Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Jauna tradīcija Jelgavas Valsts ģimnāzijā 5

Daudzi jelgavnieki parasti vasarā dodas baudīt Rundāles dārza burvību. Pie dažādu šķirņu un krāsu rozēm visi fotografējas, priecājas par to smaržu, nemaz neaizdomājoties, cik daudz darba prasa šo ziedu kopšana. Šīs vasaras dārza svētkos mūsu skolas direktores vietniece audzināšanas darbā Marita Asarīte sarunā ar rožu dārza idejas autori Laumu Lancmani uzzināja, ka rudenī ir vajadzīgas daudzas palīdzīgas rokas, lai atkal nākamajā vasarā varētu uzziedēt krāsainās rozes. Tāpēc viņas vienojās, ka tā varētu būt jauna tradīcija – pie reizes skolēni, kuri palīdzētu rožu ieziemošanas darbos, uzzinātu arī kaut ko jaunu par Rundāles pili un tās dārzu.

Tā nu 21. oktobra rītā autobusā kāpa divas  11. klases, lai aizsāktu jaunu skolas tradīciju. Skolēni no 11.d un 11.m klases, siltās jakās un darba cimdos ģērbušies, ar šķērēm kabatās devās uz Rundāles pils rožu dārzu palīdzēt ieziemot rozes. Dārzā skolēnus sagaidīja smaidīgas dārznieces ar nelielu instruktāžu un neskaitāmi rožu krūmi, kam jāpalīdz atbrīvoties no visām lapām. Daudziem tā bija pirmā saskare ar šādu darbu.

11.m klases Andra Grava stāsta: "Laika apstākļi nebija no jaukākajiem, un gadījās sadurties ar kādu ērkšķi, bet bija prieks, ka varēju palīdzēt, un  pašai gandarījums par padarīto. Tas bija jauki pavadīts laiks kopā ar klasi."

Pēc krūmiņu apgriešanas jauniešiem bija iespēja paēst garšīgas pusdienas pils ēdnīcā. Tad gides pavadībā visi apskatīja Rundāles pili. Šajā vasarā pilī tika atjaunotas vairākas telpas, tāpēc daudziem tā bija iespēja uzzināt vēl nezināmo un neredzēto. "Manuprāt, šāda veida pasākums ir lieliska iespēja aizbraukt bezmaksas ekskursijā apmaiņā pret nelielu darbu. Es būtu priecīgs, ja šī mūsu skolā paliktu kā tradīcija.  Domāju, ka turpmāk būtu jābrauc 10. klasēm, viņiem tas palīdzētu labāk saliedēties," atklāj Reinis Nikuļcevs no 11.m klases.

Skolas vadība cer turpināt sadarbību ar Rundāles pili un jau pavasara darbos aicināt iesaistīties citas klases.

Agnese Blūmane, Jelgavas Valsts ģimnāzijas skolēnu pašpārvaldes dalībniece un 11.m klases skolniece

Foto no personīgā albuma

Pievieno komentāru

Komentāri 5

a

Ja ko dara pirmoreiz, tas ir notikums, pasākums. Ja kaut ko dara jau n-to reizi, tad var runāt par tradīciju.

pirms 4 gadiem, 2015.10.27 15:11

fff

kaadreiz pie gimnaazijas bij pashiem savs daarzinsh ,kur berni stradaaja !!!!

pirms 4 gadiem, 2015.10.29 07:20

...

Atceros, ka mums kā skolēniem (arī no Valsts ģimnāzijas) reiz lika grābt lapas pie tās nelielās pils pāri tiltam (neatceros nosaukumu, laikam, Valdekas pils). Protams, viss notika brīvpratīgi piespiedu kārtā. Strādājām kādas 3-4 stundas, bijām liels bars skolnieku. Tās dažas pasniedzējas, kas bija klāt, neko nedarīja, tikai staigāja apkārt un uzmanīja. Vienu brīdi gribēju drusku atvilkt elpu un man aizrādīja. Rezultātā man bija tulznām klātas rokas, kas, protams, pamatīgi sāpēja. Pēc tam tie maisi ar lapām tur vismaz pusgadu vēl stāvēja nesavākti.

pirms 4 gadiem, 2015.10.29 20:30

s

tev ir briesmīga psiholoģiska trauma....un vēl tulznas uz rokām...briesmīgi...
ja jūs tiktu kolhozā dienu vākt bietes vai burkānus, laikam puse no klases nomirtu lauka vidū pēc stundas strādāšanas....

pirms 4 gadiem, 2015.11.03 09:22

Mio Mio

iespējams, gan viņa,gan es , gan vēl pāris 100 cilvēku arī nomirtu lauka vidū. nu un?

es nesaprotu šo veču- večiņu praksi- pieminēt laukus, bietes un rukšus, un, ka mūsdienās jaunieši nevēlās strādāt (tas ir vienīgais, kas uzskatāms par darbu- ir lauku darbi).

kas par muļķību!

Kāpēc man jāmāk ravēt bietes vai kaut ruksi, ja man vismz pēdējās 5 paaudzēs ģimenē zemnieku vispār nebija?? Kāda mārrutkā pēc, man jāsapņo par laukiem? Manā ikdienā ģimenē strādā medicīnā, skolā, arhitektu birojā, kādreiz bija speciālisti - radio inženieri, ķirurģi, bibliotekāri utt. Kāda velna pēc, mums visiem jāapbrīno lauki, vai jāmokās, lai tik kāds novērtējot manas tulznas atzītu mani man derīgu dzīvei?

Protams ka, strādājot ikdienā ar galvu, roku āda nav tik raupja lauku darbiem, kā zemniekiem. Protams, viss sāp un rada diskomfortu.

Kāpēc man jāiet darīt lauku darbus, vai zemnieks operēs onkoloģijas slimnieku, vai mācīs bērniem angļu valodu? Katram savs darbs, un zemnieki nav ne galvas tiesu labāki par inteliģenci un patiesi inteliģenti cilv ēki novērtē lauku darbu darītājus.

punkts.

pirms 4 gadiem, 2015.11.08 23:57

Lietotāju raksti