Kokapstrādes jomā potenciāls nebūt nav izsmelts

Jelgavas uzņēmums “Inovācijas koka tiltos un konstrukcijās” jeb “IKTK” plašākai sabiedrībai kļuva zināms pēc tam, kad pērn paveica unikālu darbu, izgatavojot 510 akustiskos koka saplākšņa vairogus rekonstruētajai Mežaparka Lielajai estrādei. IKTK projektu vadītājs Edgars Rudzītis apliecina, ka šis bijis unikāls projekts, kas vēlreiz apliecina, ka kokapstrādes jomā Latvijas iespējas un potenciāls vēl nebūt nav izsmelts.

“Viens no mūsu galvenajiem mērķiem ir dot savu ieguldījumu kokapstrādes jomā, lai šeit, Latvijā, nozāģētais baļķis tiktu apgrozīts un pārvērst par vēl lielāku vērtību tepat, nevis nosūtīts kā šķeldas materiāls uz, teiksim, Zviedriju. Šobrīd attīstām un investējam koka būvkonstrukciju izstrādē, kas atzinīgi novērtētas Skandināvijas tirgū, piemēram, Norvēģijā, kur būvējam ne tikai biroja ēkas un skolas, bet arī lielas koka tiltu konstrukcijas un futbola stadionus, kas ir specifiskāki projekti. Apzinos, ka būtu ļoti grūti strādāt konvejiersistēmā, kur viens un tas pats atkārtojas ik dienu, jo būtu pārāk garlaicīgi un vienveidīgi. Mums ir lielāks radošums, turklāt principā varam izprojektēt un izgatavot no koka jebko, un tas ir aizraujošākais šai darbā. Tāpēc tuvākajos gados plānojam paplašināt ražošanu, lai varam būt vēl konkurētspējīgāki un realizēt arvien vairāk.

Uzskatu, ka izglītība ir un paliek viens no svarīgākajiem posmiem jebkura speciālista izaugsmē. Konkrētāk par kokapstrādes katedru – tur satiekas dažādu motivāciju vadīti cilvēki. Daudzu studentu ģimenēm ir kokapstrādes uzņēmumi vai galdniecības, kam nepieciešama pēctecība jeb mantinieki, kuri turpinātu iepriekšējo paaudžu iesākto darbu ar koku. Tad ir tādi, kuri iepriekš mācījušies kokapstrādes novirziena tehnikumos, teiksim, Cēsīs vai Ogrē un vēlas turpināt izglītoties. Un tad ir tādi kā es, kuri nāca no vidusskolām. Man gan pašam nebija absolūti skaidra vīzija, ko vēlos studēt pēc Talsu ģimnāzijas absolvēšanas. Esmu gan pateicīgs turienes pedagogiem, kuri līdzās manis izvēlētajām eksaktajām zinātnēm kā padziļinātajam novirzienam uzsvēra latviešu valodas un literatūras nozīmīgumu, jo bez šīm divām arī matemātikai nav nozīmes. Tāpēc, pateicoties šai kvalitatīvajai vidējai izglītībai, man bija salīdzinoši plašas studiju iespējas. Tas gan bija 2007. gads, kad klusām tuvojās lielā krīze, bet būvniecība piedzīvoja izaugsmi, tāpēc daudzi izvēlējās studēt tieši šo jomu. Arī man tā bija viena no opcijām, tāpat metālapstrāde, tomēr iepriekš iegūtā kaut nelielā, bet tomēr pieredze darbā ar koku lika novirzīties kokapstrādes nozares virzienā, apzinoties, ka man šis materiāls ir krietni tuvāks, nekā betons un metāls. Svarīgi bija arī tas, ka bija pieejamas budžeta vietas.

Runājot par pašu studiju procesu, pirmajā kursā bija iekļauti visi vidusskolas priekšmeti, tāpēc lielāka priekšrocība bija tādiem studentiem, kā man, kuri varēja turpināt studijas iepriekšējā skolā uzsāktajā ritmā. Grūtāk bija no tehnikumiem nākušajiem, taču šīs pozīcijas mainās otrajā, trešajā kursā, kad lielāks uzsvars ir tieši praktiskajām iemaņām, galdniecībai un tamlīdzīgi. Tāpēc šis laiks sniedza vērtīgu mācību par to, kā sadarboties, veidot komandu, kā izdzīvot visiem kopā. Pat šķiet, ka paspēju būt viens no pēdējiem, kura kurss vēl rasēja ar roku tehniskos zīmējumus. Vēlāk tik iepazinām “Autocad” programmu.

Jāatzīst gan, ka tobrīd man bija diezgan neskaidrs priekšstats par šo jomu kopumā. Zināju, ka varēšu vēlāk strādāt kādā rūpnīcā vai, vienkāršāk sakot – gaterī. Taču otrajā kursā viss mainījās, kad līdzās teorētiskajiem kursiem mums kā studentiem notika iepazīstināšana ar reālo darbu, uzņēmumiem, kokapstrādes iespējām praktiskā veidā. Tobrīd sapratu, ka var ne tikai zāģēt dēļus, bet pārvērst koku par produktiem ar ļoti augstu pievienoto vērtību, teiksim, mēbeles vai īpašus būvmateriālus.

Skaidrāku priekšstatu par kokapstrādes jomu ieviesa studiju laikā izmantotās iespējas pastrādāt praktiski dažādās ražotnēs, bet ceturtajā kursā mani uzrunāja docētājs Andrejs Domkins, kurš ir Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūta jeb MeKA direktors. Viņš mani “ievilka” šai zinātnē, ļāva gūt pieredzi projektos, vēl paralēli bija studijas maģistrantūrā. Taču noteikti varu apliecināt, ka Andrejs ir cilvēks, kurš spēj piemeklēt katram cilvēkam savu īsto vietu, ļaujot atrast veidu, kā apvienot kokapstrādes praktisko un zinātnisko daļu. Protams, bija daudz literatūras un teorijas, bet tajā pašā laikā bija Youtube video, kad domājām, kā ne tikai izdarīt ar kokmateriālu tur redzēto, bet vēl uzlabot un padarīt risinājumu vēl labāku un operatīvāk izgatavojamu.

Šis zinātniski radošais periods lika paskatīties uz lietām citādāk, un tieši to arī meklē topošie darba devēji, kuri bieži vien vēršas gan MeKA, gan katedrā, lai lūkotos pēc potenciālajiem papildspēkiem. Arī mums “IKTK” kompānijā nepieciešami tādi, kuri tiešām vēlas strādāt, ir spējīgi veikt aprēķinus, domāt paši. Tas vissvarīgākais. Mums paveicies ar darbiniekiem, par kuriem esmu 120 procentus drošs – ja jāizdara, tad viņi izdomās, kā to paveikt, un būs rezultāts. Tāpēc, lūkojoties pēc papildspēkiem, mans mērķis kā darba devējam būtu iegūt tādus speciālistus, kuri pārzina tehnoloģijas un ražošanas procesus, māk saskatīt un ne tikai saskaitīt, bet arī apstrādāt datus, kas savukārt dotu informāciju par to, kā varam paveikt vairāk, efektīvāk, izdevīgāk un veicināt uzņēmuma attīstību.”

 IKTK darbību sāka kā Latvijā pirmais zinātniskās pētniecības centrs, kas specializējas lielizmēra koksnes konstrukciju pētniecības pakalpojumu sniegšanā, lai Latvijā sekmētu zināšanu pārnesi tautsaimniecībā un augstākas eksportspējas produktu radīšanu, tāpēc IKTK nodarbojas arī ar konstrukciju ražošanu. Tas ražo lielizmēra taisni vai liekti līmētas koka sijas, kuras izmanto dažāda veida objektu būvniecībā. Uzņēmums arī izgatavo individuāla un ekskluzīva risinājuma būvkonstrukcijas. Ražošanā izmanto atjaunojamo resursu – koksni, bet ražošanas procesos apkārtējā vidē rada salīdzinoši daudzkārt mazāk oglekļa izmešu nekā citu materiālu tehnoloģijas. Masīva koka sienu konstrukcijas var izgatavot daudz ātrāk un ar ievērojami mazāku darbaspēka un enerģijas patēriņu. Koka būvkonstrukcijas bieži ir liela apmēra detaļas no visas būves, tādējādi dodot iespēju uzbūvēt māju dažās dienās, bet transportam, kas ved jau gatavas ēku detaļas, veicot mazāk piegādes braucienu uz objektu. Vēl viena būtiska koksnes priekšrocība ir iespēja savienojumus veidot pašā materiālā. Tādējādi visa konstrukcija ir kā viens veselums, bez skrūvēm un savilcēm.

Foto: LLU Kokapstrādes katedra

Pievieno komentāru

Lietotāju raksti