Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

No klasikas līdz tautasdziesmām

Vasarai neraksturīgi aktīva šajās dienās kļuvusi mūzikas dzīve Jelgavas Sv.Annas katedrālē.

Nupat varējām baudīt kamermūziku klavesīnistes un ērģelnieces Līgas Vilmanes un poļu flautistes Kataržinas Mariannas Vorekas izpildījumā, bet jau trešdienas vakarā pulksten18 Annas baznīcā ar plašu programmu uzstāsies Ķīles Rahmaņinova koris (Rachmaninov Chor Kiel) no Vācijas.Kā «Ziņām» pastāstīja diriģents Ginters Štrotmans, kora nosaukumā Sergeja Rahmaņinova vārds minēts tāpēc, ka tā ir viena no retajām muzikālajām vienībām Vācijā, kas labprāt atskaņo izcilā krievu komponista garīgo mūziku. Mūsu pilsētā Rahmaņinova koris 48 dziedātāju sastāvā viesosies pirmoreiz, bet Latvijā - Rīgas Domā - koncertējis jau 1995.gadā. Šīsvasaras vizīte mūsu valstī neaprobežojas ar Jelgavas koncertu vien - ar līdzīgu programmu kolektīvs jau uzstājies Sv.Pētera baznīcā Rīgā. Tajā līdztekus pasaules klasikai (J.S.Bahs - Š.Guno, F.Šūberts, M.Rēgers, M.Reinbergers, Ž.Sibēliuss, S.Rahmaņinovs) skan arī 20.gadsimta skaņražu Aleksandra Grečaņinova, Veljo Tormisa un Lūcijas Garūtas darbi, kā arī dažādu tautu dziesmas, no kurām mūsu «Tek saulīte tecēdama» G.Štrotmans sola atskaņot latviešu valodā.Ar latviešu valodu vācu korim iznācis saskarties jau agrāk - 2006.gada 6.maijā Ķīlē diriģenta G.Štrotmana vadībā notika L.Garūtas kantātes «Dievs, Tava zeme deg!» atskaņojums, un tulkojuma parindeni bija veicis pats G.Štrotmans. Pēc šā skaņdarba iestudēšanas diriģents presē izteicās: ««Tēvreizi» ar tik dziļu iekšēju dramatismu līdz šim vēl neesmu iepazinis. .. Es uzskatu, ka Lūcijas Garūtas kantāte «Dievs, Tava zeme deg!» pieder pie iespaidīgākajiem rekviēmiem pasaules mūzikas literatūrā. Kantāte rakstīta smagā, grūtā laikā, tikpat kā bezcerības situācijā, kas valdīja viņas dzimtenē, un komponiste rakstījusi to savai dzimtenei. Bet man tā kļuvusi par pieminekli brīvībai - visām zemēm, valstīm, visiem cilvēkiem un ikvienam no mums.» Jelgavā no kantātes dzirdēsim slaveno «Lūgšanu» jeb «Tēvreizi», bet pilnu L.Garūtas skaņdarbu varēs noklausīties 1.augustā pulksten 19 vecajā Sv.Ģertrūdes baznīcā Rīgā, kur to Rahmaņinova koris no Vācijas atskaņos kopā ar solistiem Aivaru Krancmani, Ingu Pētersonu un ērģelnieku Aivaru Kalēju.

Pievieno komentāru

Citas ziņas