Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Sākas XXIV Vispārējie latviešu Dziesmu un XIV Deju svētki

No sestdienas līdz 12.jūlijam notiks XXIVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XIV Deju svētki, informē Dziesmu un deju svētku preses sekretāre Aiva Rozenberga.

Pirmie vispārīgie latviešu dziesmu svētki notika Rīgā 1873.gadā no 26.jūnija līdz 29.jūnijam pēc vecā stila jeb no 8.jūlija līdz 11.jūlijam pēc jaunā stila. Kā izdevumā "Dziesmu svētku brīnums" raksta Oļģerts Grāvītis, Dziesmu svētkus rīkoja Rīgas Latviešu biedrība (RLB), svētku komisiju vadīja RLB priekšsēdētāja vietnieks Rihards Tomsons.Pirmajos Dziesmu svētkos piedalījās 45 kori ar 1003 dziedātājiem. Irlavas Skolotāju semināra orķestrī spēlēja 30 muzikanti. Koru virsdiriģenti bija Jānis Bētiņš un Indriķis Zīle.Svētkos līdzās cittautu komponistu repertuāram skanēja pirmās latviešu kora oriģināldziesmas un tautas melodiju apdares. Dziesmu svētki lika apjaust latviešu tautasdziesmas krāšņumu un to lielo darbu, kas vēl darāms, lai, Jāņa Cimzes vārdiem runājot, "izklīdušos meldiņus kopā salasītu".Šo svētku atklāšanas aktā Latviešu biedrības namā pirmo reizi skanēja Baumaņu Kārļa dziesma "Dievs, svētī Latviju!", kura 1920.gadā kļuva par Latvijas valsts himnu.Dziedāšanas svētku pirmsākumi meklējami 19.gadsimta pirmajā pusē Šveicē, Vācijā un Austrijā. Latvijā toreiz vadošo toni mūzikā noteica galvenokārt vācu kultūra, jo latviešu nacionālā atmoda vēl nebija sākusies, latviešiem nebija ne profesionālu mūziķu, ne diriģentu.Rīgā pirmā vācu vīru koru dziedāšanas biedrība "Die Rigaer Liedertafel" tika nodibināta 1833.gadā diriģenta Heinriha Dorna vadībā, bet jau 1836.gadā vācu vīru kori no Rīgas, Liepājas, Valmieras, Jelgavas, kā arī no Pērnavas, Tartu, Rēveles ieradās uz sadziedāšanos jaunatvērtajā Vērmanes dārzā. Visas Baltijas vācu vīru koru pirmie Dziesmu svētki notika Rīgā 1861.gadā no 29.jūnija līdz 4.jūlijam. Tajos piedalījās 21 koris ar vairāk nekā 600 dziedātājiem. Koristu vidū bija arī latvietis Rihards Tomsons, pēc kura ierosmes 1873.gada vasarā notika Pirmie vispārējie latviešu dziesmu svētki.1873.gada svētku scenārijs bija līdzīgs 1861.gada vāciešu Dziesmu svētku norises modelim: dalībnieku gājiens, garīgais koncerts Rīgas Domā, laicīgā repertuāra priekšnesumi Ķeizardārzā (tagadējā Viesturdārzā), "dziesmu kari", plašs, visiem interesentiem par biļetēm pieejams atvadu mielasts un noslēguma balle RLB.Atšķirības tomēr bija radikālas - pirmo reizi vāciskajā Rīgā krāšņos tautastērpos no visiem novadiem saplūda simti latviešu, kuri apliecināja, ka nav tikai "arāju kārta", bet tauta ar senu kultūru, bagātu folkloru, skanīgām balsīm, iedzimtu muzikalitāti un pašlepnumu. Koncertos latviski skanēja ne tikai tautasdziesmu apdares, bet arī korāļi un cittautu komponistu reliģiska satura dziedājumi.Dziesmu svētki nesaraujami saistīti ar latviešu tautas vēsturi, tiem bija milzīga nozīme sabiedrības garīgās atmodas, strauji augošās nacionālās pašapziņas nostiprināšanā.XXIV Vispārējos latviešu Dziesmu un XIV Deju svētkos, kas no 5.jūlija līdz 12.jūlijam notiks Rīgā, ieradušies 38 233 dalībnieki. Viņu vidū ir 18 464 koristi, 13 317 dejotāji un 6452 pārējie mākslinieciskās pašdarbības kolektīvu dalībnieki.XXIV Vispārējo latviešu Dziesmu un XIV Deju svētku koncerti, izstādes un citi pasākumi Rīgā notiks Mežaparka Lielajā estrādē, Daugavas stadionā, Rīgas Latviešu biedrības namā, Doma baznīcā, Doma laukumā, Sv.Jāņa baznīcā, Dziesmu svētku parkā, Vērmanes dārzā, Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā, Mazajā ģildē, Lielajā ģildē, Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejā, "Arēnā Rīga", Latvijas Universitātē, Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā, Latvijas Nacionālajā operā, koncertzālē "Ave Sol" un Rīgas Kongresu namā.Svētku norises vietas tika izvēlētas, lai varētu saturiski un scenogrāfiski pilnvērtīgi parādīt Dziesmu un deju svētku procesā sasniegto un skatītāji un svētku dalībnieki varētu baudīt profesionāli rīkotus, mūsdienīgus, krāšņus un emocionāli bagātus svētkus.

Pievieno komentāru

Citas ziņas