Lai kā mainu redīsu dobes atrašanās vietu, lai kā kaisu ap tiem pelnus un kaļķi, smidzinu ķimikālijas, spradži pamanās mani uzvarēt.
Lai kā mainu redīsu dobes atrašanās vietu, lai kā kaisu ap tiem pelnus un kaļķi, smidzinu ķimikālijas, spradži pamanās mani uzvarēt. Un neesmu jau es vienīgā, kam redīsu raža neiznāk. Tādēļ palīdzību meklēju žurnālā «Mazdārziņš». Un atradu – dārzkope praktiķe M.Zariņa stāsta, ka viņa, tāpat nesekmīgi izcīnījusies ar spradžiem, tagad redīsu dobes tūliņ pēc iesēšanas apklāj ar agroplēvi. No drāšu lokiem viņa izveido 50 cm augstu karkasu un virs tā uzklāj plēvi, tās malas un galus ierokot augsnē izveidotā grāvīti. Redīsus laista, plēvi nenoņemot. Spradži pie redīsiem netiek, tiem arī nepatīk bieža laistīšana un regulāra rindstarpu rušināšana.
