Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Ar smaidu pa dzīvi! (FOTO)

Aldis un Aija Feldmaņi sirdī ir mākslinieki. Vairāk nekā trīsdesmit gadu nostrādājuši ugunsdzēsības un izglītības jomās, viņi rada gleznas, kas raisa prieku un apbrīnu.
– Mēs tiekamies ugunsdzēsības muzejā, kas izveidots, pateicoties jūsu iniciatīvai.
Jā, pirms piecpadsmit gadiem domubiedru grupa – Leons Kesmins, Leons Stablinieks un es – nolēmām, ka Jelgavā vajag ugunsdzēsības muzeju. Tolaik vēl biju te priekšnieks, un man likās, ka, ejot pensijā, aiz sevis kaut kas ir jāatstāj, un tā tapa muzejs. Esmu par to ļoti priecīgs, jo varu te nākt un vadīt ekskursijas – tas ir mans vaļasprieks. Muzeja apmeklējums ir par velti, un nāk gan lieli, gan mazi. Es stāstu par ugunsdzēsības vēsturi un visu, kas ar to saistīts.
– Šeit izstādītie eksponāti ir no Jelgavas apkaimes?
Jā, visvecākā laikam ir šī automašīna, pagājušajā gadā tai apritēja 80 gadu. Arī sūknis un karogs ir no pirmskara perioda. Pārējie eksponāti ir no padomju laika; ja man būtu jāvāc tagad, neko daudz vairs nebūtu savācis, jo viss droši vien būtu izmests mēslainē. Pēdējā mirklī pēdējā vagonā ielēcu un esmu ļoti priecīgs, ka varu tagad to parādīt citiem. Eksponāti iegūti laika gaitā, un gandrīz katra lieta nākusi ar savu stāstu. 
Dažreiz gribas kaut ko atjaunot un papildināt, un vienmēr atrodas cilvēki, kas palīdz. Esmu ļoti pateicīgs par to. Piemēram, viens labs cilvēks, apskatījis muzeju, man jautāja – kas muzejam vajadzīgs? Es atbildēju – manekeni, jo pirms tam bija savāktas ugunsdzēsēju formas, kuras nebija, kur izlikt. Un tā es tiku pie pieciem manekeniem. Cits atkal Muzeju naktī apskatīja ekspozīciju un teica – klausies tev nav tādas ķiveres, es varu iedot. Pirkts arī šis tas ir, bez tā jau neiztikt, bet tas, ka cilvēki palīdz, ir ļoti patīkami. Taures es pats atnesu no savām mājām. Tā tas viss tapis. 
Savukārt ugunsdzēsēju auto pieder Leonam Kesminam, ko viņš laipni piedāvāja izvietot muzejā. Bērniem patīk uz tā uzkāpt augšā, pasēdēt un paskatīties ugunsdzēsēju štābiņu.

Visu rakstu lasiet 2.jūlija “Zemgales Ziņās”

Foto: Eva Pričiņa

Pievieno komentāru

Kultūra un izklaide