Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

26. jūnijā muzejā gaidāma tikšanās ar mākslinieci Ligitu Cauni

Tikšanās ar mākslinieci Ligitu Cauni, ar kuras daiļradi – ainavu gleznām, grafiskā dizaina darbiem un vitrāžu metiem – līdz 5. jūlijam var iepazīties izstādē “Atzīšanās mīlestībā”, notiks 26. jūnijā pulksten 18 Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā. Vakars kopā ar mākslinieci būs laiks un vieta sarunām par mākslu, radošumu un reizē iespēja kopīgi iepazīt mākslinieces darbus, informē Jelgavas pilsētas pašvaldībā.

“Mani gleznojumi ir atzīšanās mīlestībā mākslai un Latvijas dabai. Glezniecība ir mans profesionālais vaļasprieks, patvērums un dievkalpojums – tā ir mana dzīve, un es mīlu to, ko daru,” par savu radošo darbību, kurā rodams arī izstādes nosaukums, stāsta māksliniece. L.Caunes daiļrade ir daudzpusīga, ar panākumiem darbojoties arhitektūras objektu un interjeru projektēšanā, monumentālajā mākslā, akvarelī, grafikā un eļļas glezniecībā. Dažādās radošuma izpausmes atspoguļojas arī izstādē “Atzīšanās mīlestībā” Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā, kur vienkopus skatāmas gan jauktā tehnikā tapušas dienvidu ainavas – Itālija, Jordānija, Grieķija –, gan eļļas gleznas ar Latvijas skatiem, kā arī vitrāžu meti un dažāda veida grafiskā dizaina darbi – kartītes, grāmatu vāki, firmas zīmes. Izstādē redzamās gleznas aptver pēdējos piecus autores radošā darba gadus, bet dizaina darbi un vitrāžu meti ļauj gūt ieskatu L.Caunes pamatdarbā. “Dizains un vitrāžu meti ir būtiska daļa no manas profesionālās darbības. Savulaik darbojos Latvijas Mākslinieku savienības Dekoratīvās mākslas kombinātā, kur strādāju kopā ar stikla mākslinieci Laimu Bičevsku. Teju visi manis veidotie meti ir pārtapuši vitrāžās, no kurām daļa līdz šodienai nav saglabājušās. Savukārt gleznas top ārvalstu ceļojumos un plenēros pie dabas tepat Latvijā,” stāsta māksliniece.

Foto: Eva Pričiņa

Pievieno komentāru

Kultūra un izklaide