Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Joensuu Somijā – skola skolotājiem (FOTO) 3

1. jūlijā uzsākta Erasmus + projekta „Jelgavas Vakara (maiņu) vidusskolas (JVMV) pedagogu mācību mobilitāte Joensuu, Somijā” realizācija. Divas skolotājas (JVMV direktores vietniece izglītības jomā Daina Birkenbauma un skolotāja Irina Baikova) no 4. oktobra līdz 10. oktobrim piedalījās starptautiskos kursos "Every pupil is important – special education in Finland and Europe!" ("Katrs skolēns ir svarīgs – speciālā izglītība Somijā un Eiropā").

Bija plānots, ka kursos iegūtās zināšanas un pieredze palīdzēs JVMV mācīšanas procesa kvalitātes uzlabošanai, stabilizēšanai un pilnveidošanai.

Tagad pēc mobilitātes brauciena plānota JVMV pedagogu mācību grupas izveidošana, tās darbības koordinēšana, ieteikumu ieviešana JVMV ikdienas pedagoģiskajā procesā, rezultātu izvērtēšana un semināri – dalīšanās pieredzē ar Jelgavas skolu un Latvijas vakarskolu pedagogiem.

Tieši pēc atgriešanās 21. oktobrī notika JVMV skolotāju metodiskā sapulce, kur tika pastāstīts par starptautisko kursu pasākumu apmeklējumu, jaunu pieredzi un zināšanām. JVMV skolotāju metodiskajā sapulcē tika parādīta prezentācija „Izglītības sistēmas īpašības Somijā. Moodle sistēmas izmantošana JVMV”. 

Savukārt 12. novembrī notika pieredzes apmaiņas seminārs pilsētas un rajona skolu krievu valodas skolotājiem „Izglītības sistēmas īpašības Somijā”, kur skolotajiem bija iespēja uzzināt ko jaunu, kas varētu palīdzēt viņiem pacelt savu pedagoģisku darbību vēl augstākā, radošā līmenī. 

Ceram, ka JVMV skolas pedagogu pieredzes apmaiņas brauciens uz Somiju kalpos kā labs piemērs un stimuls iesaistīties un piedalīties starptautiskās izglītības jomu programmās un projektos, kā arī celt sava darba kvalifikāciju, apgūstot jaunas progresīvas zināšanas no ārzemju valstu izglītības sistēmām.

Vairāk par kursiem Joensuu, Somijā 

Somijas skolēni rāda visaugstāko zināšanu līmeni pasaulē. Neticami – pie tik augstiem mācību rezultātiem viņi pavada vismazāko stundu daudzumu mācoties, nekā citu valstu skolēni. Somijas valsts savai kvalitatīvajai un bezmaksas izglītībai tērē diezgan mērenus naudas līdzekļus salīdzinājumā ar daudzām citām pasaules valstīm. 

Pamatizglītība un vidējā izglītība Somijā. Pamatizglītība Somijā ir obligāta un sastāv no divu pakāpju skolas: – zemākās (alakoulu) no 1. līdz 6. kl. (sākumskola); – augstākās (yläkoulu) no 7. līdz 9. kl. (pamatskola). Pēc tam bērni dodas uz profesionālo koledžu vai turpina mācības licejā (lukio) (11.–12.kl., kā mūsu pierastā izpratnē). Pamatizglītība no 7 līdz 16 gadu vecumam (1.–9. klase). Pamatizglītība vispārējā skolā ir obligāta. No1.–6. klasei gandrīz visus mācību priekšmetus māca klases audzinātāja. No 7.–9. kl. speciālos priekšmetus māca citi skolotāji. Mācību priekšmetu programmas nosaka Somijas Izglītības ministrija.

Mācību priekšmeti: dzimtā valoda un lit. (somu vai zviedru), otra dzimtā val. (somu vai zviedru), svešvalodas, dabaszinības, ticības māc. vai ētika, vēsture, soc. zin., matemātika, fizika, ķīmija, bioloģija, ģeogr., sports, mūzika, viz. māksla, rokdarbi, mājas ekonomika, civilzinības. ( Mācībstundu skaits gadā, piemēram, sākumskolā Somijā maz (salīdzinot ar citām Eiropas valstīm) – 626 stundas.)

Kāpēc izglītības sistēma Somijā tiek uzskatīta par veiksmīgāko pasaulē? Somijas vidusskolas izglītības sistēmas 7 principu izpratne palīdz atbildēt uz šo jautājumu. 

1. princips – vienlīdzība

– skolu vienlīdzība

Somijas izglītības sistēma paredz, ka visiem skolēniem jāapgūst vienāda līmeņa izglītība, neizdalot labas vai mazāk labas skolas un klases.

Nav nedz elitāro skolu, nedz „vājo”. Visām skolām ir absolūti vienāda aprīkojuma bāze, vienādas iespējas un proporcionālas dotācijas no valsts budžeta.

– visu priekšmetu vienlīdzība

Viena priekšmeta padziļināta mācīšana, atņemot laiku citiem, netiek atbalstīta. Matemātika nav uzskatāma svarīgāka, piemēram, par ģeogrāfiju vai literatūru. 

– vecāku vienlīdzība

Kas pēc profesijas (sociālā statusa) ir vecāki, skolotājs uzzina tikai galējas nepieciešamības gadījumā. Skolotāju jautājumi, anketas, kas attiecas vecāku darba vietu, ir aizliegtas.

– skolēnu vienlīdzība

Somijā nav nedz „sliktu”, nedz „labu” skolēnu. Salīdzināt skolēnus ir aizliegts. Somi nešķiro skolēnus pēc klasēm, mācību iestādēm, dotībām vai karjeras priekšrocībām. Gan „ģeniālie’’, gan ar lielu prāta attīstības atpalicību vai trūkumu (arī invalīdi) skaitās „īpaši”, bet mācās kopā ar visiem. Parastā skolā var būt klase, kur ir skolēni ar noteiktām slimībām. 

– skolotāju vienlīdzība

Nav nedz mīļāko skolotāju, nedz ienīsto „mimru”. Somijas skolotāji pilda tikai sava darba pienākumus.

– pieaugušā (skolotāja, vecāku) un bērna vienlīdzība

2. princips – viss bezmaksas: mācības, pusdienas, ekskursijas, muzeji un visas ārpusklases aktivitātes, skolas transports (autobuss), kas aizved un paņem no skolas bērnu, mācību grāmatas, visi kancelejas piederumi, kalkulatori, portatīvie datori. Jebkāda naudas vākšana no vecākiem ir aizliegta.

3. princips – individualitāte. Galvenais skolotāju uzdevums mācīšanas laikā ir palīdzēt katram skolēnam veiksmīgi pabeigt skolu. Tāpēc ieviesta skolotāju autonomija: skolotājs pats pieņem lēmumu, ar kādām metodēm un uzdevumiem skolēnam apgūt programmu. Tāpēc visas programmas un plāni tiek adaptēti konkrētam skolēnam (tajā skaitā slimiem bērniem un bērniem – invalīdiem). Katram skolēnam tiek sastādīts mācību un attīstības individuālais plāns atkarībā no spējām un dotībām. Stundas laikā bērni pilda dažādu grūtības pakāpju uzdevumus pēc individuāla plāna.

4. princips – praktiskums. Somi uzskata: „Vai mēs gatavojam bērnus dzīvei, vai eksāmenam? Mēs izvēlamies pirmo.” Kontroldarbus un starptestus skolēni pilda tikai pēc skolotāja uzskatiem. Eksāmenu mums pierastā veidā somu skolās nav, izņemot obligāto testu pēc vispārējās vidusskolas beigšanas. Pie tam skolotāji neuztraucas par skolēnu rezultātiem un neatskaitās neviena priekšā (kā skolēni uzrakstīja, tā arī būs labi). 

Skolā tiek pasniegts tikai tas, kas būs noderīgs skolēnu dzīvē, piemēram, ne logaritmi, bet kas ir portfolio, līgums, bankas kārta, bizness, prece, kā izveidot interneta mājas lapu, saskaitīt sava uzņēmuma ienākumus un tml.

5. princips – uzticība. Sistēma balstās uz uzticību. Pirmkārt, skolu darbiniekiem un skolotājiem nav inspekciju/pārbaužu, skola valžu, metodistu, kuri diktē apmācības veidus un tml. Izglītības programma ir vienota, bet tai ir vispārpieņemts raksturs: katrs pedagogs pielieto tādas mācību metodes, kuras uzskata par piemērotām un lietderīgām. Otrkārt, pilna uzticība bērniem. Skolēns var stundas laikā nodarboties ar kaut ko savu sev interesantu, piemēram, lasīt grāmatu mācību filmas laikā. Skaitās, ka skolēns pats zina, kas viņam ir svarīgākais. 

6. princips – brīvprātība. Mācās tikai tas, kurš grib mācīties. Ja skolēnam nav intereses un spēju mācīties, tad bērnu noorientē uz nesarežģītu, bet nākotnē noderīgu profesiju. Viņu „nebombardēs ar divniekiem”.

Lai palīdzētu atpazīt katra bērna talantus vai tieksmi uz noteiktu darbības veidu, skolas speciālists veic dažādas sarunas un testus.

Skola kontrolē skolēna režīma ievērošanu. Ja skolēns neatnāk uz skolu, sociālais pedagogs uzreiz zvana viņa vecākiem un interesējas, kāpēc. 

7. princips – patstāvība. Somi uzskata, ka skolai jāiemāca bērns vissvarīgākajam: patstāvīgai, sekmīgai dzīvei. Somijas skola māca savus skolēnus pārdomāt un pašiem saņemt zināšanas. Jaunas tēmas skolotājs nestāsta – viss jau sen ir grāmatās. Ir svarīgas ne iezubrītās formulas, bet prasmes lietot izzinošu literatūru, tekstu, internetu, kalkulatoru, iemācīties pašiem piesaistīt resursus esošo problēmu risinājumiem. Tāpat skolas pedagogi neiejaucas skolēnu konfliktos, dodot viņiem iespēju pašiem sagatavoties vispusīgām dzīves situācijām un attīstīt, norūdīt prasmi par sevi pastāvēt, sevi aizstāvēt.

Skolēnu vērtēšanas sistēma. Valstī pieņemta 10 ballu sistēma. Toties līdz 7. klasei tiek likta mutiska atzīme/vērtēšana: viduvēji, apmierinoši, labi, teicami. No 1. līdz 3. klases atzīmes neeksistē.

Ja skolēnam nepieciešams atbalsts. Ja skolniekam grūti mācīties parastajā klasē, viņam vienmēr būs vieta speciālajā klasē, kur maz skolēnu. Bet līdz tam viņam tiek sniegta dažāda veida palīdzība un atbalsts (skolas politika: maksimāli attīstīt skolēna spējas).

Atbalsta trīs līmeņi. Galvenais atbalsts: visiem skolēniem ir tiesības gūt apmācību un atbalstu. Pastiprināts atbalsts: tiem skolēniem, kam nepieciešama palīdzība mācību grūtības dēļ. Speciāls atbalsts: tiem skolēniem, kuri nevar tik galā ar mācībām bez speciāla pedagoga. 

Atbalsta komandu veido skolas direktors, speciāls pedagogs, kurators (pedagogs, kurš vada skolēnus), sociālais pedagogs, skolas psihologs, skolas medmāsas, varbūt vēl kāds no skolēniem un vecākiem, varbūt arī kāds ārsts – eksperts, terapeits, ja skolā ir slimi bērni. Skolas speciālisti ar skolēnu, kam nepieciešama palīdzība, strādā konfidenciāli. Atbalsta komanda satiekas un apspriež rezultātus vienu reizi nedēļā. Skolas atbalsta komanda nosaka dažādus pasākumus, kuri nepieciešami skolēna atbalstam, sākotnēji informējot vecākus un pārējos skolotājus. Ar skolēnu papildus strādā skolas psihologs, sociālais pedagogs, speciāls skolotājs un pārējie skolotāji, iespējams, arī medmāsa. Skolēns ar mācīšanās vai citām problēmām, skolēns ar speciālajām vajadzībām saņem adaptētu izglītības programmu, adaptētu individuālu plānu, kur paredzēta individuāla kognitīvā (ANO) un fiziskā stimulācija.

Somijas Utra pamatskola (piemērs): Somijas (Utra) pamatskolā ir direktors, 2 vietnieki, 440 skolēnu no 6 līdz 13 gadiem, 23 klases, 29 skolotāji, 16 skolotāju asistenti. Šīs skolas uzdevums ir iespējami ātri pamanīt un noteikt, kādas problēmas ir skolēnam. Šajā skolā ir sešas klases –bērni, kam nepieciešama palīdzība mācībās, kuriem ir speciālā programma. Divas no tām ir klases ar skolēniem, kam nepieciešams atbalsts viņu atpalicības dēļ (kas saistītas ar smadzeņu slimību, garīgu atpalicību). 

Un vēl ... interesanti: visas Somijas klases ir aprīkotas ar modernām tehnoloģijām. Somijā pamatskolās, vidusskolās un augstskolās bieži izmanto lomu spēles, dažādus radošus uzdevumus (meitenes un puiši mācās kopā, kā gatavot zupu, kā taisīt, piemēram, mēbeles: galdu, krēslu un citas dzīvē noderīgas mantas). 

Ja bērns ir no Igaunijas, Samali, Vjetnamas, Turcijas, Krievijas, somu valodu viņš mācās kā svešvalodu. Jebkurš no mums (parasti vecāki) var ieiet klasē un pavērot stundu. Tur nav inspektoru, galvenais vērtētājs – vecāki.

Skolotāju profesija Somijā ir ļoti populāra un prestiža. Visi skolotāji Somijā ir maģistri.

Profesori no universitātes arī strādā skolās, lai vērotu mācību procesu, salīdzinātu un piedāvātu labāko problēmu risinājumu. Notiek arī Somijas augstskolu sadarbība ar citu valstu augstskolām, kā arī starpreģionāla (pilsētu un novadu) sadarbība starp Somijas skolām. Tajās ļoti attīstīta atgriezeniskā saite starp institūcijām un arī starp vecākiem un skolu.

Irina Baikova, JVMV Valodu metodiskās komisijas vadītāja

Foto no skolas albuma

Pievieno komentāru

Komentāri 3

y

Noteikti nedrīkst pārņemt - tad ciestu pašlepnums lielajā eksperimentā "Kurš vairāk iebāzīs skolēna galvā". Pa ceļam kritušie un zaudētais mācīšanās prieks ir tikai pieļaujamie eksperimenta blakusprodukti!

pirms 4 gadiem, 2015.11.23 15:06

es

Jelgavas Vakara maiņu vidusskola-vislabākā!♡

pirms 4 gadiem, 2015.11.23 17:57

Lietotāju raksti