Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Pieminēta tango karaļa jubileja

«Oskars Stroks ir mūsu jaunības komponists, kura tango «No manis neaizej», «Divas sirdis», «Melnās acis», valsis «Sen tas bij' pie Ventas ziedu laikos» un daudzi citas dziesmas ir sirdij mīļas, tādēļ arī savā pensionēto skolotāju klubā nolēmām atzīmēt komponista 115.dzimšanas dienu,» stāsta domubiedru kluba vadītāja Ilga Ziemele.

Komponista atceres pasākums, kas tika aizvadīts «Jundā», bija organizēts sadarbībā ar Anša Bētiņa Skaņuplašu muzeju un deju centru «Zemgale», kura sporta dejotāji Anita un Juris Boldišēvici nodemonstrēja, kā tango jāizpilda. Stroks, kurš sarakstījis ap trīssimt melodiju, piedzima 1893.gada 6.janvārī Daugavpils ebreju ģimenē kā jaunākais - astotais - bērns. Tēvs, būdams armijas mūziķis, visus bērnus izglītoja mūzikā, bet vistalantīgākais izrādījās Oskars. Jau vienpadsmit gadu vecumā viņš aizbrauca uz Sanktpēterburgu, kur iestājās konservatorijā. Kad puikam apritēja divpadsmit gadu, Krievijas galvaspilsētas nošu izdevniecība izdeva divas viņa romances. Taču O.Stroka radošās darbības un popularitātes uzplaukums saistās ar Rīgu, uz kurieni viņš pārcēlās no Sanktpēterburgas 1923. gadā. Šajā laikā O.Stroks sacerēja savas pasaulslavenās romances, kuras līdz pat šim laikam iekļautas ne tikai Eiropas, bet arī Japānas orķestru repertuārā. Būdams slavas virsotnē, komponists baudīja dzīvi: sievietes, skriešanās sacīkstes, azartspēles, greznus pasākumus. Tā viņš zaudēja lielāko daļu līdzekļu un ieslīga parādos. Vēlāk O.Stroks nāca pie prāta, apprecējās, un pakāpeniski viss nokārtojās. Arī padomju vara komponista dzīvē neko nemainīja, viņš joprojām sacerēja skaņdarbus un koncertēja. Otrā pasaules kara laikā O.Stroka ģimene paspēja evakuēties no Rīgas. Iekārtojis sievu un bērnus Alma-Atā, komponists koncertēja frontē. Pēc kara O.Stroks palika malā, jo «vieglā» mūzika nebija cieņā. Lai nopelnītu iztiku, mūziķis uzstājās restorānos, atpūtas namos un sanatorijās. Sešdesmitajos gados, zināmā mērā pateicoties Raimonda Paula atbalstam, Stroks atkal kļuva populārs. Viņa skaņdarbi biežāk skanēja radio, taču kādreizējā slava neatgriezās.Komponists nomira 1975.gadā.

Pievieno komentāru

Citas ziņas