LLU aicina 30. Studentu folkfestivāls

“Sabiedriski aktīvs, muzikāls pasākums, kuru veido Latvijas augstskolu studenti, topošie studenti, kuri mācās ģimnāzijās vai vidusskolās, un tie, kuri jūtas studenti. Radošs, krāsains un daudzskanīgs ar savām izjūtām, dvēselisko un muzikālo sniegumu. Tradicionāls un demokrātisks, reizi gadā uz skatuves prožektoru gaismā pulcē mūziķus un dzejniekus – talantīgus, drosmīgus un sirdsatvērtus jauniešus, kuri ir gatavi iepriecināt sevi, kā arī citus. Īstais notikums, vieta un laiks, kur pulcēties draugiem un atbalstītājiem – līdzi dziedot, jūtot, klusi ieklausoties un skaļi atbalstot, bet galvenais –  nosakot skatītāju simpātiju.”

Tā pieteikts par vienu no spēcīgākajām LLU tradīcijām kļuvušais Studentu folkfestivāls, kurš ar nosaukumu “Man ir viena sirds, sauciet, dzirdēs!” 27. februārī pulksten 18 Jelgavas pilī pulcēs mūziķus un dzejniekus. Šī reize būs īpaša – folkfestivāls notiks jau 30. gadu, liekot uzsvaru uz akustisko izpildījumu. Pieteikties festivālam var līdz pirmdienas pieciem vakarā.

Pēdējos gados festivāla vadītāja lomu uzņēmies LLU absolvents un arī kādreizējais folkfestivāla dalībnieks Ēriks Palkavnieks, kurš plašākai auditorijai zināms kā televīzijas raidījumu vadītājs, arī mūziķis un improvizators. Klausoties Ērika stāstījumā, gribot negribot palaikam ir jāsmejas. Varētu smieties arī brīžos, kad saruna nonāk pie bedrainajām ielām un Latvijas iedzīvotāju vēlmes pārdeklarēties uz Igauniju, taču attopies, ka atliek vien rūgti nosmaidīt, jo nekā smieklīga jau patiesībā tur nav. Nenopietni par nopietno – ja ierastais veids nestrādā, Ēriks mēģina šādi.

– Jūsu saistība ar Studentu folkfestivālu sākās kā dalībniekam. 
Tas varēja būt otrais kurss – visticamāk, pirmajā aizgājām vienkārši apskatīties, kas tas tāds ir. Ar grupu sapratām, ka varētu piedalīties. Atceros, bija jāiziet nopietna atlase – ja to neizturi, tālāk netiec. Sēdējām “kojās”, gatavojāmies. Varis Klausītājs bija žūrijā, šķiet, galvenais. Mēs tur kaut ko nospēlējām, tad viņš teica – nu, jāsaķemmējas, un būs labi!

Sākumā nesapratām, ko viņš domā ar to saķemmēšanos. Beigās, šķiet, sapratām, un bija labi – 1. vieta. Uzvarējām, šķiet, trīs gadus pēc kārtas. Tad ceturtajā Anita (LLU Studentu kluba vadītāja Anita Prūse – red.) teica – varbūt nevajag vairs piedalīties.

Grupā bijām trīs dalībnieki. Kad mums palūdza, vai mēs varētu nepiedalīties, laipni piekritām šim aicinājumam un uztaisījām katrs savu solo projektu. Vienā es biju galvenais un tie paši divi čaļi bija piedziedātāji vai spēlēja kādu instrumentu. Otrā atkal es ar trešo grupas biedru bijām fonā, bet trešajā projektā galvenais bija trešais. Viens no mums atkal dabūja pirmo vietu, kurš, to vairs neatceros. Tad gan viss. Dzīvē pienāk brīdis, kad saproti, ka esi piepildījis visu, ko kā folkfestivāla dalībnieks varēji gribēt.

Foto: Eva Pričiņa. Visu interviju ar Ēriku Palkavnieku lasiet 21. februāra “Zemgales Ziņās”

Pievieno komentāru

Citas ziņas