Uzplēst krūškurvi un ļauties emocijām

“Tā sajūta un informācija bija visapkārt – vispirms no ģimenes, vēlāk iznāca filma “Melānijas hronika”, pēc tam izlasīju arī grāmatu un manā redzeslokā nonāca stāsti un notikumi dažādās ģimenēs. Kad režisors veido kādu izrādi, tas stāsts transformējas un iziet caur viņu pašu. Šobrīd manas sajūtas ir tieši šādas. Jūtu, ka esmu nobriedusi runāt par kaut ko nopietnu,” par 9. maijā Jelgavas Kultūras namā gaidāmo laikmetīgās dejas izrādi “Gorodki”, kas veltīta Sibīrijas bērniem, stāsta deju studijas “Benefice” vadītāja Annika Andersone.

A.Andersone izrādi bija iecerējusi veidot jau pērn, taču studijas dejotāji tai nebija gatavi. Šogad, kad viņi ir vairāk pieauguši un tai piekrituši, nolemts izrādi iestudēt. Kā ierasts, iecerētais ar jauniešiem tiek pārrunāts. Gatavojoties izrādei, katram bija arī savs uzdevums – jāatrod reāls stāsts par īstu meiteni vai zēnu, kas piedzīvojuši Sibīriju, un jāizlaiž caur sevi. Dejotāji intervēja izsūtījumu pieredzējušus cilvēkus, un viņu atmiņas skanēs koncertā.


Visu rakstu lasiet 3. maija “Zemgales Ziņās”

Pievieno komentāru

Koncerti