Vecāku organizācija “Mammamuntetiem.lv” ceļ trauksmi: ar steigu jāmaina skolēnu paciņu saturs

Cukurs un milti, nevis augļi un dārzeņi ir pamats, kas veido lielu daļu skolu sarūpēto paciņu skolēniem attālinātās mācīšanās laikā. Lai situāciju mainītu, vecāku organizācija “Mammamuntetiem.lv” kopā ar uztura speciālistiem analizē skolēnu paciņu saturu un izstrādā citus – uzturvielām bagātākus – risinājumus. Skolas aicinātas iesaistīties. 

Vecāku organizācija “Mammamuntetiem.lv” ir saņēmusi vecāku sūdzības un izteiktās bažas par produktu pakām, ko skolas pusdienu vietā nodrošina attālinātās mācīšanās laikā. Ja tiek tērēta nauda ar mērķi atbalstīt ģimenes, tad to varētu darīt prātīgāk – tā organizācijai teic vecāki. “Šobrīd, kad daudzu skolēnu dzīvesveids kļuvis mazkustīgs esošās situācijas dēļ, jo īpaši būtu jādomā par bērnu uzturu. Paciņām vajadzētu būt tādām, kas vecākiem palīdz nodrošināt sabalansētu uzturu, taču realitāte ir satraucoša,” saka vecāku organizācijas “Mammamuntetiem.lv” vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa.

“Jau pavasarī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē “Mammamuntetiem.lv” norādīja, cik būtiski ir pievērst uzmanību skolēnu paciņu saturam. Tobrīd no atsevišķiem politiķiem saņēmām norādi, ka esam nepateicīgi. Tas bija pandēmijas sākums, kad daudzas lietas notika steigā, taču tagad bija laiks – visa vasara – gatavoties un paciņu saturu uzlabot. Nedrīkst spēlēties ar bērnu šā brīža un nākotnes veselību!”

Produktu paku analīzē un alternatīvu izstrādē iesaistījušās trīs uztura speciālistes: Olga Ļubina, Guna Bīlande un Ksenija Andrijanova. Speciālistes ir nepatīkami pārsteigtas par situāciju, kad daudziem bērniem Latvijā pusdienu vietā tiek piedāvāti produkti, kas ir ar nabadzīgu šķiedrvielu saturu, turpretī pārbagāti ar cukuru un sāli. “Ir svarīgi, lai bērnu uzturā būtu vitamīni, minerālvielas, šķiedrvielas, kas palīdzētu nodrošināt veselību ilgtermiņā, bet to nemanu vairumā pārtikas paku, ko nodrošina izglītības iestādes,” vērtē Guna Bīlande.

 

Piektā daļa pusaudžu Latvijā cieš no liekā svara


“Šo paciņu mērķis ir aizvietot siltās pusdienas skolēniem no 7. līdz 12. klasei, kuri Covid-19 ierobežojumu dēļ ir spiesti mācīties attālināti. Taču daudzu paciņu saturs pārsteidz. Reti kurā var atrast ābolus vai īstos kartupeļus un burkānus! Ņemot vērā, ka Latvijā jau piektā daļa pusaudžu cieš no liekā svara vai aptaukošanās, piedāvāt šādas pusdienu paciņas nozīmē provocēt šīs problēmas attīstību vēl vairāk,” sašutumu pauž sertificēta uztura speciāliste Olga Ļubina.

Ar Olgu Ļubinu vienisprātis ir uztura speciāliste Guna Bīlande: “Izskatot pārtikas paku saturu, ir diezgan baisa sajūta, jo pamatā ir redzams, ka bērnu ēdināšanai tiek piedāvāti produkti, kas satur daudz ātro ogļhidrātu, sāli un cukuru, – saldās brokastu pārslas, saldinātas brokastu putras, makaroni, pankūku maisījumi, sulas, saldinātie jogurti, batoniņi, gaļas konservi... “Melnajā sarakstā” iekļauju arī zupas burciņās – tās ir sāls "bombas!” Speciāliste skaidro, ka tieši ātrie ogļhidrāti, cukurs un sāls ir aptaukošanos veicinošie faktori, ko šobrīd papildina samazināta fiziskā aktivitāte. “Aptaukošanās tendences* Latvijā – it īpaši bērnu un pusaudžu vidū – ir biedējošas un nedrīkst palikt bez ievērības!” uzskata Guna Bīlande.

 

Uztura speciāliste: mūsu bērnus drīzāk nobeigs aptaukošanās, nevis Covid-19


“Ņemot vērā aptaukošanās globālās pandēmijas mērogus, mūsu bērnus visdrīzāk piebeigs liekais svars, nevis Covid-19,” savos izteikumos par esošo situāciju ar skolu produktu pakām bērniem tieša ir uztura speciāliste Guna Bīlande. “Tas uzturs, ko mēs bērniem mācām un rādām šodien, ir tas, ko viņi apgūs un izvēlēsies nākotnē. Ja bērns tagad tiek radināts uzturā lietot lētākos pieejamos makaronus un tautā tā sauktās “tušonkas”, tad cik veselu sabiedrību mēs sagaidām nākotnē?” retoriski vaicā Guna Bīlande.

Uztura speciāliste Olga Ļubina norāda: “Ja pusdienas tiktu dotas skolā, tajās nedrīkstētu pasniegt kartupeļu biezeni, kas gatavots no kartupeļu sausā maisījuma. Tad kāpēc tiek uzskatīts, ka šādus produktus vajadzētu ēst mājās?” Viņa ir kritiska arī pret saldinātajiem produktiem: “Saldās brokastu pārslas, ko esmu redzējusi paciņu bildēs, uz vienu porciju satur vismaz divas tējkarotes cukura. Viena glāze jogurta ar piedevām satur aptuveni trīs līdz piecas tējkarotes cukura, kas praktiski ir maksimāli atļautā pievienotā cukura dienas deva.” Uztura speciālistes ir neizpratnē, kāpēc ir izvēlēti produkti ar šādu sastāvu.

 

Uztura speciālistes iesaka


Viņas slavē tās skolas, kas paciņās bērniem ieliek pilngraudu auzu pārslas, griķus, Latvijas ābolus un burkānus, žāvēto riekstu un augļu maisījumus un citus vispārzināmus veselīgus produktus. “Ierosinājums būtu pārskatīt pusdienu paciņu saturu un ieviest tajās produktus ar augstāko bioloģisko vērtību, piemēram, pilngraudu auzu pārslas, griķus, miežus, brūnos rīsus vai makaronus no cieto kviešu šķirnēm vai īstus kartupeļus. No olbaltumvielas saturošiem produktiem dot priekšroku pupiņām, zirņiem, lēcām, un iespēju robežās būtu labi šo pusdienu paciņu bagātināt ar sieru vai biezpienu un pienu, kas būtu ražots Latvijā, tādējādi vienlaikus atbalstot arī vietējos ražotājus un saimniekus. Saldajā varētu pievienot augļus, piemēram, ābolus, bumbierus vai arī citrusaugļus,” iesaka Olga Ļubina.

 

Kā var iesaistīties skolas un ēdinātāji


Uztura speciālistes izsaka pārliecību: lai gan budžets dažādās pašvaldībās bērnu ēdināšanai ir atšķirīgs, uzskatām, ka šīs pakas var piepildīt ar vērtīgāku saturu. Tāpēc tuvākajās dienās speciālistes gatavos piedāvājumus skolas uztura paku saturam, ko vecāku organizācija “Mammamuntetiem.lv” nodos atbildīgajām ministrijām, aicinot problēmu risināt valstiskā līmenī. Tāpat vecāku organizācija aicina skolas un ēdinātājus, kas vēlas mainīt produktu pakas, iesaistīties – to var darīt, pašiem vēlreiz izvērtējot piedāvāto produktu paku vai arī sazinoties ar “Mammamuntetiem.lv” (e-pasts: fonds@mammamuntetiem.lv), lai saņemtu uztura speciālistu izstrādātos piedāvājumus.

* Pasaules Veselības organizācijas (PVO) ziņojumā, kas publicēts 2018. gada februārī, ir norādīts, ka pasaules iedzīvotāju aptaukošanās kopš 1975. gada ir trīskāršojusies un pašlaik lielākā daļa šādu cilvēku dzīvo valstīs, kurās liekais svars izraisa vairāk nāves gadījumu nekā nepietiekams svars. Vēl satraucošāks ir fakts, ka pasaulē ir nu jau vairāk nekā 340 miljoni bērnu un pusaudžu vecumā no 5 līdz 19 gadiem, kuriem ir liekais svars vai pat aptaukošanās. [1; 2]  PVO uzsver būtisku faktu – aptaukošanās ir novēršama.

Izmantotā literatūra

1. OECD. Obesity Update. 2017. Pieejams: www.oecd.org/els/health-systems/Obesity-Update-2017.pdf.

2. Obesity and Overweight Fact Sheet. 2018. February 2018. Pieejams: http://www.who.int/news-room/factsheets/detail/obesity-and-overweight.>

Foto: publicitātes

Pievieno komentāru

Lietotāju raksti