Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Sargāties ne tikai no zagļiem

Īpašuma apsardze ir viens no tiem pakalpojumiem, par kuru izmantošanu joprojām daudzi vairākkārt pārdomā, ja vispār par šo iespēju domā. Taču pretēji mītiem, tas vairs sen nav ekskluzīvas bagātniekiem domāts serviss. Turklāt arī tā nav arī tikai nodrošināšanās pret zagļiem – tā ir īpašuma un arī pašu drošība daudz plašākā mērogā.

Prognozējams laupījums

"Bieži kā alternatīvu īpašuma apsardzei cilvēki izvēlas apdrošināšanu pret zādzībām, īpašuma bojājumiem. Kas savā ziņā ir loģiska izvēle, tomēr ir būtiska nianse – ne vienmēr tas, ko zādzības vai, piemēram, ugunsnelaimes dēļ zaudējam, ir novērtējams naudā. Ja jums nozags datoru, apdrošināšana segs tā vērtību naudā, taču visticamāk, neviens nespēs kompensēt savā ziņā nemateriālās vērtības, kas pazudīs līdz ar datoru, piemēram, ģimenes fotogrāfijas, kas būs tajā datorā. Protams, būtu pārdroši, ja es tagad apgalvotu, ka apsardze ir 100 procentu garantija pret zādzību. Un tomēr – ja zaglim būs jāizvēlas – iekļūt neapsargātā mājoklī vai apsargātā, izvēle ir gana skaidra," pauž apsardzes uzņēmuma "Koblenz" valdes priekšsēdētājs Raivis Terinks.

Tas, ka īpašums tiek apsargāts, jau preventīvi krietni samazina varbūtību, ka zaglis mēģinās tajā iekļūt, turklāt arī krietni tiek samazināts laiks, kas šādā gadījumā noziedzniekam tiek dots savu nodomu īstenošanai līdz brīdim, kad objektā ieradīsies apsardzes patruļa, viņš piebilst.

Runājot par tendencēm Jelgavā, apsardzes eksperts norāda, ka šobrīd īpaši aktuālas ir zādzības, kas tiek pastrādātas dārzu mājās – tur tiek aiznests viss, kas ir pieejams. Turklāt Jelgavai un apkārtnei ir vēl kāda īpatnība – darbspējīgā vecuma iedzīvotāju dienas režīms. 

"Potenciālajam ļaundarim nav grūti izskaitļot viegli pieejamus laupīšanas objektus. Ļoti liela daļa jelgavnieku joprojām strādā Rīgā. Bet tas nozīmē šādu tendenci – no rīta cilvēki iekāpj mašīnā vai vilcienā un dodas uz darbu Rīgā, bet tikai pašā vakarā atgriežas mājās. Visu dienu mājoklis ir tukšs. Ja zaglis ir nolēmis jūsu dzīvokli "aptīrīt" viņam nesagādās problēmas izpētīt jūsu ikdienas režīmu un diezgan precīzi aprēķināt, cik ilgi viņš šajā objektā neviena traucēts varēs darboties. Signalizācija un apsardze šādos gadījumos ir īpaši efektīvs līdzeklis pret nelūgtiem ciemiņiem. Turklāt vēl būtisks apstāklis – mēs visi maksājam par interneta un televīzijas pakalpojumiem, ko uzskatām par pašsaprotamu lietu. Taču ja parēķināsiet, pieslēgums apsardzes pultij ir praktiski tādā pašā vērtībā," akcentē R.Terinks.

Ne tikai pret zagļiem

Apsardzes bizness jau sen neguļ uz lauriem. Tāpat kā pārējā Latvijas teritorijā, arī Zemgalē un tajā skaitā arī Jelgavā ir gana spēcīga apsardzes firmu konkurence par klientu. Tādēļ ikviens tirgus spēlētājs domā, kā paplašināt sava pakalpojuma spektru, vienlaikus nepaaugstinot pakalpojuma cenu. Tas nav viegls uzdevums, tomēr mūsdienu tehnoloģijas ļauj ar salīdzinoši mazākiem izdevumiem klientam piedāvāt daudz plašāku pakalpojumu klāstu – pat personu drošību un īpašuma pasargāšanu no ugunsnelaimes. "Piemēram, mēs klientiem piedāvājam īpašumā uzstādīt arī detektorus, kas uztver dūmus vai gāzes smaku.

Detektori ir saslēgti ar mūsu centrālo pulti un arī šādos gadījumos mūsu patruļa dodas uz konkrētu objektu, lai pārliecinātos, kas tajā noticis. Ja konstatējam, ka ir pamats trauksmei, tiek izsaukti glābēji. Tāpat klientam vajadzības gadījumā ir pieejama tā sauktā trauksmes poga, ar kuras palīdzību iespējams izsaukt mūsu brigādi. Nesen šādā veidā mums izdevās izglābt kāda klienta dzīvību Kurzemē – cilvēkam palika slikti ar sirdi un vienīgais, ko viņš tajā brīdī spēja izdarīt – nospiest trauksmes pogu. Mūsu brigāde notikuma vietā nekavējoties izsauca mediķus – klients laicīgi saņēma palīdzību un izdzīvoja," pauda R.Terinks.

Privātpersonas aizvien aktīvākas

Salīdzinot ar apsardzes biznesa pirmsākumiem, kad apsardzes pakalpojumus pārsvarā izmantoja tikai juridiskās personas un salīdzinoši turīgākā fizisko personu daļa, ar katru gadu šī tendence mainās par labu privātpersonām. "Piemēram, šobrīd Jelgavā ap 80 procentiem visu apsardzes līgumu noslēgušas privātpersonas, bet pārējie 20 procenti klientu ir juridiskās personas. Protams, lielākoties tas ir uz klientu skaita pieauguma rēķina, nevis vienkārši mainās proporcija.

Savukārt fizisko personu loka proporcija ir aizvien par labu privātmāju vai dārza māju īpašniekiem – ap 70 procentiem. Un tikai ap 30 procentiem mūsu klientu vidū ir dzīvokļu īpašnieki. Grūti pateikt, kādēļ šāda tendence – iespējams, cilvēki aizvien domā – manā dzīvoklī jau nav ko zagt.. Tomēr cenšamies klientus izglītot, atgādinot, ka apsardze, kā jau minēju, vairs nav tikai pret zagļiem. Protams, pakalpojuma izmantošanas iespējamību ietekmē arī cilvēku ienākumu līmenis – ar zemākiem ienākumiem cilvēks daudz rūpīgāk pārdomās, vai viņš var atļauties 10-15 eiro mēnesī tērēt apsardzei," akcentē R.Terinks.

Sabiedriskā kārtība

"Mēs aizvien skatāmies uz rietumvalstu piemēriem – ko varētu pārņemt pie mums. Un šeit vismaz mūsu lauciņā es redzu daudzas iespējas. Piemēram, jau sen daudzās valstīs cietumu apsardze ir uzticēta privātiem uzņēmumiem, kuri pietiekami labi tiek galā ar šiem pienākumiem. Domāju, reiz arī Latvijā nonāksim līdz šim jautājumam, vai efektīvāk šo funkciju nebūtu nodot privātajam sektoram," uzskata R.Terinks. Viņš piebilst, ka arī daļu sabiedriskās kārtības nodrošināšanas funkciju ir iespējams deleģēt privātajam sektoram, tādējādi būtiski atvieglojot policijas ikdienas darbu, ko valsts policisti varētu efektīvi izmantot smagu noziegumu novēršanai un izmeklēšanai. 

"Ja uz ielas tiek fiksētas nekārtības, piemēram, kautiņš, šiem cilvēkiem nav īpašas starpības, vai notikuma vietā operatīvi ierodas policisti vai apsardzes firmas darbinieki, kuri arī ir ģērbušies formas tērpos un ir attiecīgi pilnvarots nodrošināt sabiedrisko kārtību. Respekts pret formas tērpu cilvēkiem ir jebkurā gadījumā. Arī šī prakse jau sen tiek pielietota pasaulē. Piemēram, Lielbritānijā un Holandē uz ielām sabiedriskās kārtības nodrošināšanai patrulē privātas apsardzes firmas darbinieki.Iespējams, mums Latvijā līdz tam vēl ir tāls ceļš ejams, taču jau manāmi pirmie aizmetņi šādai praksei, piemēram, Jelgavā, kur noteikumu ievērošanu sabiedriskajā transportā nodrošina privāta apsardzes firma. Un šķiet – tā ir gana efektīva un arī cilvēki apzinās, ka ir jāpakļaujas šo formās tērpto cilvēku likumīgajām prasībām," pauž "Koblenz" pārstāvis.

Pievieno komentāru

Lietotāju raksti