2020. gads – siltākais Latvijas novērojumu vēsturē

Klimata pārmaiņas, kas pašlaik norisinās, ir straujākas nekā tās, kas bijušas jebkad agrāk. Gaisa temperatūra Latvijā aug un turpinās augt. Šis jau ir otrais gads pēc kārtas, kas konstatēts kā Latvijā siltākais novērojumu vēsturē, vidējai gaisa temperatūrai sasniedzot +8,8°C, kas ir 3,1°C virs klimatiskās references perioda (1961.–1990. gads) vidējās vērtības.
Pēc VSIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” (LVĢMC) datiem, Latvijā pēdējā desmitgadē sastopami siltākie gadi novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). Trešais siltākais novērojumu vēsturē bijis 2015. gads, kad vidējā gaisa temperatūra bija +7,8°C, otrais siltākais – 2019. gads ar vidējo gaisa temperatūru +8,2°C, savukārt siltākais bijis aizvadītais 2020. gads, kad vidējā gaisa temperatūra sasniedza +8,8°C, kas ir 3,1°C virs klimatiskās references perioda (1961.–1990. gads) vidējās vērtības. 2020. gadā tika piedzīvota siltākā ziema un rudens novērojumu vēsturē, uzstādīti 394 maksimālās gaisa temperatūras rekordi, kā arī vairākās novērojumu stacijās (Ainažos, Jelgavā, Kolkā un Ventspilī) 2019./2020. gada ziemā neizveidojās sniega sega.
Kā ziņo Pasaules Meteoroloģijas organizācija (PMO), līdz ar 2020. gada izskaņu ir noslēgusies siltākā desmitgade (2011.–2020. gads) pasaules meteoroloģisko novērojumu vēsturē.
Pasaulē seši siltākie gadi novēroti kopš 2015. gada. Lai gan detalizētāku klimata apskatu par 2020. gadu PMO publicēs martā, jau tagad zināms, ka pasaulē pērnais kopā ar 2016. un 2019. gadu ir starp trīs siltākajiem gadiem meteoroloģisko novērojumu vēsturē. 2020. gada vidējā gaisa temperatūra pasaulē bija 1,2±0,1°C virs 1850.–1990. gadu vidējās vērtības. Savukārt Eiropā 2020. gads bijis ar visaugstāko vidējo gaisa temperatūru. Netipiski, ka pasaules vidējā gaisa temperatūra aizvadītajā gadā ir saglabājusies augsta, neskatoties uz La Ninja parādību, kas parasti saistīta ar zemākām globālajām temperatūrām.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs: “Jau šobrīd pieejamie LVĢMC novērojumu dati liecina, ka labāk nekļūs. Gaisa temperatūra Latvijā aug un turpinās augt, tādēļ, ja nevēlamies zaudēt četru gadalaiku sniegtās priekšrocības un mūsu zemei raksturīgos dabas resursus, mums jārīkojas atbildīgi, izlēmīgi un tālredzīgi. Klimata pārmaiņas notiek straujāk, nekā spējam tās ierobežot, tāpēc gudrai klimata politikai jābūt ne tikai visas pasaules, bet arī Latvijas prioritātei. Tā ir mūsu kā sabiedrības atbildība pret vidi, kurā dzīvojam.”
Nozīmīgu klimata pārmaiņu scenārija gadījumā šī gadsimta beigās gada vidējā gaisa temperatūra Latvijā attiecībā pret klimatiskās references perioda (1961.–1990. gads) vidējo gaisa temperatūru palielināsies par 5,5°C. Augs arī tādi indeksi kā tropisko nakšu skaits, veģetācijas perioda ilgums un vasaras dienu skaits, savukārt sala dienu un dienu skaits bez atkušņa samazināsies. Tiek prognozēts, ka nozīmīgu klimata pārmaiņu scenāriju apstākļos gada kopējais nokrišņu daudzums palielināsies par 16 procentiem. 

Foto: LVĢMC; no “Zemgales Ziņu” arhīva

Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu

 

Pievieno komentāru

Projekti