Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Aptauja: zemgalieši kā tālmācības būtiskāko priekšrocību min izglītības brīvu pieejamību visiem

Vērtējot būtiskākās priekšrocības, ko sniedz studijas tālmācībā, zemgalieši biežāk nekā citu reģionu iedzīvotāji min izglītības brīvu pieejamību visiem neatkarīgi no vecuma, izglītības, nodarbošanās vai dzīvesvietas (79%). Tikmēr kurzemnieki kā vienu no būtiskākajām priekšrocībām atzīmējuši iespēju studēt, atrodoties jebkurā pasaules vietā (60%), vidzemnieki (30%) un latgalieši (28%) - iespēju studēt, ietaupot laiku un finanses – tā liecina Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (RPIVA) un Liepājas Universitātes (LiepU) decembrī veiktais pētījums. 

Ejot laikam līdzi un apzinoties aktuālās tendences izglītības sistēmā, RPIVA sadarbībā ar LiepU ir izveidojusi un licencējusi pilna laika tālmācības profesionālā bakalaura studiju programmu „Sākumskolas un pamatskolas mācību priekšmetu skolotājs”. Šī ir pirmā programma Latvijā, kas sniedz iespēju tālmācībā apgūt skolotāja profesiju.

„Veidojot tālmācības profesionālā bakalaura studiju programmu „Sākumskolas un pamatskolas mācību priekšmetu skolotājs”, esam ņēmuši vērā citu valstu pieredzi, kurās šāda veida studijas ir attīstītas augstā līmenī, piemēram, Skandināvijā un ASV. Tālmācības programmas ietvaros būs iespējams visus materiālus lejuplādēt internetā, kā arī konsultācijas ar pasniedzējiem un dažādu studiju darbu aizstāvēšana būs pieejamas tiešsaistes vidē,” norāda RPIVA rektore, Dr.biol. Daina Voita. Lēmums par šādas tālmācības programmas izveidi pieņemts, balstoties uz lielo interesi par iespēju mācīties attālināti, kā arī izvērtējot ārvalstu pieredzi šajā jomā. 

Kā liecina abu augstskolu kopīgi veiktais pētījums, izvērtējot būtiskākos iemeslus, kas mudinātu apgūt jaunu profesiju tālmācības ceļā, zemgalieši biežāk nekā citu reģionu iedzīvotāji minējuši iespēju veidot savu studiju grafiku (39%) un uzticamu augstskolu/universitāti (36%). Līdzīgās domās ir Kurzemes iedzīvotāji, piekrītot viedoklim par iespēju veidot savu studiju grafiku (39%). Tiesa, kurzemnieki kā būtiskākos iemeslus atzīmējuši arī citus - iespēju apgūt jaunas zināšanas, ietaupot laiku un finanses (55%) un iespēju studēt no jebkuras vietas (57%). Tikmēr latgalieši (36%) un vidzemnieki (32%) norādījuši iespēju tālmācībā apgūt ilgtspējīgu profesiju. 

Vairāk nekā puse aptaujāto arī piekrīt, ka tālmācība ir praktisks risinājums, kā risināt latviešu reemigrācijas jautājumus. Šādu viedokli vidzemnieki (36%), latgalieši (36%) un zemgalieši (35%) skaidro ar pārliecību, ka tālmācība ārzemēs dzīvojošajiem latviešiem dotu iespēju apgūt profesiju, līdztekus strādājot. Zemgales (15%) un Latgales (14%) iedzīvotāji arī norādījuši, ka tālmācība nodrošina nepārtrauktu saikni ar Latviju. Savukārt vidzemnieki (20%) kā vēl vienu būtisku iemeslu min to, ka tālmācībā iegūtā profesija aizbraukušajiem nodrošinātu labāku darbu Latvijā. 

Vērtējot studiju nozares, kuras būtu vispiemērotākās tālmācības formātam, vairāk nekā puse vidzemnieku atzīmējuši ekonomiku (60%). Tikmēr Kurzemes iedzīvotāji (50%) kā piemērotākās studijas min valodniecību un literatūru, zemgalieši (42%) psiholoģiju, savukārt Latgales iedzīvotāji (25%) – pedagoģiju. 

Visu reģionu pārstāvji uzsvēra, ka Latvijas valstij vajadzētu atbalstīt tālmācību, kā nozīmīgāko iemeslu minot to, ka tālmācība dotu vairāk iespēju apgūt izglītību reģionu iedzīvotājiem. Šādam viedoklim piekrīt 56% vidzemnieku, 50% zemgaliešu, 42% latgaliešu un 40% kurzemnieku. 

Turklāt, jautāti, kādas pārmaiņas tālmācība pedagoģijā varētu radīt Latvijas izglītības nozarei, visu reģionu iedzīvotāji lielākoties norādījuši vienkāršāku jaunu zināšanu/augstākās kvalifikācijas iegūšanu pedagogiem, kuri dzīvo reģionos. Šādu viedokli pauduši 64% vidzemnieku, 60% latgaliešu, 53% kurzemnieku un 50% zemgaliešu. Jāpiebilst, ka zemgalieši biežāk nekā citu reģionu iedzīvotāji kā pārmaiņas minējuši arī citu profesiju pārstāvju ērtu pārprofilēšanos uz pedagoģijas profesiju (33%), savukārt vidzemnieki – jaunu pedagogu pieplūdumu nozarei (21%). 

Ziemas uzņemšana studijās norisinās no 15.12.2015. līdz 14.01.2016. Vairāk informācijas ŠEIT.

Aptauja veikta 2015.decembrī, aptaujājot 500 respondentu visā Latvijā. 

Attēls: rpiva.lv

Pievieno komentāru

Lietotāju raksti