Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Valsts kontroliere: Ko darīt ar plānošanas reģioniem? 17

Pēc nesen noslēgtās apjomīgās Valsts kontroles revīzijas par plānošanas reģionu darba efektivitāti gan pašvaldībās, gan atbildīgajā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) dienas kārtībā ir nonācis jautājums: ko darīt ar labi iecerētajiem, bet realitātē kuslajiem plānošanas reģioniem?

Atgādināšu galveno revīzijas secinājumu: plānošanas reģionu pamata funkcija – konkrētā reģiona attīstības plānošana un koordinācija – netiek nodrošināta, un šādu rezultātu nosaka gan neskaidrā politika, gan robi normatīvajā regulējumā, gan finansējuma nepietiekamība, gan pašu plānošanas reģionu darba kvalitāte.

Revīzijas noslēguma posmā gan plānošanas reģioni, gan VARAM saskaņoja revīzijas ziņojumā iekļautos secinājumus, tāpēc bija interesanti vērot, kā publiskajā telpā tie pēkšņi vienotā balsī daudzus secinājumus noraidīja. Vienlaikus revidējamās vienības arī publiskajā telpā joprojām apņēmās īstenot visus VK ieteikumus, kas liecina, ka esošā situācija tomēr ir atspoguļota patiesi un problēmām ir nepieciešams risinājums.

Paši plānošanas reģioni uzskata, ka ir strādājuši labi, vienlaikus norādot, ka „kvalitatīvi funkcijas veikt neļauj nepietiekamais finansējums”, „funkcijas varam veikt, vien iesaistoties projektos”, tādējādi faktiski atzīstot, ka uzdevumi tomēr netiek labi pildīti. 

Savā kopējā paziņojumā plānošanas reģioni piekrīt Valsts kontroles atzinumam, ka to saglabāšanas gadījumā ir nepieciešams izstrādāt plānošanas reģionu ilgtermiņa darbības un finansēšanas modeli.

Izvērtējot diskusijās izskanējušos argumentus un iesaistīto pušu reakciju, var iezīmēt vairākus turpmākos soļus, kas sperami, lai plānošanas reģioni tiešām pildītu tos uzdevumus, kas tiem ir paredzēti vai būtu nosakāmi, vai arī lai atzītu, ka to pastāvēšana nav ne politiski, ne ekonomiski, ne loģiski attaisnojama.

Februāra beigās Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē VARAM prezentēja savu „rīcības plānu” Valsts kontroles ieteikumu ieviešanai. Būtiskākais: atsaucoties uz jaunās valdības deklarāciju, VARAM apstiprināja gatavību plānošanas reģionu lomu stiprināt.

Kā to tiek plānots paveikt?Pirmkārt, no Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma tiks svītrota reģionālo pašvaldību (apriņķu) izveidošanas iespēja, tādējādi „izsvītrojot no spēles” iespējamo pārvaldes līmeni, kas līdzīgi plānošanas reģioniem varētu nodrošināt reģiona attīstības plānošanu. 

Otrkārt, ir „atrasts” un 2013.gada decembrī apstiprināts finansējums reģionālā līmeņa attīstības plānošanas dokumentu izstrādei. Jānorāda, ka šie ir politikas dokumenti, atbilstoši kuriem plānošanas reģioniem un vietējām pašvaldībām bija jau iepriekš jāstrādā un bez kuriem plānošanas reģionu pamata funkciju vispār nebija iespējams veikt.

Treškārt, VARAM „veic sarunas ar ministrijām” par finansējuma piesaisti politikas dokumentu īstenošanai. Atbildes uz jautājumu, ko darīt, ja šīs sarunas nebūs sekmīgas, pagaidām nav, jo šādā gadījumā turpināsies iepriekšējā situācija – kāda jēga politikas plānošanas dokumentiem, ja tos finanšu trūkuma dēļ nespējam īstenot? 

Lai kā arī gribētos gūt pārliecību, ka plānošanas reģionu stiprināšana nav bijusi tikai populistiska frāze šī tik ļoti sarežģītā gada iesākumā, iepriekšminētās apņemšanās tomēr var raksturot tikai ar terminu „noris darbs pie ...”, nesniedzot pārliecību par to, ka šis darbs tiešām rezultēsies plānošanas reģionu stiprināšanā ar jēgpilnām funkcijām.

No šī gada sākuma plānošanas reģioni vairs neveic pasažieru pārvadājumu plānošanu un kontroli, arī to iesaiste ES fondu informēšanas aktivitātēs vēl tiks vērtēta. Tagad plānošanas reģionu kompetencē ir palikusi iepriekš pieminēto reģionālā līmeņa politikas dokumentu izstrāde, vietējo pašvaldību politiku izvērtēšana un pašvaldību iesaiste dažādos projektos. 

VARAM ir publiski apņēmusies uzsākt diskusiju ar ministrijām par papildu funkciju deleģēšanu plānošanas reģioniem.

Jā, teorētiski tā būtu vēl viena iespēja. Tomēr Valsts kontrole ļoti aicinātu nepieļaut, ka plānošanas reģionu iespējamās funkcijas tiek mākslīgi izdomātas un ministrijas ar varu būtu spiestas deleģēt kādus no saviem uzdevumiem tikai deleģēšanas pēc. 

Ministrijām ir jāievēro Valsts pārvaldes iekārtas likums, kurš nosaka, ka funkciju var deleģēt tad, ja kāds cits to var veikt efektīvāk. Tai pašā laikā funkcijas deleģēšana nenozīmē atbildības deleģēšanu. Atbildība joprojām paliks ministrijai, un tāpēc būs jāveido noteikts uzraudzības mehānisms, lai to nodrošinātu. 

Un būtu arī jāatceras „sekmīgas decentralizācijas” pamatnosacījumi un citu valstu pieredze šajā jautājumā. Pārvaldes „starplīmeņu” izveidošana un valsts pārvaldes funkciju deleģēšana tiem „no augšas” un/vai vietējo pašvaldību kompetenču deleģēšana „no apakšas” nav jautājums par to, „ko kurš grib atdot”. Tas ir komplicēts process, kuram ir vismaz četri stūrakmeņi.

Pirmkārt, tā ir reformas virzītāja izpratne un pārliecība par šī pasākuma pievienoto vērtību sabiedrībai kopumā. Otrkārt, - likumdevēja un valdības nedalīts atbalsts. Treškārt, - visu vietējo pašvaldību atbalsts. Ceturtkārt, - sabiedrības atbalsts.

Reālā situācija diemžēl liecina, ka neviens no iepriekšminētajiem pamatnosacījumiem patlaban neizpildās - likumdevējs gadu gaitā ir izteicis kardināli pretējus viedokļus par plānošanas reģionu nepieciešamību, nozaru ministrijas jau kopš 2010.gada kopumā noraida funkciju deleģēšanas iespēju, vietējo pašvaldību attieksme ir atšķirīga, īpaši „lielo” un „mazo” pašvaldību starpā. Savukārt pēdējo nedēļu publikācijas plašsaziņas līdzekļos liecina, ka iedzīvotāji pārsvarā nezina, kas ir plānošanas reģioni un ko tie dara.

Atbalstot plānošanas reģionu turpmāku darbību, VARAM arī ir uzsvērusi to ieguldījumu ārvalstu finansēto projektu sagatavošanā un ieviešanā. 

Valsts kontrole piekrīt, ka atbalsts vietējām pašvaldībām šādu projektu īstenošanā tiešām varētu būt kā plānošanas reģionu papildu uzdevums, vairāk gan kā „pakalpojums” pašvaldībām.

Iespējams, ka plānošanas reģioni varētu kalpot kā „projektu attīstītāju biroji”, ja šāds pieprasījums no pašvaldībām būtu un tās būtu gatavas piedalīties plānošanas reģionu uzturēšanā ar līdzfinansējumu. Vienlaikus gan jāseko, lai šī funkcija nedublējas ar jau esošajām institūcijām, kurām projektu attīstīšana ir pamatfunkcija, piemēram, Latgales reģiona attīstības aģentūra.

Minēto un jau īstenoto projektu ietekme būtu atsevišķas revīzijas vērta - to ietvaros ir ne vien veiktas iegādes, bet aptuveni 50% projektu arī algoti konsultanti un veikti dažādi pētījumi, par kuru tālāku izmantošanu VK veiktās revīzijas laikā radās daudz jautājumu. Piemēram, tiek pasūtīti pētījumi par nozaru ministriju kompetencē esošiem jautājumiem, daļa no kuriem jau tiek vai ir atrisināti, vai „pārklājas” ar pašu ministriju veikto darbu. Ir gadījumi, ka atbildīgās ministrijas vai sabiedriskās organizācijas vispār nav informētas par veiktajiem pētījumiem. 

Kā redzams, risināmo jautājumu spektrs ir gana plašs un komplicēts, bet „rīcības plāns” šo jautājumu risināšanai pagaidām ir frāze valdības deklarācijā un VARAM prezentācija Saeimas komisijas sēdē. Arī 2013.gada beigās apstiprinātās Reģionālās politikas pamatnostādnes 2014.-2019.gadam šo jautājumu risināt izvairās, jo paredz, ka reģionālā līmeņa pārvaldes pilnveidošanas problēma tiks risināta „ārpus pamatnostādnēm” (?).

Valsts kontrole ir gandarīta par šībrīža diskusiju un cer, ka arī paši plānošanas reģioni ir gandarīti par problēmas aktualizēšanu. 

Nu bumba ir valdības un, iespējams, arī likumdevēja lauciņā.

Plānošanas reģioni ir noticējuši (vai izliekas, ka ir noticējuši) VARAM solījumiem un gaida konkrētu darbību. To gaida arī Valsts kontrole.

Valsts kontrole nekad neiejauksies politikas formulēšanā. Tomēr, ņemot vērā to, ka valsts un pašvaldību budžeti ir līdzeklis politiku īstenošanai, Valsts kontrole atbilstoši savam mandātam vienmēr raudzīsies, lai nodokļu maksātāju nauda tiktu tērēta likumīgi un lietderīgi.

Tāpēc arī turpmāk norādīsim uz gadījumiem, kad politikas ir pretrunīgas, to nav vispār vai arī nav izsekojamu rīcības plānu šo politiku īstenošanai. Jo tas nozīmē, ka paši nesaprotam, kā un kāpēc tērējam nodokļu maksātāju naudu.

Pretējā gadījumā atkal uzvarēs „fiskālās ilūzijas” jeb brīvpusdienu princips, kad par visu samaksā nodokļu maksātāji, bet izpildvaras „izmaksas” ir niecīgas vai līdzinās nullei.

Pievieno komentāru

Komentāri 17

Kate

Bet ko darīt ar VK,no viņiem taču nav nekāda labuma?

pirms 6 gadiem, 2014.03.05 18:12

Rūgtā

Kāds Jūsuprāt tad būtu tas labums no VK? Manuprāt šis ir labs piemērs kā tiešām kaut kas var mainīties uz labu, ja vien tiks pieņemts adekvāts politisks lēmums. Arī es uzskatu, ka plānošanas reģioni ir mākslīgs veidojums, silta vietiņa dīkdieņiem. Un, ja sabiedrības lielākā daļa domās tāpat kā Jūs, tad tiešām nekas nenotiks. Nebūs nekāda labuma ne no VK, ne no Jums.

pirms 6 gadiem, 2014.03.06 08:50

zoja

cik saprotu, VK ziņojumam ir rekomendējošs raksturs?
atklāja poliklīnikā pārkāpumus, par tiem pateica pilsētas pašvaldībai, šamējā pakratīja ar pirkstu, strādājam tālāk.

pirms 6 gadiem, 2014.03.06 08:54

p.d. zojai

Un poliklīnikas ZAGLE ZĪVERTE turpinās apzagt poliklīniku!!!

pirms 6 gadiem, 2014.03.06 11:30

Jelgavietis

VALSTS KONTROLE taisa ilūziju ka baigi strādā. Aizsper bummu valdības lauciņā, un tad kādu laiku var mierīgi dzert kafeju.

pirms 6 gadiem, 2014.03.05 22:50

Desa

Jelgava ierunājās? :) Neķer kreņķi, gan jau būs labi! Saliks jūsējos pa cietumiem vai kur nu kurais pelnījis un norims tie Valsts kontroles sakultie ūdeņi. - Līdz nākamajai revīzijai! :)

pirms 6 gadiem, 2014.03.06 08:54

apaļtārps

Plānošanas reģioni ir izdomāti , lai partijām būtu iespēja barot savus čļenus no nodokļu naudas. Vairāk nekādu citu funkciju šiem reģioniem nav. Pajautājiet cilvēkiem uz ielas - labi ja 5 % zinās , ka tādi reģioni ir un 0% zinās ar ko viņi nodarbojas un kāds labums va;lstij no šiem liekēžiem

pirms 6 gadiem, 2014.03.06 14:13

šamējā

Vēlētos tomēr strikti izvērtēt poliklīnikas lelles ZIEVERTES DARBU un ātrāk VK sākt arī reālas darbības atstādināšanai,lai viss nebūtu tikai runāšanas līmenī,tad mēs noticēsim arī VK īstenam darbam.

pirms 6 gadiem, 2014.03.06 18:47

to šamēja

Pilnīgi piekrītu. Atbrīvot no amata!!!

pirms 6 gadiem, 2014.03.07 10:45

pac.

Poliklīnikas darbinieki vis,maz tiks pie miera un atbrīvosies no zagles.

pirms 6 gadiem, 2014.03.07 11:03

pac.(m)

Būtu labi!

pirms 6 gadiem, 2014.03.12 17:18

nod.maks.

Un ko darīs ar to poliklīnikas zagļu lelli Zīverti???

pirms 6 gadiem, 2014.03.15 10:18

tims

Par Valsts Kontroli, protams, ir atsevišķs stāsts, tomēr ja runa ir par plānošanas reģioniem, tad jau sen VARAM bija laiks atzīt, ka šie veidojumi ir bilnīgi bezjēdzīga naudas tērēšana. Ja līdz šim šie vēl koordinēja pasažieru autopārvadājumus, tad tagad pat to vairs nedara. Viss pārējais sviests, kas sadzejots šo institūciju funkcijās nav nekas vairāk, kā ūdens, ar mērķi nodrošināt siltas vietas caurkritušiem novadu šefiem un citiem "vajadzīgiem" speciālistiem.
Vienreiz būtu jāsaprot, ka ja zirgs ir beigts, ir jākāp no tā nost, nevis jāmeklē n-tie risinājumi, kā atdzīvināt, uzlabot beigtu zirgu, vai paaugstināt beigta zirga kapacitāti.

pirms 6 gadiem, 2014.03.07 07:10

Jelgavnieks

Njā...piemēram,es arī nezinu, ar ko nodarbojas plānošanas reģioni, es par nezinu, kur Jelgavā ir viņu birojs un kādos jautājumos man pie viņiem būtu jāgriežas. Var jau būt, ka kaut kāda jēga ir - vai kāds varētu īsi pastāstīt konkrētas funkcijas, jo "konkrētā reģiona attīstības plānošana un koordinācija" tā īsti arī neko nepasaka. Kas ir ieviests/izdarīts 2013.gadā? Var jau būt, ka šie tiešām ir noderīgi, tikai neviens nezina, kādos jautājumos pie tiem vērsties...

pirms 6 gadiem, 2014.03.19 13:22

to VK

nu tak jalikvide ar steigu planosanas regioni

pirms 6 gadiem, 2014.03.24 09:57

Izmaksa

Ko uztesāties Zīvertei, bet poliklīnika rullē. Maz gan eju, bet man patīk. Tikai , kā ar algām personālam????? To gan nezinu, bet meitenes skrien , kā bitītes, ja vēl nekavētos pieņemšanas tad ir ok. UN , KĀ JUMS ŠĶIET!

pirms 5 gadiem, 2015.01.13 19:07

Pārdomas

Ir pagājis gads kopš VK paziņojuma par Annuškas izklaidēm un vājībām, UN ? KAS IR MAINĪJIES?

pirms 5 gadiem, 2015.01.29 08:47

Lietotāju raksti