Augustam Bīlenšteinam – 195

Augusts Johans Gotfrīds Bīlenšteins (1826. gada 4. marts – 1907. gada 6. jūlijs) bija vācbaltiešu cilmes luterāņu mācītājs un valodnieks. Viens no latviešu etnogrāfijas, folkloras pētniecības un arheoloģijas aizsācējiem Latvijā. No 1866. līdz 1899. gadam viņš aprakstījis daudzus Latvijas un Lietuvas pilskalnus, mēģinādams tos identificēt ar senajās hronikās minētajām baltu pilīm. Šodien viņam – 195 gadu jubileja.
A.Bīlenšteins dzimis Jelgavā skolotāja un luterāņu mācītāja palīga Johana Gotfrīda Bīlenšteina un viņa sievas Emīlijas, dzimušas fon Klebekas, ģimenē. Bērnībā dzīvoja Jaunauces mācītājmuižā, mācījās Šulpfortes ģimnāzijā un studēja teoloģiju Halles un Tērbatas universitātēs (1846–1850), kur ieguva teoloģijas doktora grādu.
Pēc tēva nāves 1852. gadā A.Bīlenšteins pārņēma mācītāja amatu Jaunaucē, bet no 1867. gada bija mācītājs Dobelē. Paralēli mācītāja pienākumiem pievērsies tolaik Eiropas inteliģencē populārajai lingvistikai, nododoties ne tikai latviešu, bet arī lietuviešu un senprūšu valodas pētījumiem, folklorai un kultūrvēsturei. Jau pirmajos darbības gados viņš sarakstīja “Latviešu gramatiku”, kurā balstījās uz Vecā Stendera un dažu citu priekšgājēju darbiem. Publikācijas par latviešu gramatiku, folkloru, dialektiem A.Bīlenšteins rakstīja vācu valodā, bet Latviešu draugu biedrībā runas teica un latviešu draudzē sprediķoja latviski. Savus darbus viņš sūtīja uz respektablām zinātniskām iestādēm, piemēram, “Die lettische Sprache” jeb “Latviešu valodu” divos sējumos iesniedza Sanktpēterburgā, Krievijas Ķeizariskajā Zinātņu akadēmijā, par ko saņēma prestižo Demidova prēmiju un līdzekļus darba izdošanai. Jau drīz pēc tam Eiropas zinātnieki, kuri interesējās par indoeiropiešu valodām, savos darbos atsaucās uz A.Bīlenšteina materiāliem. Arī latviešu valodniecības autoritāte Jānis Endzelīns atsaucies uz viņa pētījumiem.

Visu rakstu lasiet 4.marta “Zemgales Ziņās”

Foto: no arhīva

Pievieno komentāru

Kultūra un izklaide