Mūzika kā dzimtā valoda

Šiniči Suzuki (1898–1998) bija japāņu vijolnieks un pedagogs, kurš izveidojis īpašu metodi, kā bērniem apgūt mūzikas instrumenta spēli. Viņš bija pārliecināts, ka bērni var mācīties mūziku tādā pašā veidā kā savu dzimto valodu – sākot no ļoti agrīna vecuma un klausoties to apkārtējā vidē.
Jau 12 gadu Suzuki metodi iedzīvina Jelgavas Eksperimentālajā mūzikas studijā, mācot klavierspēli un pēdējos gadus arī vijoli un čellu. Studijas dibinātāja Tamāra Gžibovska, atceroties studijas tapšanu pirms 25 gadiem, dalās domās arī par alternatīvo mūzikas izglītības sistēmu un aicina tai pievienoties aizvien jaunus skolotājus. Bērnu, kas grib mācīties mūziku pēc šīs metodes, esot krietni vairāk nekā skolotāju iespēju.

– Nupat pavisam klusi un attālināti draugu un atbalstītāju pulkā atzīmējāt nozīmīgu studijas jubileju. Vai varat pastāstīt, kā viss sākās? 
Tas bija 1995. gada decembris, kad ar lielu līdzcilvēku atbalstu dibinājām studiju. Mēs sapratām, ka bērniem nepieciešama vide, kurā ir prieks un mīlestība, jo tikai tādā viņi var atvērties. Jau uzreiz galvenais nosacījums mums bija, ka pedagogam ir jābūt tik profesionālam, ka viņš katram bērnam var atrast savu piemērotu metodi, darba stilu un tempu. 
Studijas iesākums bija ļoti konkrēts notikums. Pirms tam piecpadsmit gadu biju nostrādājusi formālajā izglītībā – Jelgavas Mūzikas vidusskolā. Mani bērni apmeklēja bērnudārzu “Sprīdītis,” un reiz vadītāja Ērika Zommere mani uzrunāja, sakot, ka viņas četrgadīgā meitiņa interesējas par klavierēm, vai es nevarētu pamācīt. Tik mazs skolnieks man vēl nebija bijis, un es sāku meklēt jaunus piegājienus ar spēlēm un rotaļām. Pamazām bērnu skaits pieauga tiktāl, ka man bija jāizdara izvēle. Tie zelta vārdi pieder Ērikai, kura teica: Tamāra, taisi studiju! Es neko no tā nesapratu, naudas nebija, bet soli pa solim ar lielu draugu, paziņu un sponsoru atbalstu tapa eksperimentālā mūzikas studija. Pirmo flīģeli iedeva draudzene Ilze Štelmahere, kura vienmēr ir bijusi klāt gan studijas pirmsākumos, gan turpinājumos.

Visu interviju lasiet 7.janvāra "Zemgales Ziņās"

Foto: no personīgā arhīva