Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Ulda Dūmiņa atklātā vēstule domei par Jelgavas biedrību un nodibinājumu atbalsta programmu 2015. gadā 26

Ņemot vērā to, ka tuvojas brīdis pašvaldības budžeta sagatavošanai, Zemgales NVO centrs vēlas paust viedokli Jelgavas pilsētas domes deputātiem par Jelgavas biedrību un nodibinājumu atbalsta programmu.

Jelgavā nepilnu 10 gadu laikā ir trīskāršojies NVO (nevalstisko organizāciju) skaits. Organizācijas pilsētā veic dažādus pasākumus, kā, piemēram, organizē personām ar ierobežotām iespējām atbalsta (arī rehabilitācijas) pasākumus, veic ziedojumu vākšanas kampaņas, attīsta jauniešiem radošās prasmes, nodrošina senioriem saturīga laika pavadīšanas iespējas, ir organizācijas, kas profesionāli strādā ar personām pēc ieslodzījuma, organizācijas, kas attīsta mūžizglītības pieejamību, pacientu un profesionālās, mākslinieku, kultūras, studentu organizācijas, sporta NVO un arī Zemgales NVO centrs, kas nodrošina konsultācijas tādās jomās kā NVO reģistrācija, izmaiņu veikšana, līdzekļu piesaiste (projektu finansējums), kā arī iesaista studentus NVO sektorā, nodrošinot praksi un starptautisko brīvprātīgo darbu ES finansētu projektu ietvaros.

Visām šīm organizācijām ir viena kopīga iezīme – tās darbojas ar sabiedriska labuma mērķi un sniedz pakalpojumus jomās, kur pašvaldības funkcijas un finansiālās iespējas ir ierobežotas, taču, sastādot nākamā gada budžetu, mēs varam tikai lūgt ņemt vērā, ka iepriekšējo 10 gadu laikā NVO sektors Jelgavā ir strauji audzis, taču biedrību un nodibinājumu atbalsta programmas budžets palicis nemainīgs – aptuveni 40 000 eiro gadā. NVO sektoru uzskatām nevis par palīdzības lūdzējiem, bet par nopietniem sadarbības partneriem iedzīvotāju līdzdalības veicināšanai, tāpēc nepieciešams apsvērt šādus priekšlikumus:

1) vismaz divkāršot biedrību un nodibinājumu atbalsta programmas budžetu (vēlams trīskāršot, ņemot vērā NVO skaitlisko pieaugumu);

2) pārskatīt atbalsta programmas nolikumu, veicinot uz izaugsmi orientētu NVO attīstību:

- atbalstīt tās biedrības, kas piesaista finansējumu no ārējiem resursiem (piemēram, īstenojot projektus, kuru līdzekļi tiek tērēti Jelgavas administratīvajā teritorijā, nodrošinot nepieciešamo līdzfinansējumu);

- noteikt atbalsta kritērijus – jaunu pakalpojumu ieviešana, biedru skaita palielināšana u.tml., lai nodrošinātu sabiedrības iesaisti pilsētas iedzīvotājiem būtiskos jautājumos;

- atbalstīt to biedrību un nodibinājumu darbu, kas veic ikdienā būtisku atbalstu personām ar ierobežotām iespējām (piemēram, slimnieku biedrības vai biedrības, kas strādā ar personām ar invaliditāti).

Apkopojot datus par Zemgales pašvaldībām, jāatzīst, ka finansējums uz vienu pilsētas NVO ir salīdzinoši zemāks nekā, piemēram, Aizkrauklē vai Jēkabpilī. Jelgava iedzīvotāju līdzdalības jomā pašlaik diemžēl nevis veicina, bet bremzē iedzīvotāju iniciatīvas, jo pilsētā nesamērīgi augsts finansējums (vairāk nekā 330 000 eiro) tiek piešķirts «Zemgales INFO» («Jelgavas Vēstnesis»), tādējādi iedzīvotāji iepazīstas jau ar pieņemtiem lēmumiem, bet faktiski minimāli tiek iesaistīti procesā, ko sauc par līdzdalību.

Mēs aicinām iepazīties ar organizāciju ikdienas darbiem un sekmēt uz attīstītu orientētu atbalstu, kam ir būtiski jāaug 2015. gada atbalsta programmas ietvaros. Labprāt tiksimies un pārrunāsim NVO atbalsta instrumentus, lai sekmētu iedzīvotāju aktivitāti Jelgavā. Vēstules saturs ir saskaņots ar pilsētas biedrībām un nodibinājumiem. 

Uldis Dūmiņš, Zemgales NVO centra valdes priekšsēdētājs

Pievieno komentāru

Komentāri 26

Ludis Kūmiņš

Uldi, vai Tev nešķiet, ka vēlies par daudz. Sabiedriskā organizācija jau tāpēc ir sabiedriksa, ka tiek gan dibināta, gan atbalstīta ar uz sabiedrības pamatiem, līdzekļiem. Ja pašvaldība ko dod, tad jābūt pateicīgiem, nevis jāpieprasa. Tad jau kaut vai es rīt varu vēl 15 šādas organizācijas izveidot un arī PIEPRASĪT naudu no domes.
Daudzi no šiem dibinājumiem tika vai tā atbalsta tikai mazu personu skaitu, kas man kā nodokļu maskātājam neinteresē, bet tu gribi šo nodokļu naudu "ieraut nāsī '" tikai Tev vien interesējošam personu lokam.
Nedomāju, ka pašvaldības budžeta tēriņi'jāpalielina sabiedrisko organizāciju skaita palielināšanās dēļ. Būs vien sava paka..iņa jāpakustina, lai sabiedrība vēlētos un sniegtu atbalstu tai personu grupai vai idejai, ko kāda atsevišķa sabiedriksā organizācija vēlas atbalstīt, veicināt vai tamlīdzīgi.
SABIEDRISKĀS ORGANIZĀCIJAS NAV OBLIGĀTI FINANSĒJAMAS NO VALSTS VAI PAŠVALDĪBU LĪDZEKĻIEM. To vajadzētu zināt. Ja nepatīk - ej uz valsts vai pašvaldību iestādi, kura finansēta no minēto institūciju līdzekļiem un, visbiežāk, dara tieši to pašu ko sabiedriskās organizācijas, tikai ar saviem ierobežotajiem līdzekļiem.

pirms 5 gadiem, 2014.10.17 11:25

Uldis Dūmiņš

Paldies, Ludi par komentāru! Savā ziņā varu tev piekrist, bet raksts ir vairāk par prioritātēm. Prioritāte informēt iedzīvotājus protams ir atbalstāma, bet mēs Zemgales NVO Centrā uzskatām, ka iedzīvotājiem ir jādod iespēja IESAISTĪTIES lēmumu pieņemšanas procesā un organizācijas arī ne tikai dara savu labo darbu, bet piesaista pilsētai finansējumu. Zemgales NVO Centrs šajā gadā no ES fondiem un valsts budžeta būs piesaistījis vairāk kā 250 000 EUR. Jau šobrīd pirmajos 9 gada mēnešos esam iemaksājuši valsts budžetā teju 12 000 EUR, taču līdzfinansējumam no pašvaldības ir saņemti 600 EUR (!!!!!). Vai tas ir adekvāti?
Tā pat rakstā akcentēts izvērtēšanas process. Pirmdien būšu domē un iepazīšos ar vērtēšanas protokoliem, lai pārliecinātos par pieņemto lēmumu objektivitāti. Nolikums ir pārāk izplūdis un diemžēl vērojam to pašu, ko lielākajā daļā pašvaldību - tiek atbalstītas vairāk tās NVO, kas sadarbojas ciešāk ar pašvaldību. Tas ir apsveicami, bet ir arī citas NVO, kas patiesi palīdz sabiedrībai, bet sadarbība ar pašvaldību nav primāra.
Pašvaldībai NAV PIENĀKUMS atbalstīt NVO sektoru, bet ja NVO sektors PALĪDZ pašvaldībai strādāt ar cilvēkiem, kam vajadzīgs atbalsts, tad gan mums ir jārunā par finansējuma pieejamību. Ja arī kādam mūsu darbs neliekas būtisks, tad paskatieties uz mūsu piesaistītajām finansēm. Mēs konkurējam ar Rietumeiropas organizācijām ES centralizētajos konkursos un veicinām naudas ieplūšanu pilsētā! Kaut vai uzņemot starptautiskos brīvprātīgos (šogad plānoti 3 un 10 mēnešu laikā jauniešiem paredzētais finansējums ir ap 14 000 EUR, ko tie tērēs Jelgavā, iepērkoties pārtikas veikalā, īrējot dzīvokli, algojot valodu pasniedzējus un pērkot pakalpojumus no vietējiem uzņēmumiem).
Esmu jelgavnieks un vēlos, lai šajā pilsētā viss notiktu caurspīdīgi un godīgi!

pirms 5 gadiem, 2014.10.17 14:03

Uldi Dūmiņ

"līdzfinansējumam no pašvaldības ir saņemti 600 EUR (!!!!!). Vai tas ir adekvāti?"
Cik jelgavnieku zina, ka savus nodokļus maksā NVO atvbalstam? Un cik no tiem, kas to zina, to ir gatavi atbalstīt? Ja spēsi atbildēt uz šiem jautājumiem, var domāt par to jautājumu. Tikmēr - nē, nav adekvāti pat tie 600. Nulle būtu adekvāti, jo biedrībām nav jābūt barotavām uz sabiedrības kopējās kases (pašvaldības budžeta) rēķina... BIEDRĪBAS, pirkmārt, uztur biedri, nevis darbojas kā slaucēju organizācijas... Un tad kādos fondos var meklēt papildu piešprici, nevis prasīt no jelgavnieku kopkases uzturēšanu!

pirms 5 gadiem, 2014.10.21 03:24

Uldim

Šoreiz pat es vārds vārdāctev piekrītu. Līdzmšim balsoju par ZZS, tagad balsošu par Liepiņu.

pirms 5 gadiem, 2014.10.17 12:00

Brīvdomātāja

Ja tāds pazemīgs, es pat teiktu, pieglaimīgs domei tipiņš kā Dūmiņu Uldis ir sacēlies, tad tas ir vairāk nekā nopietni.
Jā, arī es vairs nebalsošu par kurmas kantori.

pirms 5 gadiem, 2014.10.17 14:05

viktors

Es nu gan piekritu Ludim.Logiski un pareizi.Bet ja kads ta del balso par Liepinu, nu ko, slikti pazisti, vai nu esi tads pats.

pirms 5 gadiem, 2014.10.17 14:21

tabletīte priekam

Uldi un Zane! Jūs liekat man smieties!
Vai tavi konkursi ir caurspīdīgāki par domes?
Vai tu izsūti pamatojumu, kāpēc nepiešķīrāt naudu?
Nav jau nav tā atmiņa tik īsa, lai neatcerētos kā naudas dalat :)))
Lai jums jauks un gaišām domām pilns rudens!
Man tāds jau ir- viens blēdis sašutis, ka otrs māk vairāk blēdīties! Īsts cirks!

pirms 5 gadiem, 2014.10.17 14:53

Uldis

Paldies Andžela. Projekts nudien bija neatbilstošs. Aicinu uz konsultāciju, lai uzlabotu projekta kvalitāti.

pirms 5 gadiem, 2014.10.17 16:09

Arī jautājums

Patiešām, Uldis projektu finansējumu samazināja pat nepaskaidrojot. Kā pats darbojas to neredz

pirms 5 gadiem, 2014.10.18 12:40

Pazinēja

Paldies, Uldi par rakstu! Beidzot ir uz faktiem balstīts viedoklis!
Pirmkārt, Jelgavas biedrības un nodibinājumi ir pierādījuši, ka iedzīvotāji, kas saņem kvalitatīvus pakalpojumus, vairāk uzticas tieši NVO sektoram nevis pašvaldības vai valsts iestādēm, kas ir saistīts ar organizāciju piesaistītajiem kvalitatīvajiem speciālistiem un spēju ātri reaģēt. Organizāciju skaits aug, jo iedzīvotāju skaits, kam nepieciešams sniegt atbalstu, arī palielinās. Šeit mēs runājam gan par mentoringu uzņēmējiem, gan padomiem vēža slimniekiem un viņu tuviniekiem, gan atbalstu jaunajām ģimenēm, gan profesionālu spēju veicināšanai utt. NVO saņem MAZU, bet NOZĪMĪGU finansējuma daļu no Jelgavas domes. Jelgavas domes finansiālā atbalsta palielināšana, būtu lielisks žests visas Latvijas kontekstā! Esiet drosmīgi, Jelgavas deputāti!

Otrkārt, Zemgales NVO centrs sniedz ļoti nozīmīgu ieguldījumu tam, lai Jelgavas iedzīvotāji būtu sabiedriski aktīvi, uzņemtos atbildību un iniciatīvu, nevis slinki sēdētu dīvānā un pukstētu. Paša NVO centra darbība ir kristālskaidra un kā tāda augsti vērtējama visa Latvijas NVO sektora kontekstā! Cilvēki ir sapratuši biedrošanos būtību, pilsētā ir panāktas izmaiņas, par kurām iestājušās tieši NVO, organizācijas prot vadīt savu darbu, piesaistīt finansējumu un nesaņem sodu par pārkāpumiem, kas izdarīti nezināšanas dēļ (kaut vai neiesniegts gada pārskats jaunai biedrībai var skarbi/dārgi beigties).

Visbeidzot,pašvaldības uzdevums ir informēt iedzīvotājus par pieņemtajiem saistošajiem noteikumiem, izmaiņām esošajā kārtībā, plānotajām sabiedriskajām apspriešanām un citām tehniskām lietām. Pašvaldības laikrakstā NEDRĪKST labvēlīgā gaismā atspoguļot kādu politisko spēku vai to koalīciju! To sauc par nodokļu maksātāju līdzekļu izšķiešanu pašreklāmas nolūkos.

pirms 5 gadiem, 2014.10.17 16:29

Inta

Interesanti, ko mēs saprotam ar kristālskaidru darbību. Izklausās mazliet naivi. Domāju, ka vajag daudz rūpīgāk izvērtēt NVO projektus. Ko nozīmē lieli nomaksātie nodokļi? Galvenais- ko NVO devusi mūsu sabiedrībai. Brīvprātīgo atvešana ir apšaubāms ieguvums. NVO nav uzņēmējdarbība. Diemžēl nezinu nevienu Zemgales NVO centra projektu, kas uzlabotu pilsētas iedzīvotāju dzīvi

pirms 5 gadiem, 2014.10.18 12:38

Wow!

"Jelgavas biedrības un nodibinājumi ir pierādījuši, ka iedzīvotāji, kas saņem kvalitatīvus pakalpojumus, vairāk uzticas tieši NVO sektoram nevis pašvaldības vai valsts iestādēm" - kas tā par demagoģiju?!?!? To gan vajag prast nofantazēt iedzīvotāju vārdā. Pirms dzenat šādu populismu, derētu pamatojums skaitļos un pētījumos.

pirms 5 gadiem, 2014.10.21 03:13

Tukšums

Dūmiņš un šādi? Karaļnamā briest apvērsums?

pirms 5 gadiem, 2014.10.17 17:39

jelgavis

cien. Uldis Dūmiņš!
Cik Jelgavā ir biedrības un nodibinājumu?
Cik procentuāli atbalsta jūsu ierosmi?

pirms 5 gadiem, 2014.10.17 23:00

tims

Nav lielu iebildumu ne pret Dūmiņa darbu, ne biedrībām, tikai šķiet, šoreiz pašos pamatos ir sajauktas lietas. Ja mani atmiņa neviļ, atkarībā no finansējuma, pastāv no budžeta finansētās institūcijas un pārējās, kas saimnieko ar privāto kapitālu. Otro skaitā ir arī biedrības. Diemžēl liela daļa (domāju – lielākā) biedrību tiek veidotas tikai tāpēc, ka cer saņemt da jebkādu finansiālu atbalstu gan no pašvaldības, valsts, gan ES fondiem, tātad - no budžeta. Ja šāds finansējums nebūtu paredzēts vispār, to biedrību, kas patiesi vēlas darboties savu biedru vai sabiedrības interesēs, būtu krietni mazāk.
Būsim tomēr godīgi, pārsvarā biedrības ir mazskaitlīgas domubiedru grupiņas, kuru biedri, lai nemirtu no garlaicības, vienojas kādam kopīgam mērķim. Citi tamborē, citi nūjo, vēl kādi pa pasauli vizinās. Gadās arī kāda indivīda loloti projekti, kuru realizēšanai tiek savākts noteikts skaits neko nesaprotošu „biedru”, izsists finansējums, realizēta iecere un viss. Vai slikti? Nē, katrs savu brīvo laiku var pavadīt kā vēlas, tikai..., ne par nodokļu maksātāju naudu. Sametās pensionāri un organizē sev tusiņu. Grib daži jaunieši uz Austriju aizskriet, padzerstīties ar līdzīgiem bezdarbniekiem no Turkiem, Serbiem vai velns viņu zina kurienes, lai savāc eiriķus, un ceļo veseli. Ir lieliski piemēri, kā Rotari klubs, Zontas vai tamlīdzīgas organizācijas, kas sekmīgi pastāv n-tos gadus, nediedelējot naudu no pašvaldības. Diemžēl ik pa laikam var manīt sludekļus gan „draugos”, gan citur, kur tiek meklēti kandidāti apmaiņas programmām Itālijā, Vācijā un citur. Izklausās šausmīgi vērtīgi pasākumi, ja tik ļoti jālūdz piedalīties.
Tie, kam rodas nevaldāma vēlme ...iesaistīties lēmumu pieņemšanā..., šim mērķim demokrātiskā sabiedrībā ir izdomātas partijas, kurās jebkurš var darboties un pieņemt lēmumus līdz vemšanai, kapam vai Saeimai.
Ja jau šo Dūmiņa kunga piesaukto biedrību loma ir tik nozīmīga, pierādiet to. Lai biedri paši sametas lielajai pasaulvēsturiskajai misijai, bet ja pietrūkst, pierunājiet kādu plaukstošu uzņēmumu, nofinansēt ekskursiju uz Itāliju, lai mācītos picas cept. Ja pārliecināsiet, cepuri nost, ja nē, meklējat darbu, pelnat naudu, un tad domājat kā to tērēt, nevis pa pasauli uz budžeta rēķina klejojat.
Saprotu, ka, ja reiz maksāju nodokļus pašvaldībai, tad tā arī izlemj par lietderīgāko veidu, kā šo finansējumu izlietot. Pilsētai ir n-tās vajadzības gan infrastruktūras sakārtošanā, kultūrā, izglītībā, labiekārtošanā utt., un diez vai biedrību pseido-nozīmīgie mērķi ir tik svarīgi, lai divas reizes palielinātu finansējumu. Nepiekrītu argumentam, ka biedrības jāatbalsta tikai tāpēc, ka tās sniedz pakalpojumus jomās, kur pašvaldības funkcijas un finansiālās iespējas ir ierobežotas. Pašvaldības iespējas savā teritorijā ir plašas, tikai atšķirībā no kādas Oranžo burkānu audzētāju biedrības vai Blusu nīdētāju apvienības, pašvaldībai jādomā par visiem Jelgavas iedzīvotājiem, nevis dažiem desmitiem aktīvistu.
Ok, nenoliedzu, ka pa retam ir arī kāds daudzmaz vērā ņemama projekts, tomēr arī to lietderība jāvērtē ilgtermiņā. Tie paši bērnu rotaļu laukumi – dažnedažādas biedrības sabūvējušas dažāda formāta, izskata un drošības būves bērniem, bet... uzbūvē un pazūd. Un tad nu mīļā sabiedrība, kopjat, uzturat, remontējat, dzenājat alkanus utt. Rezultātā to visu ir spiesti izstrebt vai nu zemes īpašnieki, vai tā pati pašvaldība.

pirms 5 gadiem, 2014.10.18 00:05

Ludis Krūmiņš

Pilnībā piekrītu.

pirms 5 gadiem, 2014.10.20 10:21

Tieši tā!

Šim komentāram piekrītu pilnībā.
Jelgavniekiem, kas pašvaldības budžetā sametuši savu naudiņu, tomēr vairāk laikam noderētu, piemēram, gājēju celiņš gan Kalnciema ceļu, nevis Fotoizstādes "Pinhole Summer" atklāšana vai Orientēšanās sacensības "Nobīsties Jelgavā"...

pirms 5 gadiem, 2014.10.21 03:17

Uldis Dūmiņš

Tim, es tev piekrītu! No sirds. Ar šo iniciatīvu es arī vēlos mainīt to, ka no nodokļu maksātāju naudas tiek finansētas bezjēdzīgas 2 cilvēku apvienības. Bet. Mans mērķis ir atbalstīt tos, kas nodrošina reālu labumu sabiedrībai. Līdz šim par to pārliecības nav. Un vai ir godīgi paredzēt >330 000 TV programmai un pāris politkorektiem rakstiem no nodokļu maksātāju naudas? Šaubos. Es drīzāk atbalstītu pašu pilsoņu derīgās idejas.

pirms 5 gadiem, 2014.10.18 01:10

Ludis Krūmiņš

C.e.r.u, ka Tavs d.a..r.b.s n.a.v v.e.l.t.ī.g.s un k.ā.d.a.m n.o.d.e.r, bet, p.i.e.d.o.d, līdz šim n.e.k.o s.a.b.i.e.d.r.ī.b.a.i.n.o.z.ī.m.ī.g.u n.e.e.s.m.u m.a.n.ī.j.i.s, arī ne t.a.v.ā t.e.k.s.t.ā. I.z.k.lausās j.o.p.r.o.jām pēc s.o.c.i.ķ.u laiku b.a.l.m.u.t.e.s bez r.e.ā.l.a s.e.g.u.m.a. Kaut vai š.ī.s t.a.v.a.s f.r.ā.z.e.s par p.i.e.s.a.i.s.t.ī.t.a.j.ā.m f.i.n.a.n.s.ē.m, par u.z.ņ.e.m.t.a.j.i.e.m s.t.a.r.p.t.a.u.t.i.s.k.a.j.i.e.m b.r.ī.v.p.r.ā.t.ī.g.a.j.i.e.m (kam?) j.a.u.n.i.e.š.i.e.m p.a.r.e.d.z.ē.t.a.i.s f.i.n.a.n.s.ē.j.u.m.s -14 000 E.U.R, t.ē.r.ē.š.a.n.a.i i.e.p.ē.r.k.o.t.i.e.s p.ā.r.t.i.k.a.s v.e.i.k.a.l.ā, d.z.ī.v.o.k.ļ.u ī.r.e.i, v.a.l.o.d.u p.a.s.n.i.e.d.z.ē.j.u a.l.g.a.i utt.
T.ā.t.a.d - n.e.r.e.d.z.u t.a.m j.ē.g.u. T.i.k.a.i i.e.g.ū.t.a.s f .i.n.a.n.s.e.s, k.u.r.a.s k.a.u.t k.ā.d.i j.a.u.n.i.e.š.i (nezin no k.u.r.i.e.n.e.s r.a.d.u.š.i.e.s un ar k.ā.d.u m.ē.r.ķ.i?) t.ē.r.ē.s Jūsu p.i.e.s.a.i.s.t.ī.t.o.s l.ī.d.z.e.k.ļ.u.s k.o.l.ā.m, č.i.p.s.i.e.m, v.a.l.o.d.a.s s.k.o.l.o.t.ā.j.u.s u.tml. ?
Tā arī n.e.s.a.p.r.a.t.u, k.a.m d.o.m.ā.t.a.s f.i.n.a.n.s.e.s (r.e.ā.l.i, s.a.b.i.e.d.r.ī.b.a.i n.e.p.i.e.c.i.e.š.a.m.i m.ē.r.ķ.i un d.a.r.b.i nav n.o.r.ā.d.ī.t.i).
Cik p.a.t.s. uz r.o.k.a.s p.l.ā.n.o s.a.ņ.e.m.t ?

pirms 5 gadiem, 2014.10.20 10:53

Ludis Krūmiņš

piedodiet par tādu tekstu, bet reāli tiekucenzēts, trakāk kā komunisma laikā.

pirms 5 gadiem, 2014.10.20 10:54

ib

Par nevalstisko organizaciju darbibu-taas tapat kaa komercregistretie uznemumi veic saimniecisko darbibu. Atšķirība'ka ir bezpeļņas organizacijas. Nodoklus maksaa,darba vietas nodrosina,ka arii katrs nvo darbibas veids saistaas ar sabiedribas intereseem. neredzu iemeslu kaapeec sii sociali atbildigaa saimniekosans forma buutu jaatstaj bez lidzfinansejuma?

pirms 5 gadiem, 2014.10.23 18:12

tims

Neatceros, ka komercabiedrības tiktu veidotas ar mērķi - slaukt pašvaldību vai valsts budžetu... Atslēgas vārds: NE-VALSTISKA, tātad visai maz kopīga ar valstiskām institūcijām, kuru skaitā ir arī pašvaldības

pirms 5 gadiem, 2014.10.25 07:33

Demokrātija

Demokrātiju var atļauties tikai gudras nācijas! Gudras nācijas atbalsta NVO sektorus,jo tas ir viens no veidiem kā pilsoņiem būt aktīviem jomās,kuras ir tiem svarīgas. Tikai attīstoties pilsoniskai sabiedrībai attīstās valsts un sabiedrība, resursi tiek izdalīti vienmērīgāk,līdz ar to ieguvējs ir ikkatrs sabiedrības indivīds.Tas ir stāsts par Norvēģiju un Āfriku,kur katras rokās ir resursi - vēsturiski nafta vienas rokās un zelts otras, bet šīs valstis atšķiras ar resursu sadales principiem - izdalīt vai koncentrēt politiskās elites rokās. Vienas sabiedrības locekļi dzīvo labi,kamēr otras cieš badu. Katrā Skandināvijas pilsētā ir NVO,kuras atbalsta pašvaldības,lai tās attīstītos,nevis eksistētu. Es novēlu atsevišķiem indivīdiem novērtēt sabiedrības attīstību un atbalstīt to,kas ir sasniegts Latvijā, jo pēc komentāriem izklausās,ka zināšanas par NVO ir vājas.Ceru,ka Latvija neies Āfrikas ceļu!

pirms 5 gadiem, 2014.10.26 07:34

Lietotāju raksti