Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Rektoru padome: IZM izstrādātie Augstskolu likuma grozījumi ir brāķis, kas būtiski jāuzlabo

Rektoru padome atklātā vēstulē vērsusies pie Saeimas deputātiem, kā arī Latvijas augstskolu mācībspēkiem un studentiem, informējot, ka likuma grozījumus, ko Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izstrādājusi ar mērķi ieviest augstskolās padomes, uzskata par juridisku brāķi. Likumprojekta zemo kvalitāti apliecina fakts, ka dažādu institūciju iebildumi pret to izziņā apkopoti uz 570 lapām. Likumprojekts Saeimā ir būtiski jāuzlabo, un augstskolu pārstāvji aktīvi iesaistīsies šajā procesā.

Projektā ietvertais regulējums ir pretrunā ar IZM publiskajiem paziņojumiem par tā pozitīvo ietekmi. Ar likumprojektu netiks sasniegti tā mērķi, jo iekšējās pārvaldības reformas vietā tiek piedāvāts risinājumu komplekss ministrijas kontroles pastiprināšanai pār valsts augstskolām. Rektoru padome atbalsta sabiedrības iesaisti augstskolu iekšējā pārvaldībā, tomēr nevar piekrist, ka augstskolas tiek pakļautas ministrijas ierēdņu un politiķu “tiešajai pārvaldei”.

Ministrijas piedāvātās izmaiņas, pretēji IZM publiski paustajam, nepalielinās augstskolu autonomiju un atvērtību sabiedrībai. Grozījumi būtiski palielinās ministrijas un arī politiķu ietekmi valsts augstskolās: ministrija saskaņos pārvaldības modeli, apstiprinās augstskolas satversmi, kontrolēs padomes locekļu atlasi, iecels un atcels padomes locekļus, kā arī varēs izslēgt no reģistra augstskolas, kuras neizpildīs dažādus skaitliskos kritērijus.

Konceptuāli atbalstot jaunas augstskolu tipoloģijas ieviešanu, Rektoru padome vērš uzmanību, ka ar skaitliskiem kritērijiem nevar viennozīmīgi izmērīt augstskolas darba kvalitāti. Nav pieļaujama augstskolu slēgšana tikai tādēļ, ka tās krīzes situācijā nespēs izpildīt kādus no IZM noteiktajiem kritērijiem.

Latvijas augstskolu vadītāji neatbalsta Augstākās izglītības padomes likvidēšanu, demokrātiski veidotas, kompetentas profesionāļu institūcijas atsevišķas funkcijas nododot jaunajai Zinātnes padomei – izglītības un zinātnes ministra vienpersoniski pārraudzītai tiešās pārvaldes iestādei.

Rektoru padome nepiekrīt IZM vēlmei likvidēt akadēmisko demokrātiju augstskolās, būtiski samazinot mācībspēku un studentu iesaisti augstskolu pārvaldībā, faktiski atsakoties no pašpārvaldes principa un ikdienas darbu pārraudzību nododot ar plašām funkcijām apveltītām, ministrijas kontrolētām padomēm.

Likumprojektā nenosakot padomes locekļu atlases kritērijus, pastāv iespēja atlasīt tādas augstskolu padomes, kas nepārstāvēs sabiedrību, nebūs apveltītas ar augstskolu attīstībai nepieciešamo kompetenci, bet atbildīs politiskajām interesēm un būs viegli kontrolējamas – lemjot par augstskolu īpašumiem, finansējumu studiju programmām, pētījumiem un daudziem citiem būtiskiem jautājumiem. Padomju ieviešanas izmaksas IZM nav aprēķinājusi, un to uzturēšanai nāksies izmantot augstākajai izglītībai un zinātnei paredzēto, jau tā nepietiekamo finansējumu.

Plašās padomes pilnvaras nonāk pretrunā ar IZM plāniem ierobežot valsts amatpersonu deklarāciju atklātību, tādēļ Rektoru padome pievienojas Finanšu ministrijas, KNAB, “Sabiedrības par atklātību – Delna” un citu organizāciju paustajiem iebildumiem pret padomju locekļiem paredzētajiem atvieglojumiem.

Likumprojekts ir tapis steigā, nedemokrātiskā procedūrā, ignorējot nozari, kā arī neņemot vērā iepriekšējās reformu iestrādes, piemēram, Pasaules bankas “Pētījuma par augstākās izglītības pārvaldību“ ieteikumus, ko IZM pasūtīja, iztērējot vairāk kā 200 000 eiro. Iekšējās pārvaldības modeļa reformu jāsāk ar pilotprojektiem, kā arī jau tuvākajā laikā jāizstrādā jauns augstākās izglītības, pētniecības un inovācijas likums. Rektoru padome aicina Saeimu izstrādāt modernus augstskolu iekšējās pārvaldības risinājumus, iesaistot ekspertus, izmantojot esošās iestrādes, citu valstu piemērus, kā arī augstskolu pārstāvju priekšlikumus.

Rektoru padome ir koleģiāla konsultatīva institūcija, kuru sadarbības koordinēšanai un nepieciešamo kopējo pasākumu organizēšanai izveidojušas visas Latvijas augstskolas un kurā ietilpst visu valsts akreditēto augstskolu rektori. Rektoru padome gatavo priekšlikumus un atzinumus par likumprojektiem un citiem normatīvajiem aktiem augstākās izglītības un zinātnes jomā, pārstāv Latvijas augstskolas ārvalstīs, kā arī savas kompetences ietvaros risina citus ar augstskolu darbību saistītus jautājumus. Rektoru padome darbojas, pamatojoties uz Augstskolu likumu un Rektoru padomes nolikumu.

Foto: pixabay.com

 

 

Pievieno komentāru

Lietotāju raksti