Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Ieskandinās ermoņiku CD 2

Sestdienas vakarā pulksten 19 Rīgas Tehniskās universitātes Lielajā zālē tiks ieskandināts ermoņiku spēlmaņa Alberta Medņa kompaktdisks.

A.Mednis dzimis 1936.gadā Latgales nomalē, kādreizējā Abrenes apriņķa Baltinavas pagasta Blauzgovā (tagadējais Balvu rajons). Māte spēlējusi cītaru un dziedājusi, tēvs spēlējis gan ermoņikas, gan vijoli, bet pats Alberts jau agri sācis spēlēt pašmācības ceļā apgūtās ermoņikas. 1958.gadā apprecējies, kopā ar sievu devies darba meklējumos uz Kurzemi, bet nu jau četrdesmit ceturto gadu Medņi ir mūsu novadnieki - dzīvo Līvbērzes pagastā.Vispirms Albertu aicinājuši pūtēju orķestrī par bundzinieku, taču drīz vien viņš izveidojis pats savu kapelu, kurā līdzās ermoņikām bija arī vijole, cītara un bungas. A.Mednis ir arī Veltas Lejas vadītās Līvbērzes folkloras kopas «Zemgaļi» dalībnieks un kopā ar to šovasar piedalījās Dziesmu un deju svētku Folkloras dienā Brīvdabas muzejā, kā arī devās uz folkloras festivālu «Baltica 2008» Lietuvā.Bez ermoņikām neiztikaKā «Ziņām» stāsta ieraksta iniciators etnologs Ilmārs Mežs, «laikā, kad Krišjānis Barons sāka vākt dainas, ermoņikas Latvijā vēl bija pavisam nesens jaunievedums». Taču ap gadsimtu miju tās kļuvušas par biežāk sastopamo mūzikas instrumentu latviešu svinībās, un drīz vien kāzas un zaļumballes vairs nebija iedomājamas bez ermoņikām. Pirmās neatkarības gados tās palika izplatītākais mūzikas instruments Latgalē, taču citos Latvijas novados to jau bieži nomainīja akordeons vai vēlāk gramofons.Pasaulē ir vairāki ermoņiku veidi, un viens no tiem ir tā sauktās trīsrindu jeb Pēterburgas ermoņikas, kas ir mazliet īsākas, platākas un ar nošķeltiem stūriem.I.Mežs uzskata, ka «Latvijā diez vai būs palicis vairāk par duci šādu trīsrindu ermoņiku labā spēlēšanas stāvoklī, un vēl mazāk būs atlikuši tautas muzikanti, kas uz tām mēdz uzspēlēt, kaut agrāk tās bija vai katrā ciemā».Prasme izkopta līdz pilnībaiPēc etnologa domām, «Alberts Mednis droši vien ir pēdējais tautas muzikants Latvijā, kurš ne vien apguvis šo instrumentu līdz pilnībai, bet joprojām aktīvi muzicē». Vairākos simtos skaitāmas viņa nospēlētās kāzas, taču to skaits arvien papildinās.«Rezultāts dzirdams diskā, šķiet, Alberts vairs arī nespēj kļūdīties savā spēlē, ja pat gadās piespiest citus taustiņus, rodas jauna improvizācija,» atzīst etnologs I.Mežs.A.Mednis šajā diskā ierakstījis 36 paša izvēlētās biežāk spēlētās melodijas, kas skan aptuvenā secībā no senākām uz jaunākām. Ierakstā Alberta ermoņikas ar cītaru un bubinu pavada viņa mazmeitas Liene un Ance.Kompaktdiska ieskandināšanā festivālā «Baltijas danču naktis» Rīgas Tehniskās universitātes Lielajā zālē spēlēs ne vien A.Mednis, bet arī vairāki citi tautas muzikanti. Savukārt 8.oktobrī pulksten 11.20 viņš viesosies Latvijas Radio I programmas raidījumā «Kultūras rondo».

Pievieno komentāru

Komentāri 2

es

viņa muzicēšanu varēs dzirdēt arī jaunajā Jāņa Streiča filmā Rūdolfa stāsti

pirms 11 gadiem, 2008.10.05 23:30

Milzīgs prieks par Medņa kungu,ka paliks ,kas paliekošs!Tiešām prieks viņu klausīties!

pirms 11 gadiem, 2008.10.04 11:08

Citas ziņas