Gādās par jauniem darba rīkiem zemes dienestā 1

Lai iepazītos ar Valsts zemes dienesta (VZD) Zemgales reģionālo nodaļu, pagājušās nedēļas nogalē Jelgavā ieradās VZD jaunā ģenerāldirektore Vita Narnicka. Pirms nepilna mēneša atklātā konkursā viņa starp vairākiem pretendentiem tika atzīta par labāko vadītāju šai valsts iestādei. VZD direktora pakļautībā strādā ap septiņiem simtiem darbinieku – zemes kadastra inženieri, informācijas tehnoloģiju, klientu apkalpošanas un vairāku citu jomu speciālisti. Iepriekšējo VZD direktori Solvitu Zvidriņu īsi pirms 2019. gada Ziemassvētkiem tieslietu ministrs Jānis Bordāns atstādināja no amata. Pirms tam viņa VZD bija sākusi veikt strukturālu reorganizāciju un personāla reformas, ko daudzi nepieņēma. Vairāk nekā pusgadu VZD nostrādāja ar direktora aizvietotājiem. Kopš 18. augusta VZD ģenerāldirektora amata pienākumus pilda V.Narnicka. Viens no viņas darbības akcentiem ir atvērtība sabiedrībai. 

– Kādēļ pieņēmāt izaicinājumu kļūt par VZD ģenerāldirektori? 
Esmu IT pasaules cilvēks, sāku studēt Rīgas Aviācijas universitātē, bet beidzu Rīgas Tehnisko universitāti. Pēc izglītības esmu telemātikas inženiere. Mana specialitāte bija transporta plūsmu datorizēta vadība. Visa domāšana tur saistās ar izmaksu salāgošanu, cilvēku labsajūtu, ērtībām, drošību un vēl arī pakalpojumu ātrumu. Arī valsts pārvaldē, kur esmu strādājusi ilgāku laiku (iepriekšējā V.Narnickas darbavieta bija Valsts ieņēmumu dienests – red.), ir līdzīgi. Tāpat salīdzinām pakalpojumu izmaksas, ērtību, drošību un ātrumu. Strādājot VZD, mums ir jāatceras, ka mūsu klients nav speciālists kartogrāfijas, būvniecības vai zemes izmantošanas uzskaites jautājumos. 

 – Stājoties amatā, esat deklarējusi, ka jums ir plāns, kā VZD padarīt par efektīvāko valsts reģistru turētāju. Kā to panāksiet? 

Pirms kādiem desmit gadiem VZD, salīdzinot ar citiem valsts reģistru turētājiem (Valsts uzņēmumu reģistrs, Transporta līdzekļu turētāju reģistrs u.c.), skaitījās vadošais. Citi no tā mācījās. Tad vienā mirklī dažādu apstākļu dēļ notika attīstības sabremzēšanās. Pēdējā laikā gan VZD ir visai raitā solī attīstījies. Mans pirmais uzdevums būtu šo attīstības tempu censties uzlabot. Manuprāt, VZD jābūt krietni vairāk iespējām piedāvāt savus pakalpojumus elektroniski, bez klātienes apkalpošanas un stāvēšanas rindās. Noteikti ir jāpārvērtē, kādus datus mēs uzkrājam un kam tie ir vajadzīgi. Varbūt kādi nav vajadzīgi, bet pie kādiem, tieši otrādi, vairāk jāpiestrādā.
Klients gaida, ka mēs nevis pēc viņa pieprasījuma radīsim jaunus digitālus pakalpojumus, mobilās lietotnes. Mums jāpanāk, ka ejam vienu soli tālāk, ka jau iepriekš pareģojam, ko no mums gaidīs klients. Skaidrs, ka VZD ir ļoti liels potenciāls. Tas attiecas gan uz adresēm, gan kadastra, gan būvju datiem. Protams, tas viss vēl jāsalāgo ar valsts politiku, ņemot vērā valsts aizsardzības un drošības aspektus. Protams, tas ir izaicinājums, kā to izdarīt maksimāli efektīvi. Runājot līdzībās, var teikt, ka mēs vēl arvien braucam ar 90. gados ražotu lieljaudas automašīnu, kuras uzturēšana prasa nopietnus līdzekļus. Mūsdienās ideāla automašīna būtu elektromobilis, kas mums gan ir drusku par dārgu. Taču mums jāatrod iespēja iegūt modernu automašīnu, kur ar tādu degvielas patēriņu kā 90. gados ražotajai varētu vest nevis četrus, bet desmit cilvēkus. 

– Kā esat iejutusies VZD kolektīvā? 
Domāju, ka cilvēki ir ļoti zinoši, labi pārzina savu tematu. Arī pārsteidzoši lojāli savai iestādei (to ne vienmēr var novērot valsts iestādēs). Bet noteikti mums ir jāno­drošina iespēja viņiem dot labākus darba rīkus.   

– Kā jūs ietekmē administratīvi teritoriālā reforma (ATR)? Tas, ka tik daudziem mainīsies adreses. Tiem, kam pieder zeme un īpašumi, jaunas Zemesgrāmatas gan nevajadzēs pasūtīt. Taču kādi papildu darbi būs VZD? 
Darbs, kas saistībā ar ATR jāpaveic, VZD ir liels izaicinājums. Mums būs jāizveido tāda sistēma, kas spēj mūsu objektus, kuru ir apmēram pieci miljoni, parādīt gan vecajā, gan jaunajā administratīvajā dalījumā. To mēs darīsim paši. Klientam nekas nebūs jāpārreģistrē. VZD ir iepriekšējās – 2009. gada – ATR pieredze. Dažviet mainās administratīvās robežas, un tās ir jāpiesaista jaunajām koordinātēm. Taču nedrīkst domāt, ka tādēļ tas būs vienkārši. Lielos transformācijas procesos vienmēr būs kaut kādi izņēmumi vai negadījumi.    
VZD ikdienā varbūt nav tik redzams, bet mūsu pakalpojumu, piemēram, izmanto arī operatīvie palīdzības dienesti, un tur visam ir jābūt kārtībā. 

– Publiski pieejamā VZD sniegtā informācija ir tīmekļa vietnē kadastrs.lv. Kā vērtējat to?
Cilvēki to ir iepazinuši, un savulaik tas bija ļoti progresīvs veids, kā informēt sabiedrību. Taču mūsdienās ir parādījušies arī jauni veidi, kā cilvēki redz pasauli. Mums ir jāmāk iepakot savu pakalpojumu arī modernākā, jaunajai paaudzei saprotamā veidā. Mūsu pakalpojumam ir jābūt saprotamam dažādiem lietotājiem.    

– VZD ģenerāldirektora amatā stājaties “karstā laikā”, kad sabiedrība ir ļoti uztraukta par īpašumu kadastrālo vērtību celšanu, kas saistās ar to, ka var ievērojami palielināties nekustamā īpašuma nodoklis. Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācija aicina iesaldēt šā brīža kadastrālās vērtības. Satraukumu pauž Patērētāju interešu aizstāvības asociācija un daudzi citi. Ir skaidrs, ka problēmā nav vainojama Krišjāņa Kariņa valdība. Kopš 2014. gada VZD apzināti netika veikti Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā noteiktie īpašumu kadastrālās vērtības pārrēķini. Taču šogad jūlijā Tieslietu ministrija un VZD prezentēja projektētās kadastrālās vērtības, kas stāsies spēkā 2022. gada 1. janvārī un ir noteiktas atbilstoši situācijai nekustamā īpašuma tirgū 2019. gada 1. jūlijā.  
Jautājums ir gana sarežģīts, lai to atrisinātu ar vienu piegājienu. Tieslietu ministrs Jānis Bordāns ir teicis, ka nevar ieviest īpašumiem lielākas kadastrālās vērtības, pirms nav apspriesta nodokļu, tostarp nekustamā īpašuma nodokļa, politika. Kaut arī pastāv ēnu ekonomika, uzskatu, ka sabiedrība kopumā ir ļoti godprātīga. Taču mūsu cilvēku turība ļoti atšķiras. Vienam pieder pussabrucis malkas šķūnītis, citam – ekskluzīvs īpašums Jūrmalā. VZD rīcībā diemžēl nav kristāla bumbas, ar kuras palīdzību noteikt, kurš īpašnieks var samaksāt atbilstošu nodokli, kurš ne. Proti, būtu jāiznāk tā, ka bagātākie proporcionāli maksātu vairāk, bet nabagākie – mazāk. Taču īpašumu kadastrālajai vērtībai ir jābūt pēc iespējas tuvāk tirgus vērtībai. 
Kadastrālās vērtības izmanto 16 dažādu nodokļu, nodevu un maksājumu aprēķinam, līdz ar to ir svarīgi, lai tās tiktu aprēķinātas taisnīgi un pēc vienādiem principiem visiem. Diemžēl līdzšinējā kadastrālās vērtēšanas metodika pavēra plašas nodokļu “optimizēšanas” iespējas. Piemēram, par pēc 2000. gada būvētu lielveikalu nekustamā īpašuma nodoklis tika maksāts no proporcionāli mazākas daļas nekā par padomju laikā būvētu ēku. Kadastrālās vērtības izmanto datu analīzei arī starptautiskie investori. Veicot analītiskos pētījumus, neviens ar tirgus vērtībām nenoņemas. Tad tiek pieprasīta informācija no valsts reģistriem, tostarp VZD. Nevajadzētu būt tā, ka kāda sabiedriska būve, kurā ieguldīti ievērojami līdzekļi, pēc savas kadastrālās vērtības ir divas trīs reizes lētāka. Kam tad vispār tāda nepatiesa kadastrālā vērtība ir vajadzīga! Būsim godīgi!
Pirms pāris nedēļām beidzās projektētās kadastrālās vērtības publiskā apspriešana. VZD saņēma vairāk nekā tūkstoš iesniegumu no juridiskajām un privātpersonām. Daļā no tiem bija protests, bet daļā arī konstruktīvi priekšlikumi. Par šiem viedokļiem mums vispirms vajadzētu diskutēt ar politikas veidotājiem Tieslietu ministrijā. Nākamais solis – iesim diskutēt ar profesionāļiem – nekustamā īpašuma vērtētājiem un citām sabiedriskajām organizācijām.

– Kā būs ar lauksaimniecības zemi? Strauji augs arī tās kadastrālā vērtība? Vai zemnieki spēs samaksāt zemes nodokli?
Uz lauksaimniecības zemi likumā par nekustamā īpašuma nodokli attiecas speciāli noteikumi. Tās kadastrālā vērtība nevar augt vairāk par 10 procentiem gadā. Zemnieki atšķirībā no pārējās sabiedrības šajā ziņā ir pat labākā stāvoklī.  

– LLU Vides un būvzinātņu fakultātē, kas atrodas vienā ēkā ar VZD Zemgales reģionālo nodaļu, zem šī paša jumta studenti apgūst zemes pārvaldību, ģeodēziju, mērniecību un zemes ierīkošanu, iegūst tiesības pretendēt uz darba vietām VZD. Pēdējā laikā sadarbība augstskolai ar VZD neesot bijusi pietiekama.
VZD centīsies būt atvērts augstskolām, kā arī ciešākai sadarbībai ar LLU. 

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem

Par saturu atbild “Zemgales Ziņas”

 #SIF_MAF2020


Foto: Ruslans Antropovs

Pievieno komentāru

Komentāri 1

Tas pats Jānis

Par lopisko maksu, kas tiek ņemta par inventarizāciju, var zelta instrumentus nopirkt... ;-)

pirms gada, 2020.09.10 11:28

Projekti