Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Kaimiņu pašvaldību pārstāvji vienoti iestājas pret reģionālo reformu 9

Bez ikdienas steigas un brīvprātīgi, pieņemot jau kopš atmodas laika sabiedriski aktīvā Jelgavā un Jelgavas novadā labi pazīstamā uzņēmēja Modra Jansona aicinājumu, sestdien Jelgavas novada pašvaldības administrācijas ēkas zālē pulcējās vairāki desmiti Jelgavas un Jelgavas novada, kā arī Ozolnieku novada pašvaldību darbinieku un deputātu. Sanākušie apsprieda, kā būtu jāvirzās valdības rosinātajai administratīvi teritoriālajai reformai (ATR). Starp klātesošajiem bija lietpratēji, kurus ATR tieši neskar – LLU profesore Baiba Rivža un Zemgales Nevalstisko organizāciju centra vadītājs Uldis Dūmiņš, kā arī sabiedriski aktīvais Andris Tomašūns –, taču viņu balsis šoreiz bija dzirdamas mazāk. Pašās pasākuma beigās vārds tika dots par ATR atbildīgā vides un reģionālās attīstības ministra padomniekam Madaram Lasmanim, kas, kā pats teica, bija ieradies uz šo pasākumu bez īpaša aicinājuma kā vienkāršs Jelgavas novada Vilces pagasta iedzīvotājs. Pēc viņa runas vēl pusstundu karstas diskusijas risinājās arī Jelgavas novada pašvaldības administrācijas ēkas 1. stāva foajē.

Valdība “šāvusi bez brīdinājuma”

Sapulces sākums bija visai mierīgs. Ar iepriekš sagatavotiem “mājas darbiem” jeb kopīgiem ziņojumiem uzstājās Jelgavas Sociālo lietu pārvaldes vadītāja Rita Stūrāne un Jelgavas novada Labklājības pārvaldes vadītāja Liene Upeniece. Otrais runātāju pāris bija Jelgavas pilsētas Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza un Jelgavas novada Izglītības pārvaldes vadītāja Ginta Avotiņa. Nākamie bija kultūras darbinieki Mintauts Buškevics no pilsētas un Sanita Bethere, Inese Segliņa un Ilze Beide-Rīna, kas pārstāvēja Jelgavas novadu. Secinājumi visās trīs jomās bija diezgan līdzīgi: esošā situācija ir pieņemama, pilsētas un novada apvienošana būtu nesaprātīga, pilsētai un laukiem ir savas vērā ņemamas īpatnības, dzīves stils, un galu galā reformas uzspiedēji nedomā cilvēcīgi. “Ja ik rītu lauku bērns ceļā uz skolu autobusā pavadīs stundu, cik viņš būs spējīgs mācīties?” retoriski jautāja Jelgavas novada Izglītības pārvaldes vadītāja G.Avotiņa. Ar sacīto viņa atgādināja par Izglītības un zinātnes ministrijas skolu tīkla optimizēšanas piedāvājumu, kas caurmērā paredz to, ka starp lauku skolām vajadzētu būt apmēram divdesmit kilometru attālumam. Cilpotie un līkumotie skolēnu autobusu maršruti šajā kilometrāžā taču netiek ieskaitīti. 

“Šauj bez brīdinājuma, glabā bez mācītāja,” ironiski par ATR izteicās “Jelgavas novada KU” vadītāja Antra Alksne. Viņa minēja to, ka 2009. gadā Jelgavas novadā darbojušās septiņas pašvaldības kapitālsabiedrības, kas veica komunālās saimniecības pakalpojumus un bija noteikušas 17 dažādus ūdensapgādes tarifus. Tagad novadā tāds ir viens. Par “Jelgavas novada KU” sekmīgo saimniekošanu liecina arī tas, ka no 1. novembra šī uzņēmuma pakalpojumus pērk arī nelielā Tērvetes novada pašvaldība.


Strasbūrā prasa: “Kas notiek Latvijā?”

Pasākuma sākumā vārds tika dots arī Jelgavas mēram Andrim Rāviņam, kurš pagājušajā nedēļā bijis Eiropas Padomes institūcijās Strasbūrā. Arī tur esot norūpējušies, vai saistībā ar reformu Latvijā netiek ierobežota demokrātija. A.Rāviņš minēja, ka no 4. līdz 6. decembrim Latvijā ieradīsies ekspertu grupa, kas izvērtēs valdības rīcību. Viņš arī uzsvēra, ka Eiropas Padomes un Eiropas Savienības institūcijās ir izstrādāta “ceļu karte”, kā jāveic reformas. “Ja tu esi šajā varas institūcijā, tad ievēro rekomendācijas, ja nē – stājies ārā,” asi teica A.Rāviņš. Ar to varēja saprast, ka, viņaprāt, Krišjāņa Kariņa valdība, īstenojot ATR, vēršas pret tautu, kas 2003. gadā referendumā nobalsoja par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā. A.Rāviņš aktualizēja to, ka ATR virzītāji Jelgavai, pievienojot tai Jelgavas un Ozolnieku novadu, atņem valsts pilsētas nozīmes statusu un tas savukārt saistās ar mazāku valsts naudas piešķīrumu, kas galu galā var novest pie tā, ka Jelgava zaudē pievilcību uzņēmēju acīs. Saglabājot valsts nozīmes pilsētas statusu Rēzeknei un Daugavpilij, ATR virzītāji esot “nopirkuši” Saeimas opozicionāru partijas “Saskaņa” balsis (šādu iespējamo sazvērestību noliedza sapulcē vienīgā klātesošā Saeimas deputāte dumpīgā “saskaņiete” Regīna Ločmele, kas ATR jautājumos ir ieņēmusi nevis savas, bet gan Zaļo un zemnieku savienības frakcijas pozīciju). Jelgavas mērs piktojās arī par to, ka valdība pašvaldības ierobežojusi kredītu saņemšanā, tādējādi jāatliek Tehnoloģiju vidusskolas remonts un bērnudārzu būve. Būdams uz Strasbūras nots, A.Rāviņš vēl piebilda, ka Austrijā aktualizējusies problēma, ka cilvēki negrib “iet par mēriem”. Ar to varēja saprast, ka sabiedrībai un īpaši politiķiem vajadzētu augstāk vērtēt tos, kas šajā amatā strādā. 

Debatēs uzstājās arī Ozolnieku novada deputāts un Jelgavas novada Kalnciema pagasta pārvaldnieks Pēteris Veļeckis un Ozolnieku novada deputāts no Ānes ciema Igors Orlovs. Abi raksturoja to, kas notiek, ja mazāku pašvaldību pievieno lielākai. Ozolnieku novadā no 15 deputātiem 12 ir no pašiem Ozolniekiem. Runātāji uzskata, ka tādēļ Āne, Garoza, Emburga un citi nomaļākie centri tiek apdalīti. “Kāpēc Ozolniekos ir Veselības taka, velo un gājēju celiņš ap ezeru, bet Ānē, kas arī ir liels ciemats, tā visa nav?” retoriski zālei jautāja I.Orlovs. 


Lasmanis prasa atdot agrāko miskasti

Pasākumā beidzamā diskutētāja Jelgavas novada iedzīvotāja M.Lasmaņa sacītais daudz neatšķīrās no tā, ko viņš vairākkārt teicis kā valdības pārstāvis. Proti, gan Jelgavas, gan Ozolnieku novads patiesībā ir piejelgava. Šo pašvaldību iedzīvotāji lielākoties strādā pilsētās, un šī tendence pastiprinās. Secinājums: “Piejelgavas iedzīvotājiem laukos sava vēlēta pašvaldība nepienākas. Ja ne tā, tad vismaz pašvaldības varas mehānismus blakus esošās Jelgavas novada un pilsētas administrāciju ēkās vajadzētu gan salāgot.” M.Lasmanis minēja, ka pirms diezgan neveiksmīgās 2009. gada ATR viņam Vilces pagastā sadzīves atkritumus izveda Jelgavas atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums “Kulk”, taču tagad atkritumus uz to pašu Brakšķu poligonu ved “Jelgavas novada KU”. “Man atņēma miskasti,” tēlaini raksturojot 2009. gada ATR kļūdas, teica M.Lasmanis. Sarunā ar “Ziņām” viņš piebilda, ka VARAM nebaida Jelgavas mēra minētā Eiropas Padomes ekspertīze, jo jau no paša sākuma bijis skaidrs, ka, ļoti iespējams, Saeimas lēmums par ATR tiks skatīts Satversmes tiesā. Saeimas deputāte R.Ločmele, kas strādā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, minēja, ka sūdzības un iebildumi par parlamentam iesniegto ATR redakciju saņemti no 60 pašvaldībām. Deputāte atzina, ka darba apjoms ir milzīgs, kādēļ, iespējams, nāksies strādāt naktīs.


“Diezgan tālu līdz pilsoniskai sabiedrībai”

Vēl minūtes divdesmit pēc diskusijām zālē tās turpinājās foajē. Jelgavas pašvaldības iestādes “Pilsētsaimniecība” vadītājs Māris Mielavs vērsās pie VARAM pārstāvja M.Lasmaņa ar iebildumu, ka pašvaldības nav tās aktuālākās valsts līdzekļu nelietderīgas tērētājas. Proti, viņaprāt, daudz lielāka un attīstību bremzējoša birokrātija ir ministrijās. M.Mielavu atbalstīja arī blakus stāvošā Jelgavas novada domes deputāte Sarmīte Balode un Jelgavas domes deputāts Sergejs Stoļarovs. M.Lasmanis sacīja, ka par citu ministriju nebūšanām viņš atbildēt nevar, jo pārstāv vienīgi VARAM, kura kompetencē ir pašvaldības. Savukārt sarunā par to, kāpēc 2017. gadā Ozolniekos tika uzbūvēta sava katlumāja (tā darbojas dažas nedēļas gadā un Ozolniekos ievērojami sadārdzina apkures pakalpojumu), ja, iespējams, prātīgāk siltumu Ozolniekiem būtu piegādāt no Jelgavas, Jelgavas mērs A.Rāviņš atzina, ka tehnoloģijas ir attīstījušās un mūsdienās jāsaimnieko citādi. Piemēram, Somijā, Turku, ražo siltumu vēl četrām apkārtējām pilsētām. 

Rezumējot domu apmaiņu sapulcē, Zemgales Nevalstisko organizācijas centra vadītājs U.Dūmiņš secināja: “Mēs vēl esam diezgan tālu no pilsoniskas sabiedrības.” Viņš piebilda, ka VARAM valsts apmaksātā informācijas kampaņā televīzijā masīvi stāsta, cik lieli būs ieguvumi no ATR. Viņaprāt, visi neiegūs, taču izmaiņas nebūtu tik viennozīmīgi negatīvas, kā par to izteicās trīs kaimiņu pašvaldību pārstāvji. 

Saeima izskatīšanai parlamenta Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā nodevusi grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, kas piedāvā reformas rezultātā 119 pašvaldību vietā Latvijā izveidot 39 vietvaras.

Likumprojekts paredz izveidot 34 novadus, kā arī saglabāt republikas pilsētas statusu Rīgai, Jūrmalai, Daugavpilij, Liepājai un Rēzeknei, bet ne Jelgavai. Attiecīgi plānots, ka reforma neskars minētās piecas republikas pilsētas un arī četrus novadus – Alūksnes, Gulbenes, Līvānu un Salaspils.

Foto: Ruslans Antropovs

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem









Pievieno komentāru

Komentāri 9

Liepa

Kurš par izmaiņām uztraucas vairāk vai krēslu turētāji vai iedzīvotāji.

pirms 11 mēnešiem, 2019.11.07 11:05

pilsētnieks

tik nezin kāpēc visi atsaucas uz tautu. paprasiet tautai pirms apgalvojat.es par apvienošanos.

pirms 11 mēnešiem, 2019.11.11 21:51

Vietvaru histērija

Izskatās, ka pēķšņi pašvaldību komandieri populistiski sajutušies "tauta" ar izfantazētu "tautas viedokli", lai gan trīc par pašu krēsliem.
Visi tie "argumenti", kas manīti (un kuros demagoģiski tiek putrotas valsts un pašvaldību funkcijas, lai biedētu nedomājošo pūli), neiztur kritiku...

pirms 11 mēnešiem, 2019.11.07 11:19

Pensionāre novadā

Negribu, negribu, ka apvieno ar pilsētu. Neticu, ka pilsētai rūpēs lauku pensionāri,
Novadā neatstās nevienu vidusskolu, jo vajadzēs piepildīt Jelgavas skolas, bet līdz šim no Jelgavas daudzi brauc uz lauku skolām

pirms 11 mēnešiem, 2019.11.07 12:50

no streikotājiem

pensionārei, liekas, ir slimība kuru vairs nevar izarstēt - demence!

pirms 11 mēnešiem, 2019.11.07 13:06

skolotāja

Uz lauku skolām dodas tie kurus no pilsētas skolas ir izmetuši. Liela daļa lauku skolas gatavas pieņemt da jeb ko, lai tikai noturētos uz ūdens. Tie, kas atnāk uz lauku skolām ne tikai neceļ vispārējo līmeni, bet tieši otrādi viss biežāk degradē to.

pirms 11 mēnešiem, 2019.11.08 08:31

13tā

Agrāk runāja par ķīniešu metodi skolās - sadzen vienā lielā amfiteātrī skolēnus un tev jāprot novadīt mācību stundu. Latviešu augstskolās arī izmēģināja to bez sagatavošanas, bez līdzekļiem tik daudz papīram kontroldarbos, bez nekā. Ja apvieno reģionus, tad jāzin kā bez zaudējumiem to jaunveidojumu pārvaldīt. Nekas pats no sevis nesakritīs savās vietās.
Vai tas ir 2.etaps ļaužu noplicināšanā, mērķos izvirzot populismu? 1. etaps sākās ar izglītības devalvēšanu skolās, mērķī izvirzot nesasniedzamu uzdevumu.

pirms 11 mēnešiem, 2019.11.08 17:29

azalea

Apvienošana ir tas pats, kas pīrāgu cepšana ar 1. šķiras miltiem.

pirms 11 mēnešiem, 2019.11.08 17:32

Projekti