Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

TDA «Diždancis» sezonu atklāj ar ceļojumu uz savdabīgo Ķīnu (FOTO) 5

Septembrī tautas deju ansamblis “Diždancis” dejotāji 10 dienas pavadīja Ķīnas Tautas Republikā. Ansamblis piedalījās Starptautiskajā 26. Tūrisma festivālā, kurš norisinājās Šanhajā.

Tālajā ceļā devāmies 10. septembrī vēl neizpratnē, ko sagaidīt, bet skaidrs bija viens, ka šis festivāls būs kas īpašs. Festivālā piedalījās dejotāji un muzikanti no vairāk nekā 20 valstīm (Spānijas, Brazīlijas, Vācijas, Portugāles, Meksikas, Kanādas u.c.). Latviju pārstāvēja TDA “Diždancis” un TDA „VIP Dancis” (Rīga). Festivāla galvenais notikums bija gājiens, ar kuru tika atklāts festivāls, un kam tika organizēts arī ģenerālmēģinājums, pilnos tērpos, un viens posms bija jāizmēģina noiet divas reizes. Ap četriem pēcpusdienā bija jābūt gataviem un tikai pēc pusnakts atgriezāmies viesnīcā. Abi Latvijas kolektīvi kopā gājienā prezentēja vienu no vislatviskākajām dejām “Sudmaliņas”.  Vietējie iedzīvotāji mūs uzņēma ar manāmu sajūsmu un vēlmi iemūžināt, cik nu vien spēja. Viena no populārākajām frāzēm, kura pavadīja dalībniekus ik dienu: “Photo, please!” jeb “Bildīti, lūdzu!” 

Karstās dienas Šanhajā skrēja vēja spārniem. Katru dienu tika sniegts pa koncertam kādā no Šanhajas apmeklētākajām ielām un laukumiem. Ķīniešiem latvju meitas un bāleliņi šķita patiesi interesanti. Kā ierasts, koncerta norises vietās ieradāmies savlaicīgi. Kamēr citi festivāla dalībnieki priecēja vietējos un Šanhajas tūristus ar savām koncertprogrammām, mēs iesildījāmies un pienācīgi gatavojāmies priekšnesumam. Neskatoties uz notiekošo, ieraugot mūs daiļajos latviešu tautas tērpos, skatītāji, daudz nedomājot, ņēma rokās fotoaparātus un visus skatienus veltīja mums. Dejotājiem tik šķietami ierastā un pašsaprotamā iesildīšanās ķīniešiem likās kā iestudēts koncerts, kuru noteikti jāiemūžina.

Milzīgā pilsēta, kurā dzīvo 25 miljoni iedzīvotāju, sevī glabā vairākas ievērojamas vietas, kuras noteikti, atrodoties Ķīnā, ir jāapskata, tajā skaitā pasaulē slaveno Šanhajas televīzijas torni, Ķīnas vēstures un mākslas muzeju, kā arī pērļu un zīda ražotnes, kuras izbaudījām, cik vien spējām, sākot no pašas pirmās dienas, neraugoties uz to, ka “potītes palika lidmašīnā”, kā teica “Diždanča” dejotāja, ar to uzsverot, ka 10 h lidojumi spēj pamatīgi nogurdināt. Uzreiz jau pieradām, ka par sociālajiem interneta portāliem varam aizmirst, jo lielākā daļa no tiem, piemēram, "Facebook" un "Instagram", ir aizliegti. Tikāmies ar vietējo Šanhajas latvieti Baibu, kura šobrīd tur pasniedz laikmetīgo deju. Viņa teica, ka pie visa var pierast un iedzīvoties nemaz neesot tik grūti. Viņa mūs iepazīstināja arī ar ķīniešu tautas deju, ļaujot vērot kādu no mēģinājumiem Ķīnas minoritāšu deju studijā. Viņu deju temperaments ir pavisam atšķirīgs. Dejas prasa sagatavotību, īpaši lokanām jābūt rokām.

Interese un vēlme izzināt mijās ar piesardzību, īpaši ēdienreizēs. Festivāla organizatori bija parūpējušies, lai mēs pilnvērtīgi izbaudītu tradicionālo ķīniešu virtuvi, kuras neatņemama sastāvdaļa ir rīsi, nūdeles, jūras eži, vista sojas, čilī mērcē, karstie salāti un dažāda veida sēnes. Bagātīgu emociju buķeti sniedza ne tikai ēdienreizes, bet arī, piemēram, viesnīca, kurā gandrīz katrā numuriņā viena no vannas istabas sienām bija stiklota. It kā stiklu sedza aizvelkama žalūzija, bet kāpēc tā bija attaisāma tieši no vannas istabas ārpuses? Privātā telpa ķīniešu izpratnē ir patiesi maza, visi dzīvo cits citam blakus, pat uz ielām tiek mazgāti trauki, mašīnas, gatavots ēst un žāvēta veļa. Lielākā daļa mazo veikalu ielu malās ir arī īpašnieka dzīvoklis, jo turpat atrodas bērnu gultiņa vai kāds dīvāns, kur pašiem pārnakšņot. Netālu no mūsu viesnīcas atradās kāds veikals, kurā iepazinām un degustējam dažādus gardumus, piemēram, čipsus ar laima un aļģu garšām vai cieti žāvētas vistu kājas. 

Kultūra ir ļoti atšķirīga, to redzējām, arī dodoties apskatīt Pekinu. No Šanhajas ar ātrvilcienu pārbrauciens aizņēma tikai 5 h. Šoreiz viesnīcu bijām izraudzījusies paši, un tā atradās kādas gājēju ielas sirdī, kur dzīvība nemitējās pat nakts melnumā. Pekinā izbaudījām iepirkšanās priekus, kurā neatņemama sastāvdaļa ir kaulēšanās.  Pat nemācēšu teikt, lielāks prieks no iegādātajiem suvenīriem vai kaulēšanās procesa, kurā mīļākā frāze vienmēr bija: “Kāda ir Tava gala cena?” Katrs tirgonis bija neatlaidīgs, gluži kā mēs.

Protams, mērķis, dodoties uz Pekinu, bija apskatīt vienu no 7 pasaules brīnumiem – Ķīnas mūri. Ekskursijai veltījām veselu dienu, un tas patiesi bija tā vērts. Mums par pārsteigumu ekskursijai izvēlētā mūra daļa nebija pārpildīta ar tūristiem un tirgotājiem, tāpēc varējām izbaudīt gan skaistos kalnu skatus, gan paša mūra seno stāstu. Pa mūri nogājām gandrīz 6 km, pieveicām vairākus tūkstošus pakāpienu, uzņēmām simtiem bilžu un pat redzējām Latvijas bijušā prezidenta Valda Zatlera attēlu un parakstu uz vienas no mūra tuvumā esošajām plāksnēm.

Atlikušajās dienās viesojāmies un novērtējām Ķīnas patieso skaistumu tādās vietās, kā, Debesu templis, Aizliegtā pilsēta, Vasaras pils un, protams, Olimpiskais centrs, kurā norisinājās Pekinas Olimpiskās spēles un pavisam nesen arī Pasaules čempionāts vieglatlētikā. Pekinā esot 3 dienas, paspējām ne tikai baudīt skaisto arhitektūru, bet arī satikt 3 latviešus, kuri parādīja mums Pekinu no sava skatu punkta. Pilsēta nekad neguļ, tajā satiekas tautas un satiksme nekad nerimst, īpaši neapturami ir motorolleru, skūteru un mopēdu vadītāji. Gluži, kā Šanhajā arī Pekinā ceļu satiksmes noteikumi nav visai būtiski un “pīpināšana” ir svarīgākais instruments atrodoties satiksmes plūsmā. Kā viens no dejotājiem aizdomājās vai tik viņu automobiļos nav iebūvēts skaņas signāla pedālis. 

Baudot Ķīnu 10 dienas, sapratām, ka kultūras tomēr spēj būt patiesi atšķirīgas, bet, lai no sirds izbaudītu debesskrāpjiem bagāto Šanhaju un neapturamo Pekinu, uzskati par to, kā jābūt, jāmet pie malas un jābauda! Jābauda skaistie skati, izgaismotās ielu reklāmas un vietējo iedzīvotāju stāsti. Bet jāatzīst, ka Šanhajā un Pekinā ir labi, bet tomēr – nekur nav tik labi kā mājās! Paldies visiem, kas atbalstīja mūsu dalību šajā festivālā: Jelgavas Domei, JPPI „Kultūra”, Valsts Kultūrkapitāla fondam un visiem, kas aprīļa mēnesī balsoja par mūsu projektu „Labie darbi”!

Foto: TDA "Diždancis" 

Pievieno komentāru

Komentāri 5

ee

Bagāti cilvēki gan ir tie dejotāji . Puspasaules jau ir Diždancis apceļojis . Tas ir labi ka cilvēki var atļauties

pirms 4 gadiem, 2015.10.06 20:46

saiga

a tajā kolektīvā nabagus nemaz neņem

pirms 4 gadiem, 2015.10.06 20:47

lasītāja

TDA "Diždancis" lielu daļu no finansējuma ieguva pateicoties projektam "Labiedarbi.lv"

pirms 4 gadiem, 2015.10.07 14:19

Dejotājs

Saiga, Jūsu atbilde ir ļoti nekompitenta. Uzmanīgāk ir jālasa teksts, jo teksta beigās ir izteikta pateicība visiem atbalstītājiem + arī uzrādīts projekts, kurā, vācot balsis dienām un naktīm, tika iegūta ļoti liela nauda.

pirms 4 gadiem, 2015.10.29 14:54

Lietotāju raksti