Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Svētdien atzīmēs Klīves baznīcas 160. jubileju

Līgo vakarā apritēja 160 gadu, kopš iesvētīta Kalnciema-Klīves jeb Kalnciema luterāņu baznīca, un šis notikums, piedaloties māksliniekiem no Jelgavas  pilsētas un novada, tiks atzīmēts ar svētku dievkalpojumu 28. jūnijā pulksten 14.30, kam sekos sadraudzība Kalnciema vidusskolas telpās.

Uz daudzu citu Zemgales dievnamu fona ne pārāk senais dievnams var lepoties ar izcilu kultūrvēsturisko mantojumu, kurā nozīmīga vieta ierādāma gan draudzes mācītājiem, kas izpelnījušies pastāvīgu vietu Latvijas teoloģijas vēsturē (Morics Vilhelms Konrādijs, Jēkabs Ķullītis, Elīza Zikmane un citi), gan vairākiem interjera priekšmetiem un elementiem.

Par Kalnciema-Klīves baznīcu rakstīts salīdzinoši daudz. Dievnama 160. gadadienas gaidās gribētos uzsvērt, ka īpaši vērtīgas ir tā ērģeles, ko 1934. gadā (nevis 1936. gadā, kā dažviet apgalvots) izgatavojis izcilais latviešu ērģeļmeistars Andrejs Sūnāklis. Šīs ērģeles, kas aizvien gaida restaurāciju, ir viens no skanīgākajiem starpkaru Latvijas laikā būvētajiem lauku baznīcu instrumentiem. Aizvadītā gadsimta trīsdesmitajos gados tās iecienījis komponists un pedagogs Jēkabs Mediņš, kurš samērā regulāri uzstājās svētku dievkalpojumos Kalnciemā. Instrumenta nenoliedzamo kultūrvēsturisko un māksliniecisko vērtību nosaka, pirmkārt, tas, ka Latvijas dievnamos saglabājies ārkārtīgi maz skanošu A.Sūnākļa opusu; otrkārt, Kalnciema-Klīves baznīcas ērģeles ir iespējams atjaunot autentiskā stāvoklī – abos pasaules karos nodarīto postījumu dēļ tas vairs nav iespējams daudzās Latvijas baznīcās, kas savulaik lepojušās ar izciliem vēsturiskajiem instrumentiem. 

Līdzīgs liktenis savulaik piemeklēja arī Kalnciema-Klīves baznīcas pirmās ērģeles: līdz Pirmajam pasaules karam, kad dievnams tika smagi izpostīts, tajā skanēja ievērojamākā 19. gadsimta Latvijas ērģeļu būvētāja Augusta Martina opuss, pie kura vēlāk strādājis arī latviešu ērģeļbūves klasiķis Mārtiņš Krēsliņš.

Kaut arī pēdējos gados draudze un Valgundes pagasta pārvalde veltījusi daudz pūliņu līdzekļu piesaistei, baznīcas ēka joprojām ir kritiskā stāvoklī un kopā ar ērģelēm gaida atdzimšanu. Cerams, dievnama jubilejas atzīmēšana pievērsīs plašākas sabiedrības uzmanību tām vērtībām, kas draud aiziet nebūtībā. Plašākā kontekstā raugoties, šim notikumam jāveicina ikviena sabiedrības locekļa izpratne par to, kādā stāvoklī ceturtdaļgadsimtu pēc Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas mēdz būt daļa no mūsu valsts un tautas vēsturiskā un sakrālā mantojuma, izpratne par šā mantojuma nozīmi. 

Foto no «Ziņu» arhīva

Pievieno komentāru

Lietotāju raksti