Pa Latviju ar motociklu un ģitāru

Kārlis Kazāks par mūziku un jauno vasaru ceļojumu grāmatu

Pašmāju dziesminieks Kārlis Kazāks sarunā ar “Ziņām” dalījās ar to, kas viņam palicis atmiņā no 90. gadu Jelgavas, pārdomās par bijušajiem grupas biedriem un citiem Latvijas dziesmu izpildītājiem. Kārlis ieskicēja savas nupat izdotās grāmatas “Sākums mūs atrod pats” (“Zvaigzne ABC”, 2021) aprises, atklāja to, kā viņš nonāca līdz elektroniskajai mūzikai, un paskaidroja iemeslus, kāpēc visdrīzāk nekad nespēlēs džezu.

– “Velomūzika” (kurā tu ar draugiem jau kopš 2012. gada maināt mūziku pret naktsmājām) ir plaši zināma parādība tavā biogrāfijā, par ko pat ir uzņemtas vairākas filmas. Nesen uzzināju, ka pastāv arī tāds projekts kā “Mūzicikls”?
Tas ir loģisks turpinājums “Velomūzikai”. Man gluži vienkārši patīk divriteņu transports. Tādējādi tu daudz vairāk piedalies ceļā. Mašīnā mēs sēžam, nedrīkst, bet tāpat paskatāmies, kas ir atsūtīts “vats­apā” un klausāmies radio. Mocis ir tāda vienatne. “Mūzicikls” esmu es viens pats. Tas noformējās pirmajā Covid-19 izplatības ierobežojumu vilnī, kad es sapratu, ka gribu pamuzicēt pilsētu pagalmos, un citu variantu arī nemaz nebija, kur to darīt. Es aprīkoju savu motociklu tā, lai tam ir piestiprināts ģitāras futlāris un lai otrā somā var ielikt skaļruni. Ar tādu aprīkojumu es arī pa Jelgavas pagalmiem pabraukājos. Kopš tā laika tas ir veids, kā vasarā pārvietojos uz koncertiem. 

– Gandrīz pirms 20 gadiem, 2002. gada 25. oktobrī, klajā nāca tavas grupas “Oceanfall” vienīgais albums “Upe bez tiltiem”. Savulaik esi izteicies, ka 2003. gadā esat sākuši rakstīt otro albumu un arī oficiāli izjukuši nekad neesat.
Mēs ar apskaužamu regularitāti, reizi kādos piecos gados, satiekamies ar mērķi pamēģināt, vai mums radīsies kaut kas jauns. Noīrējam kādu viesu namu, saliekam instrumentus un paspēlējamies ar tiem pāris dienas, un tas vienmēr beidzas ar tādu labu sajūtu, ka, jā, mēs to tik tiešām spējam. Diemžēl vismaz pagaidām tas mūs nekur nav aizvedis. Lai gan domāju, ka nu jau mēs esam pietiekami nobrieduši, bērni arī paaugušies, un es cerīgi skatos, ka otrais albums kaut kad būs.


Visu rakstu lasiet 21. oktobra “Zemgales Ziņās”

Foto: Iveta Gabaliņa, Sintija Skalberga- Jeske


Pievieno komentāru

Kultūra un izklaide