Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

«Dziedāt var iemācīt katru» 2

1977./78. mācību gadā pēc Jelgavas 4.vidusskolas toreizējās direktores Ilgas Rudzes uzaicinājuma te sāka strādāt un pirmo mūzikas klasi izveidoja Liena un Agris Celmi.

Šogad viņu darba dzīvei šajā skolā ir 30 gadu jubileja. Tieši tikpat aprit viņu iedibinātajam mūzikas novirzienam, kas devis būtisku ieguldījumu ne tikai Jelgavas kultūras dzīvē un kura spējīgākie audzēkņi spoži nesuši savas pilsētas un skolas vārdu pasaulē.Var pietikt, lai tiktu akadēmijāKā stāsta A.Celms, kurš kopš 1995.gada ir arī skolas direktors, programma, ko audzēkņi apgūst līdz devītajai klasei, atbilst bērnu mūzikas skolas programmai. Papildus vispārizglītojošajai programmai skolēnam mūzikas klasē paredzēta viena instrumenta spēles stunda nedēļā un nodarbības korī un orķestrī. Izglītību var turpināt mūzikas vidusskolā un akadēmijā.Savulaik bijis mēģinājums mūzikas apmācību turpināt arī vidusskolas klasēs, bet no tā, pēc A.Celma teiktā, bijis jāatsakās izvēles priekšmetu sistēmas dēļ: vieni vairāk vēlas apgūt komerczinības, citi humanitārās... Zudusi iespēja viņus pulcēt vienā - mūzikas - klasē vai saskaņot stundu sarakstu. A.Celms atceras, ka vidusskolēniem piedāvātas arī tādas neakadēmiskajai mūzikai veltītas mācībstundas kā estrādes ritmika un rokmūzikas spēle. Arī tas varētu būt veicinājis skolas audzēkņu dalību Latvijas rokmūzikas ainas veidošanā. Starp Latvijā zināmākajiem kolektīviem, kur viņi iesaistījušies, minamas grupas «Oceanfall», «Citrus», «B-Link».Skolas pedagogu vidū ir divi tās absolventi, kuru piemērs apliecina - mūzikas novirzienā iegūtās zināšanas un prasmes apdāvinātam cilvēkam var būt pietiekami labs pamats, lai iekļūtu Mūzikas akadēmijā: Līga Celma un Ingus Leilands augstskolā iestājās nevis pēc mūzikas vidusskolas, bet Jelgavas 4.vidusskolas beigšanas.Absolventi ir visurSpožākais skolas vārda nesējs Latvijā un pasaulē ir meiteņu koris «Spīgo». Kolektīvs, pieskaitot diriģentes Līgas Celmas saņemtās balvas, ir sešu starptautisku konkursu laureāts. 1.pakāpes diplomu Lienas Celmas vadībā koris ieguva jau 7.skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos, bet Lienas un Līgas Celmu vadībā pagājušajos skolēnu dziesmu svētkos līdz ar Lielo balvu izcīnīja Latvijas labākā skolēnu kora titulu. Kas attiecas uz 4.vidusskolas mūzikas novirziena absolventiem, Liena Celma norāda - Jelgavā nav tautas mākslas kolektīvu, kur viņu nebūtu. Par skolas beidzēju konkurētspēju liecina arī viņu ievērojamais īpatsvars Jelgavas Mūzikas vidusskolas un agrākās Rīgas Pedagoģiskās skolas (tagad integrēta RPIVA struktūrā) audzēkņu vidū, kā arī tas, ka viņi darbojas virknē Rīgā bāzēto Latvijas vadošo koru. Dziedātprasme ir jāatklājAudzēkņi par A.Celmu saka - viņš ievēro moto: «Dziedāt var iemācīt katru.» To komentējot, pats skolotājs atzīst: protams, apdāvinātība nosaka, vai bērns, piemēram, kļūs par spēcīgu solistu un dienās, ja jutīs šādu aicinājumu, - par profesionālu mūziķi. Taču spēju noturēt melodiju, lielākā ļaužu pulkā dziedot valsts himnu, uzziņģējot saviesīgā sarīkojumā vai «nekrītot ārā» no savas balsu grupas korī, - šādas dziedāšanas pamatiemaņas gan vajadzētu varēt iemācīt gandrīz visiem, jo vairumam cilvēku vismaz tādas vokālas spējas ir.«Tikai daudzi tās nav atklājuši. Mēs varam palīdzēt tās atvērt - apzināties un izmantot.» Relatīvas solmizācijas patriotsPar skolas panākumu atslēgu A.Celms nevilcinoties nosauc relatīvās solmizācijas metodi, par kuras patriotu atzīst arī sevi. Tā Latvijā parādījās sešdesmito gadu beigās, savulaik pie mums to izmantoja plaši, bet tagad - samērā nedaudzās mācību iestādēs. Relatīvās solmizācijas metode pamatojas uz atzinumu, ka mažora un minora intonācijas nemainīgi skan jebkurā tonalitātē. Līdz ar to populāra melodija var sākties ar jebkuru skaņu. A.Celms uzsver, ka šis mūzikas mācīšanas veids ir radošs, jo liek bērnam domāt, kāda būs nākamā skaņa, - nevis automātiski atkārtot, kā tas, skolotāja vārdiem, sakot notiek pēc «sentēvu metodēm».Kā «galvas jaukšanu» nošu aizstāšanu ar apzīmējumiem, kuru virkne sākas ar «jo» un «le», lielākoties kritizējuši instrumentu spēles pedagogi, jo viņu mācītajos priekšmetos šos principus piemērot ir sarežģītāk nekā dziedāšanā. Bet vokālajā pedagoģijā nav labāka ceļa uz divbalsīgo muzicēšanu - daudzbalsības pamatu, pārliecināts A.Celms.Koncerts ar himnām5.aprīlī pulksten 16 LLU aulā notiks Jelgavas 4.vidusskolas mūzikas novirziena 30 gadu jubilejas koncerts «Gājputnu atgriešanās». Raimonda Paula, Imanta Kalniņa, Ērika Ešenvalda, Jāzepa Mediņa, Georga Fridriha Hendeļa, Franča Šūberta, Līgas Celmas un citu latviešu un ārzemju komponistu darbus skandēs skolas mūzikas kolektīvi un individuālie izpildītāji.Piedalīsies meiteņu kori «Spīgo» un «Spīgmeitiņas», jauktais koris «Spīgana», pūtēju orķestris «Rota», zēnu koris «Spīguņi» un pašu jaunāko skolēnu kolektīvi «Spīgulēni» un «Spīguči». Noslēgumā, dziedot latviešu kormūzikas himnas Jāzepa Vītola «Gaismas pili» un Raimonda Paula «Manai dzimtenei», «Spīgo» un «Spīgana» paredzējuši vienoties kopkorī ar absolventiem.

Pievieno komentāru

Komentāri 2

SKOLA

Mēs lepojamies ar mūsu skolu un savu direktoru!

pirms 12 gadiem, 2008.04.06 00:07

Sarmīte - Smiltenē

Mīļi sveicieni jubilejā no dzimtās puses un pirmajiem audzēkņiem Smiltenes vidusskolā!!!

pirms 12 gadiem, 2008.04.04 11:19

Citas ziņas