Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Piemin literātu un politiķi F.Cielēnu

Augstu ideālu vadīts politiķis, ārkārtīgi darbīgs cilvēks arī literāts, lugu un vēsturisku romānu autors - tā ievērojamo sabiedrisko darbinieku Feliksu Cielēnu, pieminot viņa neseno 120 gadu jubileju, sarīkojumā Ģ.Eliasa Vēstures un mākslas muzejā raksturoja F.Cielēna meita Izabella Cielēna, jubilāra svaiņa dēls Jānis Eliass un vēsturnieks Aivars Lerhis.

F.Cielēns aktīvi darbojās visās četrās pirmskara Saeimās, bet kā ārlietu ministrs starptautisku ievērību guva ar runu 1927.gada 8.jūlijā Tautu savienībā, kur prasīja Eiropas demokrātijām lielāku izlēmību un kopatbildību rūpēs par šīs pasaules daļas drošību. 1933.gadā F.Cielēns kļuva par Latvijas sūtni Francijā, Spānijā un Portugālē, bet pēc Kārļa Ulmaņa īstenotā valsts apvērsuma no šā amata atteicās un palika trimdā.1940.gadu, veiksmīgas sagadīšanās dēļ izglābjoties no represijām, F.Cielēns pavadīja Latvijā, bet kara beigās kopā ar ģimeni atkal devās trimdā un mūža atlikušo daļu pavadīja Zviedrijā.Ievērojamā sabiedriskā darbinieka meita sarīkojumā dalījās ne vien spilgtās bērnības atmiņās par Francijā pavadīto laiku, bet arī atgādināja, ka tēvs sarakstījis vairākus romānus un ap desmit lugu (tās parakstītas ar sievas vārdu), kur lielākoties cilvēcisko vērtību «būt vai nebūt» jautājumus varoņi risina uz zīmīgu vēstures notikumu fona. Divas lugas - «Sarkanais nerrs» un «Mitānija» - Eduards Smiļģis pirms kara iestudēja Dailes teātrī. Pārējo iestudēšanai tēvs gaidījis neatkarības laiku atgriešanos.«Viņš nesagaidīja, bet es esmu sagaidījusi un vēl ceru,» sacīja I.Cielēna.

Pievieno komentāru

Citas ziņas