pārstāvis Heiligendammā tomēr skaidroja, ka šis paziņojums esot bijusi vienīgi Putina «tīri hipotētiska» atbilde uz jautājumu par iespējamiem pretpasākumiem.

Arī Bušs mīkstināja Putina draudus notēmēt raķetes uz Eiropu, sakot, ka «Krievija negatavojas uzbrukt Eiropai».

«Krievija nav ienaidniece,» tiekoties ar amerikāņu žurnālistiem, teica Bušs un piebilda: «Nav vajadzīga nekāda militāra reakcija, jo mēs nekarojam ar Krieviju.»

ASV prezidents lika saprast, ka Putina nesenie aukstā kara stila izteikumi bijuši paredzēti «iekšējai lietošanai» pirms nākamgad Krievijā paredzētajām vēlēšanām.

Maskava nepiekrīt arī ANO plānam piešķirt Kosovas provincei starptautiski kontrolētu neatkarību un ir pakļauta aizvien asākai Rietumvalstu kritikai par demokrātijas graušanu Krievijā.

Pievieno komentāru

Citas ziņas