Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

LLU saņem unikālu dāvinājumu - Francijas karaļa Luija XVIII portretu

Šīs nedēļas nogalē Francijā, Parīzē Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU) saņēma vēsturiski nozīmīgu dāvinājumu no Burbonu karaliskās dinastijas institūta – Francijas karaļa Luija XVIII portretu, kas ir 19. gadsimta sākuma oriģināls. Glezna, kas turpmāk tiks izvietota LLU Jelgavas pils muzejā, ir viena no Fransuā Žerāra portreta atkārtojumiem, kas tapis pēc 1814. gada, informē LLU KOMUNIKĀCIJAS VADĪTĀJA Lana Janmere.

LLU galvenās mītnes vietas Jelgavas pils vēsture saistīta ar daudzām savulaik Eiropā nozīmīgām personībām. Viena no ievērojamākajām ir Francijas karalis Luijs XVIII, Burbonu dinastijas pārstāvis, kurš Jelgavas pilī mitinājies divas reizes - 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta sākumā, vēl nebūdams karalis.

Pirmo reizi nākamais Francijas karalis Luijs XVIII, Jelgavā (kādreizējais nosaukums – Mītava) ieradās 1798. gada 20. martā, kad Lielās franču revolūcijas laikā 23 gadus bija spiests pavadīt emigrācijā. Toreizējais Krievijas imperators Pāvils I viņam piešķīra dzīvošanai Jelgavas pili, kurā līdz ar karali apmetās 200 personas - emigrējušais ministru kabinets, galms, gvarde un apkalpotāji.

Jelgavā nākamais karalis uzturējās līdz 1801. gada janvārim. Vēlāk viņš ar nākamā Krievijas imperatora Aleksandra I atbalstu atgriezās Jelgavā 1805. gadā un uzturējās pilī līdz 1807. gadam. Revolūcijas dēļ viņš nejutās drošs par savām izredzēm mantot troni un tolaik sevi dēvēja par Lilles grāfu. Tikai 1814. gadā Luijs XVIII kopā ar sabiedroto karaspēku, ko vadīja Aleksandrs I, iegāja Parīzē un ieguva Francijas troni.

Godinot šos Latvijas un Francijas karaliskās ģimenes kopīgos vēstures notikumus, Burbonu karaliskās dinastijas institūts nolēmis  Jelgavas pilij uzdāvināt Francijas karaļa Luija XVIII portretu, kas tapis pēc 1814. gada un ir viens no Fransuā Žerāra portreta atkārtojumiem.

Dāvinājumu Parīzē Jelgavas pils muzeja vadītājai Gintai Linītei pasniedza institūta ģenerālsekretārs Lorāns de la Rosjērs (Lorant de la Rosier) klātesot Latvijas vēstniekam Francijā Imantam Lieģim un citiem viesiem. Pasākums norisinājās konferences “Kultūra, arhitektūra un tūrisms” ietvaros, ko organizēja Baltijas Arhitektūras centrs.

Jelgavas pils telpās glezna plašākai apskatei tiks izstādīta šī gada 16. maijā, kad  Muzeju naktī plānota arī mākslas vēsturnieka Imanta Lancmaņa lekcija “Versaļa Jelgavā. Francijas karaļa Luija XVIII uzturēšanās Kurzemē.”

Burbonu karaliskās dinastijas institūts ir kultūras organizācija Francijā, kas dibināta 1973. gadā, un tā uzdevums ir atgādināt svarīgākos franču vēstures notikumus, Francijas karaļu un īpaši Burbona nama vēsturi, kā arī popularizēt franču vēsturiskās tradīcijas un mantojumu. Tāpat institūts organizē dažādus pasākumus, pieminot svarīgākos vēsturiskos notikumus, kas saistīti ar karalisko dinastiju.

Institūta ģenerālsekretārs un pārstāvji jau 2019. gada septembrī viesojās Jelgavas pilī un atklāja divas piemiņas plāksnes - Francijas karalim Luijam XVIII un viņa priesterim Heinriham Esekam Edžvordam De Firmontam. Tās interesenti var apskatīt Jelgavas pils Dienvidu vārtu ieejā. Vizītes laikā institūts uzdāvināja Jelgavas pils muzejam gleznojumu, kas ir tieša kopija mākslinieka Ž. Š. Tardjē (Tardieu) 1817. gadā publiskotajam darbam "Louiss XVIII couronne la rosiere de Mittau", kurā atainotas Luija XVIII galma svinības Jelgavā 1799. gadā. Gleznas oriģināls glabājas Francijā. Tādējādi nupat saņemtais Francijas karaļa Luija XVIII portrets ir jau trešais Burbonu karaliskās dinastijas institūta dāvinājums Jelgavas pilij.

 

Foto: LLU

Pievieno komentāru

Kultūra un izklaide