Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

«Padomju stāsts» vairāk interesē seniorus 6

«Padomju stāsts» - radošās apvienības «Labvakar» veidotā filma par komunistiskajām represijām, kas ceļu pie skatītājiem sāka 9.aprīlī Eiropas Parlamentā Briselē, piektdien vairāk nekā 50 sanākušajiem tika demonstrēta Jelgavas Zinātniskajā bibliotēkā.

Uz izrādi bija atnākuši pārsvarā vecāka gadagājuma ļaudis, daudzi no politiski represēto apvienības «Staburadze», kā arī Jelgavas Latviešu biedrības.«Priecājos, ka mums ir tādi drosmīgi cilvēki, kuri izveidojuši filmu, kādai bija jātop jau sen,» sacīja viens no atnākušajiem skatītajiem Modris Ziemelis.Nepazīstama jaunekļa dārgā idejaGalvenie «Padomju stāsta» pieturas punkti ir 1932. un 1933.gada mākslīgi izraisītais bads Ukrainā jeb «golodomors», poļu virsnieku noslepkavošana Katiņā 1940.gadā, SS un čekistu sadarbība, masu deportācijas Padomju Savienībā un medicīniskie eksperimenti, kas tika veikti ar Gulagā ieslodzītajiem. Par Latviju tajā ir stāstīts samērā maz.Pirms filmas demonstrēšanas uzstājās Eiroparlamenta deputāte Inese Vaidere, kas ir piedalījusies filmas uzņemšanai nepieciešamo līdzekļu piesaistīšanā. Viņa stāstīja, ka pirms trim gadiem pie viņas un deputāta Ģirta Valda Kristovska atnācis filmas autors jaunais politologs un informācijas tehnoloģiju speciālists Edvīns Šņore un piedāvājis šo ļoti dārgo projektu. Tajā laikā tika izplatīta Krievijā tapusī propagandas melu filma «Baltijas nacisms», un I.Vaiderei bijusi sajūta, ka tiem pašiem kino līdzekļiem ir jādarbojas pretī, lai Eiropas iedzīvotāji izprastu patiesību par padomju komunistisko režīmu. Tādēļ izdevies pārliecināt Eiroparlamenta Nāciju Eiropas grupas (UEN) deputātus par finansiālu atbalstu šim projektam.Savādā reklāma«Padomju stāsta» reklāmai savādā veidā pakalpojis krievu vēsturnieks Aleksandrs Djukovs, kurš savā interneta dienasgrāmatā atzinis, ka pēc divu trešdaļu filmas noskatīšanās viņam bijusi vēlme nogalināt filmas režisoru un aizdedzināt Latvijas vēstniecību.Bibliotēkas direktore Aija Nadziņa stāsta, ka, 86 minūšu garā filma ir iekopēta DVD diskā, un tuvākajā laikā tā kļūs pieejama arī bibliotēkas lasītājiem, kuri to varēs saņemt un noskatīties mājās. Bet 17.jūnijā pulksten 21.20 filmu demonstrēs LTV1.

Pievieno komentāru

Komentāri 6

ziggy

Mūsdienās vēsturi nevar skatīt tikai caur savu nacionālo prizmu. Ir jārada kopīga izpratne arī Rietumu pasaulē par Padomju totalitārā režīma noziegumiem. šis ir ļoti labs mēģinājums to salīdzinoši objektīvi parādīt. Pēc tam arī varam taisīt filmu par Latvijas un latviešu traģēdijām.
Šai filmai beigu daļu varēja nogriezt nost un par to uztaisīt atsevišķu filmu.

pirms 11 gadiem, 2008.06.16 13:54

zeze

Jā! Man arī būtu gribējies, ka vairāk būtu rādītas šīs zvērības Latvijā, bet, acīm redzot, autoram nebija pieejami šie materiāli.
Paldies autoriem par izdarīto un drosmi!

pirms 11 gadiem, 2008.06.14 09:31

nonsens

Filmā pārsteidzoši maz par Latviju.Par aizmiršanu.Veco un jauno čekistu propaganda. Padomājiet, ja bandīts jums uzbrucis,jūs aplaupījis un teikšu -aizmirsti taču, kā tas patiktu ? Nekādas piedošanas. Filmā vajadzēja parādīt , kā bandīti turpina uzdarbotues tagad ar pilnu jaudu.Genocīds tagad no iekšienes.Starp citu, inteļiģence ,žurnālisti palikuši tādi mazi, maziņi, drīz pat latviski nerunās..

pirms 11 gadiem, 2008.06.14 01:07

Gimli

"«Padomju stāsts» vairāk interesē seniorus" - interesē arī juniorus. bet tiem ir DC++ :))

pirms 11 gadiem, 2008.06.13 22:49

bebrs

Filmu var noskatīties,var padiskutēt,bet nevajag grimt dziļās atmiņās.Jasāk dzīvot nākotnei,nevis pazust pagātnē,ko mēs bieži daram,arī sēru dienas mums ir daudz,bet vai nebūtu lietderīgi to visu atcerēties vienā atceres dienā,neviens jau netaisās aizmirst vēsturi,un jauniešiem nav ko pārmest,ka viņi nezin neko,es domāju ka zin,bet arī dzīviem palikušiem vectēviem,vecmātēm,arī viņu bērniem,vajadzētu savā ģimenēs vairāk atklāti stāstīt saviem mazbērniem,bērniem par tiem laikiem.

pirms 11 gadiem, 2008.06.13 18:56

Citas ziņas