Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Aicina uz knipelējumu izstādi

«Knipelētās mežģīnes Latvijas etnogrāfijā» - izstāde ar šādu nosaukumu līdz 15. jūlijam būs apskatāma Jelgavas Latviešu biedrības (JLB) birojā Lielajā ielā 15 - 13 (ieeja no sētas puses) no pulksten 10 līdz 15.

«Domājām, kā mēs biedrībā varētu kuplināt lielos Dziesmu un deju svētkus. Marijai Konovai ar savām piecām audzēknēm radās ideja sarīkot knipelējumu izstādi,» «Ziņām» stāsta JLB priekšsēdis Paulis Rēvelis.Daiļamata meistare M.Konova smaidot atzīst, ka nav ne dziedātāja, ne dejotāja, taču arī senajās mežģīnēs atspoguļojas tautas dzīve un centieni.«Mēs stingri ievērojam senču rakstus, jo tiem ir paliekoša mākslinieciskā vērtība,» teic rokdarbiece. Septiņdesmit izstādīto knipelējumu raksti ir «nolasīti» Rīgas Vēstures muzeja fondos un citās etnogrāfiskās kolekcijās. Ekspozīcijā atsevišķi izvietoti dažādiem novadiem raksturīgie darinājumi. Izceļas sieviešu cepures - aubes, kādas Latvijā sāka valkāt XIX gadsimtā un kam raksturīgas smalkas mežģīnes pieres daļā. Apskatāms arī nāmats - viena no vecākajām sieviešu galvassegām Latvijā. Ļoti skaistas ir linu dvieļu galu noslēguma mežģīnes. Te var saskatīt, ka latviski tā sauktais «lodziņu raksts» būtībā ir ļoti līdzīgs franču režģa un arī Maskavas pinumam. Kopš izstādes atklāšanas to aplūkojuši gan vietējie, gan Lietuvas rokdarbu cienītāji. Atsauksmju grāmatā vairāki uzraksti krievu valodā liecina par šīs mākslas starptautisko atzinību. Pati amata meistare, kuras knipelējumi piedalījušies izstādēs Krievijā, Igaunijā, Somijā, Vācijā un citās valstīs, izstādes apmeklētājus gaidīs šo piektdien un sestdien.

Pievieno komentāru

Citas ziņas