Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Izzina radu rakstus

Vēlme noskaidrot savas ģimenes, dzimtas vēsturi un saņemt profesionāļu padomus, kā to vislabāk darīt, Jelgavas Zinātniskā bibliotēka (JZB) pulcēja prāvu pulciņu interesentu, lai tiktos ar Latvijas Valsts Vēstures arhīva speciālistiem (LVVA).

Mazāk nekā pusgadu tiek īstenots projekts «Raduraksti», ar moderno tehnoloģiju palīdzību paplašinot pieejamību dokumentiem, kas saistīti ar iedzīvotāju identitātes un dzimtu vēstures pētniecību, bet savā «īsajā mūžā» tas no cilvēkiem guvis lielu uzmanību. Par to interesējušies vairāk nekā 20 000 cilvēku.Pretēji dabaiLVVA uzdevums ir saglabāt unikālos dokumentus, kuri ir nozīmīgi mūsu tautas, atsevišķu dzimtu un ģimeņu vēstures izpētē nākamajām paaudzēm, vienlaikus nodrošinot plašu to pieejamību ikvienam interesentam. Tādēļ tapis projekts «Raduraksti».LVVA Zinātnisko uzziņu daļas vadītājas vietniece Dace Plīkša stāsta, ka, pirms izzinātu savas dzimtas vēsturi, jāsāk ar mūsdienām. Jāzina viss par tēva un mātes paaudzi, vecvecākiem, un tad var doties uz arhīvu pēc nākamajiem pakāpieniem.«Dzimtas koka pētīšanā notiek pretēji kā dabā, jo koks aug no saknēm, bet mēs to sākam veidot no lapām,» spriež D.Plīkša.Viņa piebilst, ka arī nepieciešamas kaut nelielas sava novada un vēstures zināšanas, jo vairāki vietu un pagastu nosaukumi ir mainījušies, un tas apgrūtina nepieciešamās informācijas atrašanu.Meklē dokumentētus pierādījumusLVVA Zinātnisko uzziņu daļas vadītāja Irīna Veinberga stāsta, ka projektā tiek izmantotas baznīcu grāmatas, laulāto un mirušo reģistri - gandrīz visa veida dokumenti.«Mēs mēģinām veidot ķēdi, ceļu, lai radu raksti pilnveidotos,» teic I.Veinberga. Viņa atklāj, ka, ja paveicas, izdodas «aizrakties» līdz 18.gadsimta saknēm.Arhīva speciālistes savā darbā pārbauda, vai esošā informācija nav kļūdaina, mēģina atrast dokumentētus pierādījumus. Nereti konstatētas pat paaudžu nobīdes, ko radījuši ģimenes nostāsti.Arī JZB informācijas centra darbinieki ir meklējuši atbildes uz šādas tematikas jautājumiem, jo pēdējā laikā cilvēku interese par savas dzimtas vēsturi, saknēm ir ievērojami palielinājusies, tādēļ tikšanās reizē par veiksmīgāku projekta izmantošanu uzzināja arī bibliotēkas darbinieki.

Pievieno komentāru

Citas ziņas