Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Fotogalerija: Interesentus pulcē Muzeju nakts

Vairāk nekā gadsimtu senu ģermānisku akcentu pilnas bija atklāšanas uzrunas vāciskajā garā ieturētajā Muzeju naktī Ģ.Eliasa muzejā. Tā vadība pauda prieku, ka apmeklētāji ir svētkiem saposušies, un cerību, ka nakts noritēs gludi un bez «buksierēšanas». Tas, šķiet, piepildījās.

Muzeja otrā stāva vestibilā bija iekārtota rokdarbu ekspozīcija, kur bija plaši pārstāvēti izšuvumi, kādus daudzi, iespējams, atceras no vecmāmiņas virtuves iekārtojuma, gan tamborējumi un citi daiļamatdarinājumi. Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) pasniedzēju Ligitas Ozolnieces un Zanes Beiteres stāstījums sniedza ieskatu šo rokdarbu vēsturē. Varēja uzzināt, piemēram, ka tamborējumi mūsu zemē kļuva populāri 19.gadsimta beigās un 20.gadsimta sākumā. Ar vācu starpniecību tie ienākuši no Rietumeiropas, kur daudzās valstīs piedzīvojuši uzplaukumu jau 17. un 18.gadsimtā. Latviešu versijā par «aptamborēto» tēmu kā pamats lielā mērā kalpojusi tautiskā ornamentika. Šis daiļamata mākslas veids aktuāls kļuvis ne vien sedziņu darināšanā, bet arī kā apģērba - tai skaitā tautastērpa - elements. Pasākumā varēja ne vien apskatīt pastāvīgās ekspozīcijas, bet arī pakavēties pie vācu grāmatu galdiem un datorā skatīties vecās Jelgavas foto un filmas. Par šo iespēju sevišķi lielu interesi izrādīja gados jaunie apmeklētāji.Hercogistes zālē notika pankūku degustācijas un recepšu konkursi - arī ar līdzpaņemtiem paraugiem. Visjaunākais dalībnieks bija četrgadīgais Toms. Kā apstiprināja viņa māmiņa, recepti, ko dēls braši izstāstījis, viņš izmantojot arī mājās, pats cepot pankūkas.Savukārt, pulkstenim tuvojoties pusnaktij, interesenti tika aicināti uz ģermānismu lietojumam veltītu interaktīvu latviešu valodas stundu.Pēc muzeja aplēsēm, pāris pirmajās stundās «Muzeju nakts» apmeklētāju skaits sasniedza 150 līdz 160 cilvēkus.«Ienācām pa ceļam. Varbūt dosimies uz Rīgu, bet gribam uzzināt, kas te notiek,» par iemesliem ienākšanai muzejā «Ziņām» stāstīja skolnieks Reinis.Gan Ģ.Eliasa muzejā, gan Latvjas Dzelzceļa vēstures muzeja (LDVM) Jelgavas ekspozīcijā «Ziņas» novēroja: par «Muzeju nakts» sarīkojumiem interese ir visu paaudžu jelgavniekiem. Jau kopš akcijas sākuma ļaužu pieplūdums bija vērojams Dzelzceļa muzejā: gan ēkā, kur bija atvērta bagātīgā pastāvīgā ekspozīcija, gan pagalmā, kur varēja noskatīties Andra Priedes filmu «Mazbānītis de facto», kā arī jelgavnieka Ivara Apškalēja filmētos unikālos kadrus par 600 milimetru dzelzceļa pēdējo līniju pēdējiem dzīves un darba gadiem sešdesmito beigās un septiņdesmito sākumā Dundagā, Talsos, Daudzevā un Viesītē.«Esam vēl tikai «Muzeju nakts» sākumā, bet tas, ko jau esam redzējuši, ir interesanti,» atzina kāds ģimenes galva no Jelgavas.Viņi, tāpat kā daudzas citas jaunās ģimenes, uz «Muzeju nakti» līdzi bija paņēmuši savu pirmsskolas vecuma atvasi. Un arī visjaunākajiem akcijas viesiem nebija garlaicīgi. Bērnu piekrišanu guva gan mehāniskās izziņu grāmatas šķirstīšana, gan ielūkošanās ātrvilciena maketa interjerā. Pirmajā «Muzeju nakts» stundā Dzelzceļa muzeju bija apmeklējuši jau vairāk nekā 70 interesentu, un muzeja darbinieks Ēriks Indriksons atzina, ka atsaucība tālu pārsniegusi optimistiskākās prognozes. LDVM vecākais izstāžu organizators Toms Altbergs pauda pārliecību: viņi ir gatavi jaunām muzeja popularizācijas akcijām, un šonakt novērotais apmeklējums ļauj cerīgi raudzīties uz to gaidāmajiem rezultātiem.

Pievieno komentāru

Citas ziņas