Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Nepārdomāta prasība draud iznīcināt trešdaļu Latvijas farmaceitiem piederošo aptieku 17

Latvijas Farmaceitu biedrība aicina medijus un sabiedrību pievērst uzmanību centieniem mainīt aptieku darbību regulējošos noteikumus Latvijā. Biedrība uzskata, ka tirgus liberalizācija pie esošajiem noteikumiem faktiski iznīcinās mazo un vidējo aptieku darbību, ļaujot plašāku vaļu jau tā spēcīgajām, lielajām aptieku ķēdēm. Šī procesa rezultātā cietīs ne tikai farmaceiti, bet arī liela daļa Latvijas iedzīvotāju, īpaši lauku reģionos, kur zāļu un farmaceitu pieejamība būtiski mazināsies, tāpat var prognozēt zāļu cenu kāpumu.

Latvijas Farmaceitu biedrības biedros satraukumu izraisījusi prasība, ko LR Satversmes tiesai it kā savu interešu realizācijai iesnieguši daži farmaceiti. Prasības iesniedzēji uzskata, ka pastāvošās normas liedz viņiem izveidot savu aptieku tieši tādēļ, ka noteikti ierobežojumi aptieku atrašanās vietām.

Latvijas Farmaceitu biedrības prezidente Kitija Blumfelde norāda: "Teju ikviena farmaceita sapnis ir izveidot un uzturēt savu aptieku. Tas ir arī mans sapnis. Tomēr jāsaprot realitāte, un tas, ka vispirms nepieciešami daudzi un dažādi uzlabojumi aptieku darbības vides sakārtošanā, nevis vienkārša aptieku izvietojumu ierobežojošo kritēriju atcelšana, uz ko mudina prasību iesniegušie kolēģi. Kritēriju atcelšana iniciēs tikai haosu, radot risku, ka patlaban 1/3 Latvijas farmaceitiem piederošā aptieku daļa tiks izstumta no tirgus un veicinot mazo un vidējo uzņēmumu bankrotus. Mazās aptiekas nespēs konkurēt ar milžiem. Sekas būs farmaceitiskās aprūpes un medikamentu pieejamības pasliktināšanās iedzīvotājiem. Realizējot jebkuras reformas ir jāizvērtē ieguvumi un iespējamie riski. Kāds varētu būt ieguvums šajā gadījumā – farmaceiti masveidā varēs atvērt labās vietās aptiekas, iedzīvotāji iegūs augstākas kvalitātes pakalpojumus,  samazināsies zāļu cenas? Diezin vai.”

Daudzviet ārpus lielajām pilsētām mazās aptiekas nodrošina iespēju iegādāties zāles tiem iedzīvotājiem, kas nevar viegli tikt līdz pilsētām, kuru ienākumi ir minimāli, kā arī kuru veselības stāvoklis neļauj nokļūt līdz pilsētām. Zāļu un farmaceitiskās aprūpes pieejamību šeit nodrošina mazās aptiekas, kas atrodas pagastu centros vai arī aptieku filiāles, kuras izveidojušas aptiekas, kas darbojas tuvumā esošajā pilsētā. Farmaceiti šajās aptiekās jau šobrīd cīnās par savu uzņēmumu pastāvēšanu. Tirgu atverot un konkurencei vēl paaugstinoties, mazajām aptiekām nāksies beigt savu darbību vai arī slēgt savas filiāles, atstājot lauku iedzīvotājus bez pieejas zālēm un farmaceita pakalpojumiem. Aptieku ķēdes neveido un neveidos arī nākotnē laukos aptiekas vai to filiāles, jo tas ir finansiāli neizdevīgi.

Viena no farmaceitēm, kam patlaban pieder aptiekas Limbažos un Staicelē – Ilona Rūķe, uzskata: “Ja dažu farmaceitu nepārdomāto un neizsvērto sūdzību Satversmes tiesa pieņems un vēlāk pat apmierinās, tad tas radīs lielas problēmas visiem tiem farmaceitiem, kam pieder individuālās aptiekas. Konkurences cīņa ar lielajām aptieku ķēdēm kļūs tik sīva, ka mazajiem nāksies padoties.” I. Rūķe norāda arī uz to, ka šobrīd virzītās reformas labumu nesīs tikai un vienīgi lielajiem tirgus spēlētājiem – “viņi varēs gan paplašināt savus esošos tirgus, gan pārpirkt mazo aptieku darbiniekus, un viņiem nerūp ne lauku iedzīvotājs, ne aptiekas atrašanās vieta – būtiska ir peļņa. Savukārt labāk pelnīt var pilsētās, tādēļ tirgus atvēršana ir tik pievilcīga lielajiem uzņēmumiem.

Pilsētās koncentrēsies aptiekas – lauki paliks tukši. Mēs šeit laukos tomēr dzīvojam. Līdzekļu klientiem ir tik, cik ir – daudziem varbūt pietiek zālēm, pērkot tās pa daļām, bet nepietiks transportam, lai dotos uz pilsētu aptiekām iepirkties. Lauku iedzīvotājiem ir svarīga sava farmaceita pakalpojumu pieejamība un sniegtais atbalsts šeit, uz vietas. Mēs savukārt cenšamies darīt visu, lai sniegtu iedzīvotājiem pēc iespējas labāku servisu tuvāk viņu dzīvesvietai – sagādātu nepieciešamās zāles, konsultētu, uzklausītu problēmas un nepieciešamības gadījumā sūtītu pie ārsta. Laukos farmaceits ļoti labi pazīst savus klientus un zina par visām veselības problēmām, un tas ir ļoti svarīgi kvalitatīvai konsultācijai.” 

Vidēji Eiropas Savienībā (ES) ir 3200 iedzīvotāju uz vienu aptieku. Optimālais skaits būtu 4000, lai aptieka varētu nodrošināt plašu kvalitatīvu pakalpojumu klāstu, rūpēties par saviem apmeklētājiem, piedāvājot dažādas veselības veicināšanas aktivitātes un arī attīstīties.

2013. gadā Latvijā bija 2500 iedzīvotāji uz vienu aptieku, kas ir visai tālu no vidējā ES un optimālā rādītāja. Mēs ieņemam 20.vietu ES iedzīvotāju skaita ziņā uz vienu aptieku, nedaudz vairāk – ap 2 800 ir Igaunijai un Slovākijai, nedaudz mazāk – ap 2 200 Lietuvai, Spānijai. Taču salīdzinājumam, piemēram, Zviedrijā tie ir aptuveni 8000, bet Dānijā - 17 000 iedzīvotāji uz vienu aptieku (ABDA, German Pharmacies Figures Data Facts 2013). Palielinoties aptieku skaitam šis rādītājs kļūs vēl zemāks. Tas nozīmēs, ka aptieka, lai izdzīvotu būs spiesta likt maksimālus uzcenojumus visām precēm, to skaitā arī zālēm. To, ka zāļu cenas var celties, ir pierādījuši tirgus liberalizācijas fakti Skandināvijā, Ungārijā u.c.“Latvijā, pateicoties tirgus pārsātinātībai, ir daudz aptieku, kas tikai „velk dzīvību”.

Problēmas rada arī farmācijas speciālistu trūkums, jo jaunie nevēlas strādāt aptiekās, netiek attīstīti aptieku pakalpojumi. Joma ne tikai nevar attīstīties, bet faktiski regresē. Tajā pat laikā aptieku ķēdēm ir lielāks finansiālās „drošības spilvens”, un to resursi tirgus liberalizācijas gadījumā ļaus strauji un neierobežoti paplašināt uzņēmējdarbību un vēl vairāk nostiprināt savas pozīcijas, kas, pateicoties tirgus piesātinājumam, diemžēl nozīmēs mazo un vidējo aptieku norietu. Tirgū varēs ienākt jauni komersanti, kuri varēs ieguldīt aptiekās citās komercjomās nopelnītos līdzekļus, tādējādi veidojot jaunas aptieku ķēdes. Kur šajā scenārijā paliek farmaceits ar savu vēlmi atvērt aptieku? Turpat kur šodien – mazapdzīvotās lauku teritorijās.

Pirms veikt tik būtiskas reformas tik reglamentētā jomā, kāda ir aptieku darbība, ir veicama rinda priekšdarbu – piemēram, aptiekas statusa maiņa no mazumtirdzniecības uzņēmuma uz pakalpojumus sniedzošu, jāveido pāreja no konkurences ar cenu uz konkurenci ar pakalpojumiem, jānostiprina speciālista – farmaceita loma aptiekā, viņa neatkarība lēmumu pieņemšanā, sniedzot pakalpojumus iedzīvotājiem utt. līdzīgi kā citās ES valstīs,” uzskata K. Blumfelde, papildinot, ka “tieši tāpēc ceram un ticam, ka Satversmes tiesa pieņems lēmumu atbildīgi izvērtējot iespējamās sekas.”

Pievieno komentāru

Komentāri 17

jepis

Es domāju ka pircēji no likuma ieviešanas tikai iegūs , jo mazās aptiekas būs spiestas nolaist cenas . Normāla tirgus situ;acija - izdzīvo konkurentspējīgākais.

pirms 5 gadiem, 2015.03.13 19:01

eu

nu bet pareizi . Tad jau lielveikalu ķēdes arī jāaizliedz , lai varētu izdzīvot mazie veikaliņi . Sociālisma idejas vēl joprojām nav mūsu galvas atbrīvojušas

pirms 5 gadiem, 2015.03.13 19:03

SAŠUTUMS

1.
SEN NAV BIJIS TĀ, KA IZLASOT RAKSTU, GRIBAS IZSMIET KATRU GUDRINIEKA RINDU. BŪS JAU PROBLĒMAS AR ZZ.LV AIZLIEGTAJIEM VĀRDIEM, BET NEKAS, LĪMĒSIM NO WORDA PA GABALAM.

Biedrība uzskata, ka tirgus liberalizācija pie esošajiem noteikumiem faktiski iznīcinās mazo un vidējo aptieku darbību, ļaujot plašāku vaļu jau tā spēcīgajām, lielajām aptieku ķēdēm. - JĀ, JO MAZAJĀM APTIEKĀM IR AUGSTĀKĀS CENAS, UN VIŅI NEVĒLĀS KONKURĒT AR TIK BŪTISKU ASPEKTU KĀ CENA.

Šī procesa rezultātā cietīs ne tikai farmaceiti, bet arī liela daļa Latvijas iedzīvotāju, - MĒS CIETĪSIM NO LIELĀKĀS KONKURENCES?

īpaši lauku reģionos, kur zāļu un farmaceitu pieejamība būtiski mazināsies,- KĀPĒC MAZINĀSIES? BIJA VIENA MAZĀ APTIEKA AR AUGSTĀM CENĀM, BLAKUS ATVĒRSIES VĒL VIENA AR ZEMĀKĀM CENĀM. ŠĶIET IEDZĪVOTĀJI TIKAI IEGŪS- VAIRĀK APTIEKU- ZEMĀKAS CENAS!

tāpat var prognozēt zāļu cenu kāpumu. – NU TO LATVIJĀ VIENMĒR VAR GAIDĪT. KAUT GAN PIEREDZE LIECINA, JO VAIRĀK IR APTIEKU, JO BIEŽĀK VIŅAS RĪKO AKCIJAS NOTEIKTIEM PRODUKTIEM VAI SĒRIJĀM, LAI PIESAISTĪTU KLIENTUS. MĒNEŠA AKCIJAS UN CENU SAMAZINĀJUMS PAŠLAIK IR VISĀS JELGAVAS APTIEKĀS – BENU, MĒNESS, PILS U.C.

pastāvošās normas liedz viņiem izveidot savu aptieku tieši tādēļ, ka noteikti ierobežojumi aptieku atrašanās vietām. – ŽĒL, KA ZZ.LV NEKO NEUZRAKSTĪJA PAR ŠO JAUTĀJUMU. KĀDI PAŠLAIK IR IEROBEŽOJUMI APTIEKU IZVIETOJUMAM?

"Teju ikviena farmaceita sapnis ir izveidot un uzturēt savu aptieku. – JĀ, UN KATRAM SKOLOTĀJAM IR SAPNIS ATVĒRT SAVU PRIVĀTSKOLU, UN KATRAM ŠOFERIM SAVU LOĢISTIKAS FIRMU UN KATRAM MEHĀNIĶIM – SERVISU. BET RETI, KAM TĀDI IR.

Tas ir arī mans sapnis. – RAKSTA PĒDĒJĀS RINDKOPĀS JAU RAKSTĪTS, KA LATVIJĀ JAU IR VAIRĀK APTIEKU UZ IEDZĪVOTĀJIEM, NEKĀ VĒLAMS. UN TAS NAV SAISTĪTS AR TOPOŠAJĀM NORMU IZMAIŅĀM, BET AR JAU ESOŠO SITUĀCIJU. KUR TAD VIŅAI VERT SAVU APTIEKU, JA TO JAU IR PĀRĀK DAUDZ?

pirms 5 gadiem, 2015.03.18 18:15

SAŠUTUMS

2.
Tomēr jā.sa.pr.ot re.al.itā.te, un tas, ka visp.irms ne.p.iec.ieš.ami dau.dzi un daž.ādi uzl.a.b.ojumi aptieku dar.b.ības vi.des sa.k.ā.r.t.o.š.anā, ne.vis vi.e.n.kārša aptieku izv.i.e.t.ojumu iero.b.e.ž.o.jošo kr.i.t.ē.riju atcelšana, uz ko mu.d.i.na prasību iesniegušie kolēģi. – JĀ, VAJAG VAI MAZĀK APTIEKU, VAI VAIRĀK PIRCĒJU. JO LATVIJĀ jau APTIEKU IR PĀRĀK DAUDZ.

pirms 5 gadiem, 2015.03.18 18:18

SAŠUTUMS

3.
Kritēriju atcelšana iniciēs tikai haosu, radot risku, ka patlaban 1/3 Latvijas farmaceitiem piederošā aptieku daļa tiks izstumta no tirgus un veicinot mazo un vidējo uzņēmumu bankrotus. – JA VIŅI NEVĒLĒSIES SAMAZINĀT CENAS, TAD NOTEIKTI BANKROTĒS, KAD BLAKUS ATVĒRSIES LIELĀKA LIELAPTIEKAS FILIĀLE.

Mazās aptiekas nespēs konkurēt ar milžiem. – UN IEDZĪVOTĀJU ALGAS NEPSPĒJ KONKURĒT AR ESOŠAJĀM APTIEKU CENĀM.

Sekas būs farmaceitiskās aprūpes un medikamentu pieejamības pasliktināšanās iedzīvotājiem.- KĀPĒC? LIELAPTIEKAS SLIKTĀK APKALPO KLIENTUS? LIELAPTIEKĀM IR MAZĀKS PRODUKTU KLĀSTS NEKĀ MAZAJĀM LAUKU APTIEKĀM? NESMĪDINIET MANAS ČĪBIŅAS.

Realizējot jebkuras reformas ir jāizvērtē ieguvumi un iespējamie riski. Kāds varētu būt ieguvums šajā gadījumā – farmaceiti masveidā varēs atvērt labās vietās aptiekas, iedzīvotāji iegūs augstākas kvalitātes pakalpojumus, samazināsies zāļu cenas? Diezin vai.” – SALĪDZINOT AR LIELAPTIEKU CENĀM, MAZO APTIEKU CENAS IR AUGSTĀKAS. TĀDĒĻ VAR DROŠI TEIKT, KA, JA BLAKUS MAZAJAI ATVĒRSIES LIELĀ, TAD SLIMNIEKI IES IEPIRKTIES PAR LĒTĀKO NAUDU.

Daudzviet ārpus lielajām pilsētām mazās aptiekas nodrošina iespēju iegādāties zāles tiem iedzīvotājiem, kas nevar viegli tikt līdz pilsētām, kuru ienākumi ir minimāli, kā arī kuru veselības stāvoklis neļauj nokļūt līdz pilsētām. – BEZ PROBLĒMĀM, JA TĀDOS RAJONOS ATVĒRSIES LIELAPTIEKU FILIĀLES, TAD IEDZĪVOTĀJIEM NEBŪS JĀBRAUC UZ PILSĒTU, TURKLĀT ZĀLES BŪS LĒTĀKAS. PIE MINIMĀIEM IENĀKUMIEM, LOĢISKI VIŅI IES UZ LĒTĀKU LIELAPTIEKU. JA LIELAPTIEKAS NEINTERESĒSIES PAR ŠIEM RAJONIEM, TAD MAZAPTIEKĀM VISPĀR NAV NO KĀ BAIDĪTIES.

pirms 5 gadiem, 2015.03.18 18:19

SAŠUTUMS

4.

Zāļu un farmaceitiskās aprūpes pieejamību šeit nodrošina mazās aptiekas, kas atrodas pagastu centros vai arī aptieku filiāles, kuras izveidojušas aptiekas, kas darbojas tuvumā esošajā pilsētā. Farmaceiti šajās aptiekās jau šobrīd cīnās par savu uzņēmumu pastāvēšanu. – CĪNĀS, JO CENAS PAR LIELU LAUKU MACIŅIEM.

Tirgu atverot un konkurencei vēl paaugstinoties, mazajām aptiekām nāksies beigt savu darbību vai arī slēgt savas filiāles,- JA NESAMAZINĀS CENAS, TAD NOTEIKTI IZBEIGS DARBĪBU
atstājot lauku iedzīvotājus bez pieejas zālēm un farmaceita pakalpojumiem. – BET, JA MAZAPTIEKA BANKTROTĒJA, JO BLAKUS ATVĒRĀS LĒTĀKA LIELAPTIEKA, TAD KĀPĒC IEDZĪVOTĀJI PALIKS BEZ ZĀLĒM UN FARMACEITA PAKALPOJUMIEM? KO, LIELAPTIEKA TRUŠUS AUDZĒS LAUKU FILIĀĻU TELPAS, VAI TOMĒR TIRGOS ZĀLES UN TĀS BŪS PIEEJAMAS LAUCINIEKIEM?

pirms 5 gadiem, 2015.03.18 18:20

SAŠUTUMS

5.
A.p.t.i.e.k.u- ķ.ē-.d.e.s -n.e.v.e-.i.d.o -u.n- n.e.v.-e.i.d.o.s- a.r.ī- n.ā.k-.o.t.n.ē -l.a.u-.k.o.s- a.p.t.i.e.k.a.s -v.a.i- t.o -f.i.l.i-.ā.l.e.s.,- j.o- t.a.s.- i.r -f.i.n.a-.n.s.i.ā.-l.i -n.e.i.z.d-.e.v.ī.g.i. – T.A.D. -P.A.R.- K.O-. V.I.S.A. -Š.Ī.- J.E.-Z-.G.A.? J.A.- L.I.E.L.A.P.T.I.E.K.A.S. -N.E-.-L.Ī.-D.Ī.S.- L.A.U.K.O.S.- P.I.E.- M.A.Z.A.P.T.I.E.K.Ā.M., P.A.R. -K.O.- T.Ā.D.S. -U.Z.T.R.A.-U-.-K.U.M.S? U.N. -K.Ā.P.Ē.C.- T.A.D.- M.A.Z.A.P.T.I.E.K.A.S.- B.A.N-.K-.R.O-.T.Ē.S.,- J.A. -L.I.E.L.A.P.T.I.E.K.U. -L.A.U.K.O.S. -N.E.B.Ū.S. -U.N. -L.A.U.C.I.N.I.E.K.I.- B.U.S. -S.P.I.-E-.-S.T.I. -T.U.R.P.I.N.Ā.T.- P.I.R.K.T- D.Ā.-R-.G.A.S -Z.Ā.L.E.S -L.A.U.K.U M.A.Z.A.P.T.I.E.K.Ā.S?

pirms 5 gadiem, 2015.03.18 18:37

SAŠUTUMS

6.
… Ko.n.k.u.r.e.n.c.e..s -cī.ņ.a- ar -liel.a.j.ām- a.p..t.i.e.ku -ķ.ē.d.ē.m -k.ļ.ū.s- tik- s.ī.va-, ka -ma.z.a.j.iem- nā.k.s.ies- pa.d.o.ties.”- ES -DO.MĀJU, KA- M.ĒS -NO -TĀ -TI.KAI- IE.G.Ū.SI.M.

pirms 5 gadiem, 2015.03.18 18:46

SAŠUTUMS

.
…šobrīd vir.z.ī.tās re.f.o.r.mas lab.u.mu nesīs tikai un vienīgi lielajiem ti.r.gus spē.l.ē.t.ājiem – “viņi varēs gan paplašināt savus esošos ti.r.gus,- KUR? KUR TIE TI.R.GI? JA LAUKOS LIELAPTIEKAS NEIES, KĀ JŪS AP.G.ALVOJIET, TAD KUR VĒL VIŅI RAU.S TOS JAUNU.S TIR.GUS?

gan pā.r.p.i.rkt mazo aptieku dar.b.i.n.iekus, - JA MAKS.Ā.S LA.B.Ā.KAS AL.G.AS PAR MAZAPTIEKĀM, TAD NOTEIKTI. BET DOMĀJU, JA MAZAJĀS D.Ā.R.GĀJĀS APTIEKĀS FARMACEITIEM IR ZE.M.AS AL.G.A.S, UN LĒ.T.AJĀS LIELAPTIEKĀS FARMACEITIEM IR LIE.L.AS AL.G.AS, TAD ES BA.L.S.OJU PAR LIELAPTIEKĀM = ZEM.Ā.KAS CE.N.AS UN L.A.BAS AL.G.AS PERSO.N.Ā.L.AM.

un viņiem ne.r.ūp ne lauku iedzīvotājs, - PACELIET ALG.A.S TIEM DAR.B.INIEKIEM, KAS PAŠLAIK IR SPIESTI STRĀDĀT MAZAPTIEK/AS PIE JUMS PAR KA.P.EIKĀM. JO LAUKOS CITA DARBA NAV UN VIŅI SP.I.ESTI PRI.E.CĀTIES PAR JŪSU NOM.E.STAJIEM GR.A.ŠIEM. JA JUMS TIK R.ŪP VISS, KAS NOTIEK Š.A.JĀ VA.L.STĪ, - PA.Z.EMINIET CE.N.AS ZĀ.LĒM LAUCINIEKIEM UN PAC.E.LIET ALG.A.S SAVIEM DAR.B.INIEKIEM.

pirms 5 gadiem, 2015.03.18 18:46

SAŠUTUMS

8.

ne aptiekas atrašanās vieta – būtiska ir peļņa. – ŠĶIET PEĻŅA SVARĪGA ARĪ JUMS, JA NEPAZEMINĀTCENAS ZĀLĒM, LAI NEKRISTOS JŪSU PEĻŅA.

Savukārt labāk pelnīt var pilsētās, tādēļ tirgus atvēršana ir tik pievilcīga lielajiem uzņēmumiem. – TAD PAR KO VISA ŠĪ JEZGA, JA JŪSUPRĀT MAZAJĀM APTIEKĀM LAUKOS NEKAS NEDRAUD? JO LAUCINIEKIEM NAV NAUDAS BRAUKT UZ PILSĒTU.

Pilsētās koncentrēsies aptiekas – lauki paliks tukši. – KAS TEAUCĒS JUMS TURPINĀT APKALPOT LAUCINIEKUS, KAS PĒC JŪSU VĀRDIEM NETIEK PILSĒTĀS, KUR ARĪ PAŠLAIK IR DIEZGAN DAUDZ APTIEKU.

pirms 5 gadiem, 2015.03.18 18:47

SAŠUTUMS

9.
Mēs šeit laukos tomēr dzīvojam. – TO MĒS SAPROTAM, UN LIELAPTIEKAS LAUKOS PĒC JŪSU VĀRDIEM NEIES, TAD TURPINIET DZĪVOT LAUKOS UN TIRGOT ZĀLES LAUCINIEKIEM, KAS NEBRAUC UZ PILSĒTU.

Līdzekļu klientiem ir tik, cik ir – daudziem varbūt pietiek zālēm, pērkot tās pa daļām, bet nepietiks transportam, lai dotos uz pilsētu aptiekām iepirkties. – TAD VIŅI TURPINĀS IEPIRKTIES PIE JUMS, KĀ LĪDZ ŠIM. KUR PROBLĒMA. SKAUDĪBA, KA PILSĒTĀS APTIEKAS PELNA VAIRĀK? VAI VARBŪT JŪS GAIDĀT, KA PILSĒTĀS APTIEKAS TAISĪS CIET UN PILSĒTNIEKI BRAUKS IEPIRKT ZĀLES UZ LAUKU MAZAPTIEKĀM? ES VISPĀR ŠAJĀ AUTORES VĒRVELĒJUMĀ NEREDZU NEKĀDU JĒGU.

pirms 5 gadiem, 2015.03.18 18:48

SAŠUTUMS

10.
Lauku iedzīvotājiem ir svarīga sava farmaceita pakalpojumu pi.e.e.j.a.m.ī.b.a un s.n.i.e.g.t.a.i.s at.b.a.l.s.t.s še.i.t, uz vi.e.t.a.s. – TAD VIŅI ARĪ IES PIE JUMS UN JUMS BA.N.K.R.O.T.S NE.D.R.A.U.D. URRĀĀĀ! PAR KO J.-EZ.G.A?

pirms 5 gadiem, 2015.03.18 18:50

SAŠUTUMS

11.
Mēs savukārt cenšamies darīt visu, lai sniegtu iedzīvotājiem pēc iespējas labāku servisu tuvāk viņu dzīvesvietai – sagādātu nepieciešamās zāles, konsultētu, uzklausītu problēmas un nepieciešamības gadījumā sūtītu pie ārsta.- PĀRKĀPJAT LIKUMU - ĀRSTAM JĀSŪTA PACIENTS UZ APTIEKU, NEVIS FARMACEITAM PIE ĀRSTA. ATCEROS, PIRMS GADIEM 10-15 JAU TAS TIKA PIEŅEMTS AR LIKUMU, KA KONSULTĀCIJAS APTIEKĀS NESNIEDZ, UN PRAKTISKI VISAS ZĀLES – RECEPŠU. TAD ES BIJU SPRIESTA PĀRIET UZ TAILENOLIEM UN ATMEST AR ROKU DĀRGO ĢIMENES ĀRSTU APMEKLĒJUMIEM. FARMACEITS NAV TIESĪGS VISPĀR KONSULTĒT. TAS DRĪKST TIKAI PIEDĀVĀT VAIRĀKUS PIEM. PRETKLEPUS SĪURUPUS, PASTĀSTOS, KUR LABĀKAS SASTĀVDAĻAS. JA CIL-VĒ-KAM IR PROBLĒMAS AR VESELĪBU, VIŅAM IR JĀDODAD PIE ĀRSTA (PĒC LIKUMA). ŠĶIET, KA ŠEIT PAŠI FARMACEITI NESAPROT, KA ROK SEV BERDI. JO TAGAD SACELSIES ĢIMENES ĀRSTI, KURU MACIŅŠ PALIEK PLĀNĀKS, JO LAUKU FARMACEITI KONSULTĒ PACIENTUS VIŅU VIETĀ. JA JAU FARMACEITI IR TIK PAREIZI, KO TAD VIŅI ARĪ ĀRSTIEM PLĒŠ MAIZI NO MUTES ĀRĀ?

Laukos farmaceits ļoti labi pazīst savus klientus un zina par visām veselības problēmām, un tas ir ļoti svarīgi kvalitatīvai konsultācijai.” – UN LAUKOS LIELAPTIEKAS NEIES, TO MĒS ESAM DZIRDĒJUŠI. TĀTAD MAZAPTIEKĀM NAV KO BAIDĪTIES.

pirms 5 gadiem, 2015.03.18 18:51

SAŠUTUMS

12.
Vidēji Eiropas Savienībā (ES) ir 3200 iedzīvotāju uz vienu aptieku. Optimālais skaits būtu 4000, lai aptieka varētu nodrošināt plašu kvalitatīvu pakalpojumu klāstu, rūpēties par saviem apmeklētājiem, piedāvājot dažādas veselības veicināšanas aktivitātes un arī attīstīties.- NĒ, NEVIS LAI PIEDĀVĀTU KLĀSTU, BET, LAI GŪTU ĪPAŠNIEKAM VĒLAMO PEĻŅAS LĪMENI. NEMELOSIM.

Palielinoties aptieku skaitam šis rādītājs kļūs vēl zemāks. Tas nozīmēs, ka aptieka, lai izdzīvotu būs spiesta likt maksimālus uzcenojumus visām precēm, to skaitā arī zālēm. – A TO MAZAPTIEKAS JAU DARA. NEKAS JAUNS. UN PAREIZI SAKIET, KAD LIELAPTIEKAS SĀKS ŽMIEGT STŪRĪ, TAD MAZAPTIEKAS AR UZCENOJUMIEM BANKROTĒS – VESELĪGĀ KONKURENCE!

To, ka zāļu cenas var celties, ir pierādījuši tirgus liberalizācijas fakti Skandināvijā, Ungārijā u.c.- UN KUR TAD PIRCĒJI IES PIRK ZĀLES? UZ VISDĀRGĀKO? VAI ATKAL IEGUVĒJS BŪS ZEMĀKO ZENU ZĀĻU TIRGOTĀVAS? RĒ, TOMĒR IES VIENALGA UZ LĒTĀKĀM LIELAPTIEKĀM.

“Latvijā, pateicoties tirgus pārsātinātībai, ir daudz aptieku, kas tikai „velk dzīvību”. – TĀS BANKROTĒS, TIKKO BLAKUS ATVĒRS LĒTĀKU LIEPATIEKU.
Problēmas rada arī farmācijas speciālistu trūkums,- FARMACEITI KATRU GADU BEIDZ SKOLU. TIEM IR ZEMAS STIPENDIJAS, TĀPĒC LIELAPTIEKAS IZVĒLAS LABĀKUS STUDENTUS UN PIEDĀVĀ TIEM PIEŠ’PRICI STIPENDIJAI KATRU MĒNESI, TOTIES, KAD FARMACEITS PABEIGS MACĪBAS, TAM BŪ SPIENĀKUMS GADUS 5 ATRĀDĀT PAR NE PĀRĀK SPOŽU ALGU LIELAPTIEKĀ, BET, TOTIES DARBS PĒC ABSOLVĒŠANAS IR GARANTĒTS UN CV NAV TUKŠS. MAZAPTIEKAS ARĪ ŠEIT ZAUDĒ.

pirms 5 gadiem, 2015.03.18 18:52

SAŠUTUMS

13.


jo jaunie nevēlas strādāt aptiekās, - JA PAR MAAPTIEKU MAZĀM ALGĀM, TAD JĀ. JAUNIE NEVĒLAS. JO VIŅI ARĪ IR AR AMBĪCIJĀM, UN NEVĒLĀS VERGOT PAR KAPEIKĀM. PACELIET ALGAS UN KONKUTRĒJIET AR LIELAPTIEKĀM. TAD BŪS ARĪ DARBINIEKI.

netiek attīstīti aptieku pakalpojumi. Joma ne tikai nevar attīstīties, bet faktiski regresē. – NU, JA APTIEKĀ NEVEIKS MASĀŽU UN PEDIKĪRU ES NENOMIRŠU. APTIEKAI IR VIENA PAMATFUKCIJA – TIRGOT ZĀLES PAR ADEKVĀTĀM TIRGUS SITUĀCIJAI CENĀM. BLAKUS PAKALPOJUMS –N PĀRZINĀT TIRGOTĀS ZĀLES UN SPĒT TAJĀS ORIENTĒTIES. JA APTIEKĀ VAR IZMĒRĪT SPIEDIENU UN CUKURU- TAS JAU LIELISKI. PAŠLAIK APTIEKAS SĀK IZDOMĀT VISĀDUS PEKSTIŅUS, LAI PEĻŅU AUGTU VĒL VAIRĀK. UN AK MĪ UN ŽĒ, LAUKOS PEDIKĪRU NEVAJAG.

Tajā pat laikā aptieku ķēdēm ir lielāks finansiālās „drošības spilvens”, un to resursi tirgus liberalizācijas gadījumā ļaus strauji un neierobežoti paplašināt uzņēmējdarbību un vēl vairāk nostiprināt savas pozīcijas, kas, pateicoties tirgus piesātinājumam, diemžēl nozīmēs mazo un vidējo aptieku norietu. – JĀ, UN LIELAPTIEKAS SAVU PEĻŅU PELNA NO MAZĀKA MARDŽINA NEKĀ MAZAPTIEKAS. SAVĀC PA CENTIEM – SANĀK TŪKSTOŠI. MAZAPTIEKAS SAVĀC PA EIRIEM- SANĀK SIMTI. TĀ IR VISUR.

Tirgū varēs ienākt jauni komersanti, kuri varēs ieguldīt aptiekās citās komercjomās nopelnītos līdzekļus, tādējādi veidojot jaunas aptieku ķēdes.- KUR TAD VĒL? JO JŪS JAU TEICĀT, KA LAUKOS NEVIENS NEIES, PILSĒTAS JAU PĀRBLĪVĒTAS, CENAS AUGS, TAD CIL-VĒ-KI NE TIKAI NEVARĒS ATĻAUTIES AIZIET PIE ĢIMENES ĀRSTA, BET ARĪ ZĀLES NEVARĒS ATĻAUTIES. KLIENTU SKAITS SARŪKS VĒL. KUR TAD JAUNAS FIRMAS NĀKS? TIRGUS PILNS, BET JAUNAS FIRMĀS NĀKS TE BANKROTĒT? MULDĒTĀJA.

Kur šajā scenārijā paliek farmaceits ar savu vēlmi atvērt aptieku? – TURPAT KUR SKOLOTĀJS, MEHĀNIĶIS UN POLICISTS.

pirms 5 gadiem, 2015.03.18 18:52

SAŠUTUMS

14.

Turpat kur šodien – mazapdzīvotās lauku teritorijās. – NU TUR JAU RAKSTA SĀKUM\Ā JŪS BANKROTĒJĀT, NESKATOTIES UZ TO, KA LAUKOS LIELAPTIEKAS PĒC JŪSU TEITA NEIES. TAD SANĀK, KA LAUKOS JŪS TOMĒR PALIKSIET, BET PILSĒTĀS BŪS SĪVĀKA KONKURENCE STARP LIELAPTIEKĀM UN JAUNPIENĀCĒJIEM. KUR IR JŪSU PROBLĒMA TURPINOT DZĪVOT LAUKOS? KUR? JUMS PALIEK KLIENTI, KAS NECEĻOS UZ PILSĒTU, JŪS VARAT TOS ĀRSTĒT, UN KĀDREIZ PIE ĀRSTA SŪTĪT, MAKSĀT MAZAS ALGAS FARMACEITIEM UN LIKT LIELĀKU UZCENOJUMU ZĀLĒM. VISS BŪS PA VECĀM. KUR IR PROBLĒMA?

Pirms veikt tik būtiskas reformas tik reglamentētā jomā, kāda ir aptieku darbība, ir veicama rinda priekšdarbu – piemēram, aptiekas statusa maiņa no mazumtirdzniecības uzņēmuma uz pakalpojumus sniedzošu- JŪS ĢIMENES ĀRSTI NOĒDĪS BEZ KETCUPA.
, jāveido pāreja no konkurences ar cenu – JĀ? KAUT KAS JAUNS. PARASTI NABADRĪGAKĀS VALSTĪS UN RAJONOS KONKURĒ PRAKTISKI TIKAI AR CENU, uz konkurenci ar pakalpojumiem, - AR PAKALPOJUMIEM, LAIPNĪBU, SPA UN PEDIKĪRU KONKURĒ BAGĀTĀKAJOS RAJONOS, KUR KLIENTI TO VAR ATĻAUTIES..

jānostiprina speciālista – farmaceita loma aptiekā, viņa neatkarība lēmumu pieņemšanā, - ĢIMENES ĀRSTI!!! JŪSU MAIZI VĒLAS ATŅEMT FARMACEITI!!!

sniedzot pakalpojumus iedzīvotājiem utt. līdzīgi kā citās ES valstīs,” uzskata K. Blumfelde, papildinot, ka “tieši tāpēc ceram un ticam, ka Satversmes tiesa pieņems lēmumu atbildīgi izvērtējot iespējamās sekas.”

NEKAD NEDOMĀJU, KA TIK GARU RAKSTU VAR SACEPT TĀDS MULDONIS, KĀ ŠĪ FARMACEITE.

pirms 5 gadiem, 2015.03.18 18:53

slimais

Tās aptiekas ir savairojušās kā sēnes pēc lietus,ar tik dažādiem nosaukumiem,ka mēli var izmežģīt.
Pēdējais laiks ierobežot to augšanu un zāļu cenu celšanu.

pirms 5 gadiem, 2015.03.22 19:21

Lietotāju raksti