Kultūra un pandēmija

Iesākumā nedaudz teorijas. Latvijas Nacionālās bibliotēkas veidotajā enciklopēdijā atrodams, ka jēdziens “kultūra” cēlies no latīņu valodas darbības vārda “colere” un nozīmē apstrādāt, kopt (zemi), rūpēties, kultivēt, uzcelt, attīstīt. Vārds attiecināms ne tikai uz vides pārveidošanu, bet arī uz cilvēka attīstību, zināšanu iegūšanu un pilnveidošanu. Savukārt lietvārdu “cultura” senās Romas filozofijā minējis Cicerons, apzīmējot ar to rūpes par dvēseles stāvokli jeb dvēseles kopšanu, kas palīdz no tās izraut netikumus.
Šis tik smalkais uzdevumu jau gadu tūkstošiem tiek īstenots ar dažādām materiālās un nemateriālās kultūras izpausmēm. Mūsdienās kultūras saglabāšanas un attīstības funkcija ir nodota dažādu kultūras institūciju rokās, tostarp arī pašvaldību kultūras centru, ie­stāžu un nodaļu pārraudzībā. Tieši no šo institūciju darbības, elastības un kreativitātes ir atkarīgs, kā pandēmiju pārdzīvos kultūra kopumā.
Novembra beigās tiešsaistē notikušajā konferencē “Kultūra Rīt” bija iespēja notvert pāris svaigas idejas, kā pandēmijas laikā stiprināt vietējās kultūras norises. Tādēļ arī šajā numurā apkoposim konferencē saklausīto ar Jelgavas, Dobeles un Bauskas kultūras profesionāļu pārdomām un pieredzi.  

Kājām gaisā
Kultūras definīcija raksta sākumā nav pieminēta nejauši. Ir patiesi jauki un ārkārtīgi svarīgi, ka pandēmijas otrā viļņa laikā apmeklētājiem ir pieejami muzeji un daļēji arī bibliotēkas, tomēr ir vērts šajā laikā palūkoties uz kultūras jēdzienu nedaudz plašākā mērogā. Par to konferencē “Kultūra Rīt” runāja arī Cēsu novada pašvaldības administrācijas vadītājs un Eiropas kultūras galvaspilsētas 2027 (EKG) darba grupas vadītājs Atis Egliņš-Eglītis.
“Kultūras esamība un attīstība ir svarīga nācijas un nacionālas valsts pastāvēšanai – tēze, ko nenoliedz neviens. Bet vai pie tās joprojām turamies, ikdienā risinot kultūrai nepieciešamas lietas, piemēram, sadalot finansējumu?” prezentācijā ar ambiciozu nosaukumu “Kultūras (ne) vajadzība” jautāja A.Egliņš-Eglītis. Viņš norāda uz to, ka kultūra nereti tiek uztverta kā tērējoša joma, kas prasa ieguldījums, bet tā būtu jāuztver kā ekonomikas nozare, līdzīgi kā, piemēram, tranzīts. Šajā kontekstā viņš piemin Cēsu koncertzāli, kas gada laikā radot aptuveni divu miljonus eiro papildu pienesumu vietējai ekonomikai.
Tomēr A.Egliņš-Eglītis norāda uz svarīgu faktoru – pirms būvēt un attīstīt jaunas infrastruktūras, ir vērts pievērst uzmanību kam būtiskākam. Viņš uzsver, ka attīstībai, tostarp arī kultūrā, ir nepieciešamas trīs lietas. Vispirms jau pieminētā infrastruktūra jeb telpas un vides piedāvājums un patēriņš. Otrs būtisks aspekts ir kompetenta pārvaldība, industrijas attīstība un mērķēti organizēta politika. Kā trešo Cēsu EKG darba grupas vadītājs min gaisotni un dzīves kvalitāti. 
“Pēdējie divi ir tie faktori, kāpēc cilvēki izvēlas dzīvot vienā vai citā vietā, nevis tāpēc, ka tur ir labāks ceļš vai tilts. Izglītības, veselības aprūpes un kultūras kvalitātei ir daudz lielāka nozīme. Salīdzinot ar ES datiem, Latvijas kultūras nozare izskatās ļoti labi, ir spēcīga, bet kāpēc ikdienā mēs to nejūtam? Jo mēs vispirms uzbūvējam ceļu un domājam, ka tad kaut kas notiks. Bet ir jādara otrādi – vispirms jārada vieta un tikai tad infrastruktūra. Vispirms jāiegulda pašizpausmē, jārada vietas vibrācija, tikai tad uz turieni jāveido ceļš. Un tas nozīmē apgriezt visiem zināmo Maslova piramīdu otrādi – kājām gaisā,” rosina A.Egliņš-Eglītis.

Skaistuma nozīme
Gaisotne, ko piemin A.Egliņš-Eglītis, protams, bieži ir neizmērāms un grūti definējams jēdziens. Tā ir sajūta jeb vibrācija, veids, kā cilvēki pietuvinās vai attālinās cits no cita, no vides un tās piedāvātām aktivitātēm. Ja domājam kultūras un pandēmijas kontekstā, tad varam izcelt divus būtiskus aspektus – skaistumu un sadarbību. Un ar skaistumu, par laimi, mums viss vairāk vai mazāk ir kārtībā. Muzeju vērtīgās izstādes ir pieejamas un pilsētvides gaumīgi izgreznotas. 
“Gan pirmā, gan otrā ārkārtas situācija, protams, ļoti ir mainījusi kultūras dzīvi. Šobrīd lielais jautājums ir par to, kā mums, pašvaldībai, satikties ar savu iedzīvotāju un kā to izdarīt jēgpilni un kvalitatīvi,” situāciju komentē Jelgavas novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dace Kaņepone. Viņa apliecina, ka laikā, kad visi ierastie iekštelpu pasākumi, koncerti un mēģinājumi ir atcelti, notiek centieni kultūras dzīvi pārnest uz ekrāniem vai ārtelpu. “Tā, piemēram, valsts svētkos izgaismojām pagastus ar sveču un lāpu veidotām spēka zīmēm, tādējādi radot svētku noskaņu kā novada iedzīvotājiem, tā arī katram, kurš svētku vakarā izbrauca cauri mūsu novadam. Par godu Latvijas dzimšanas dienai Jelgavas novada kori attālināti ierakstīja video sveicienu un domes priekšsēdētājs video formātā sveica novada iedzīvotājus.”
Skaistuma izjūtas veicināšana, nenoliedzami, ir iepriecinājums dvēselei, uz kuras kopšanu kultūras kontekstā norādīja jau Cicerons. Tādēļ ir jauki vērot košos svētku greznojumus kā Jelgavā, tā tuvējās pilsētās. “Kā jau daudzviet, šajos Ziemassvētkos arī Dobeles pusē uzsvars būs uz vides noformējumu, lai ļaudīm svētku laikā būtu patīkamas pastaigas svaigā gaisā. Arī Jauno gadu katrai mājsaimniecībai nāksies sagaidīt savā lokā, tāpēc videi jābūt gaišai un pozitīvas izjūtas veicinošai,” stāsta Dobeles novada Kultūras un sporta pārvaldes vadītāja Māra Krūmiņa.

“Sa-darbība” 
Tomēr ar skaistumu vien paēdis nebūsi, ar to pandēmijas laikā sastopas krietni daudzi privātie kultūrā un mākslā strādājošie. Tādēļ sadarbība starp privāto un sabiedrisko sektoru, tostarp kultūrā, ir viens no svarīgākajiem attīstības virzītājiem. Par to ir pārliecināta Liepājas reģiona Tūrisma informācijas biroja valdes locekle un EKG projekta vadītāja Inta Šoriņa. Konferencē “Kultūra rīt” viņa uzskaita trīs Liepājas kvalitātes – pludmale, kultūra un sports. Kā arī norāda uz 160 pasākumiem katru mēnesi pirmspandēmijas posmā un aptuveni 1000 nevalstiskām organizācijām, kas lielākā vai mazākā mērā iesaistītas vietējas kultūras aktivizēšanā. I.Šoriņa uzsver “sa-darbības” nepieciešamību, kurai, kā likums, jāiekļauj reāla darbība. Taču, lai notiktu patiesi jēgpilna sadarbība starp privāto un publisko sektoru, vispirms būtu jānokārto empātijas eksāmens, kas iekļauj tādas komponentes kā cilvēcība, vērtības, pacietība, klātbūtne, mērķtiecība un citas.
Ir vērts uzklausīt Liepājas ieteikumu kaut vai tikai tādēļ, ka šī ir pilsēta, kas sabiedrisko attiecību lauciņā slavena ar to, ka jau vismaz piecus gadus spēj tūristiem pārdot vēju (video “YouTube”: Brauc uz Liepāju izvējoties!) Iespējams, ir vērts padomāt, ar ko tik  vienkāršu, neko daudz nemaksājošu, tomēr oriģinālu un vietējo kopienu saliedējošu spēj piesaistīt Jelgava, Dobele un Bauska ar novadiem.
Tikmēr, atgriežoties pie sadarbības, jāpiemin veiksmīgs privātā un sabiedriskā sektora sadarbības piemērs, kas nesen īstenots Jelgavas novada pašvaldībā. Pieaicinot smilšu kino veidotājas no SIA “Deserto”, tapa aizkustinošs video apsveikums valsts svētkos (atrodams novada mājaslapā un “YouTube”). “Iespējams, tāpēc, ka šogad svētku pasākums nenotika klātienē, formas meklējumi sveicienam tika piemēroti atbilstoši sociālajiem tīkliem. Man prieks, ja cilvēkus tas uzrunāja un ļāva attālināti izjust piederību novadam, pašvaldībai, valstij, tautai. Tieši emociju uzjundīšana un līdzpārdzīvojuma radīšana ir mums visiem tik ļoti nepieciešama, lai atkal būtu iemesls sajusties vienotiem, uzrunātiem, lai būtu atrasts veids, kā kopā ar bērniem, jauniešiem noķert patriotisma sajūtu, prieku par to, ka dzīvojam savā valstī,” tā D.Kaņepone.  

Iesaistīšanās kultūras dzīvē
Ticams, ka pandēmijas laikā ir iespējams rast vēl citas iespējas, kā sadarboties un atbalstīt vietējos māksliniekus, mūziķus un amatniekus, kuri joprojām ir būtiska kultūras daļa. Nereti tieši viņu prātos rodamas krietni labas un radošas idejas, kas var būt noderīgas pašvaldības organizētās kultūras dzīves uzlabošanai. Par to ir pārliecinātas pilsētas, kas nolēmušas iesniegt pieteikumu EKG 2027 titula iegūšanai, tostarp jau pieminētās Cēsis un Liepāja. “Kultūras pro­grammu nav iespējams radīt kabinetā. Tai jādzimst, esot ielās, viesojoties viensētās, skolās, bērnudārzos, uzņēmumos, dažādās organizācijās, tiekoties ar kultūras ļaudīm un diskutējot ar vietējo zemnieku,” tā, piemēram, Cēsis savā mājaslapā aicina iedzīvotājus, uzņēmumus un organizācijas iesaistīties pilsētas kultūras vīzijas veidošanā. 
Arī Jelgava izvērtē iespēju pieteikties EKG titulam. “Eiropas kultūras galvaspilsēta 2027 ir starptautisks visas pilsētas projekts, kurā cieši saistītas dažādas nozares. Šobrīd tiek izsvērti ieguvumi no dalības projektu konkursā un provizoriski nepieciešamais ieguldījums no pašvaldības. Tad ideja tiek prezentēta pilsētas vadībai, kam seko domes lēmums par dalību projektu konkursā un pieteikuma sagatavošanu līdz 2021. gada jūnijam,” informē Jelgavas pilsētas pašvaldības iestādes “Kultūra” vadītājs Mintauts Buškevics.

Digitālā kultūra 
Pandēmijas ietekmē aizvien vairāk kultūras dzīve tiek pārvietota uz interneta vidi. Videoversijās ir iespēja noskatīties koncertus, teātra aktieru veidotus seriālus un citus priekšnesumus. “Nenoliedzami, tas ir viens no būtiskākajiem attīstības virzieniem,” apliecina M.Buškevics. “Ārkārtas situācija ir bijusi kā pamatīgs atspēriena punkts, lai vēl vairāk un straujāk domātu par digitalizācijas iespējām. Bet šobrīd, kamēr tikai meklējam dažādus digitālā satura piedāvāšanas variantus, svarīgi ir saprast, ko vēlas pati auditorija, satura patērētājs. Jā, protams, varētu šķist, ka tiešsaistes koncerti, pasākumi ir jaunā realitāte, bet tajā pašā laikā nekur nepazūd saturs, forma un nepieciešamība uzrunāt klausītāju personīgi.”
Tikmēr Bauskā pavisam nesen organizēts lielisks digitālās un aktīvās atpūtas savienojums, par ko stāsta kultūras centra direktors Jānis Dūmiņš: “18. novembrī mēs organizējām patriotisma pastaigu Bauskā, kuras laikā cilvēki, izmantojot īpašu telefona aplikāciju, varēja izstaigāt pilsētu un atbildēt uz dažādiem jautājumiem. Tādējādi, pavadot aptuveni trīs stundas svaigā gaisā, iedzīvotāji varēja papildināt savas zināšanas par Latviju un Bausku. Šāda aktivitāte bija iespējama vienas mājsaimniecības lokā, ievērojot visus drošības pasākumus.” Uz aktivitātes īpaši sirsnīgo raksturu norāda noteikumi, kas aicina piedalīties visus, ne tikai sportistus un vēstures pārzinātājus, proti, dalība pastaigā bija bez maksas, bez laika un vecuma ierobežojuma. Staigājot pa pilsētu, cilvēki tika aicināti atrast noteiktu skaitu Bauskas virtuālās svētku kūkas gabalu. Netika apbalvotas rezultatīvākās komandas, bet gan izlozes veidā piešķirtas sadarbības partneru dāvinātās piemiņas balvas. Tādējādi, izmantojot mūsdienu tehnoloģiskos risinājumus, svaigā gaisā bez drūzmēšanās tika veidota patriotiska noskaņa sev tuvu cilvēku lokā.
“Protams, digitālie risinājumi šobrīd ir viens no instrumentiem, kas palīdz Jelgavas novada kultūras darbiniekiem izpaust savu radošumu,” apliecina arī D.Kaņepone. “Sagaidāms, ka priekšdienās institūcijas būs apguvušas daudz jauna un digitālie risinājumi kļūs vēl efektīvāki un baudāmāki. Tajā pašā laikā ir jāpavēro līdzsvars, jo dažbrīd šķiet, ka tieši šī digitālā, elektroniskā vide cilvēku ļoti nogurdinājusi un vairs nespēj noturēt uzmanību, arī ieinteresētību sekot līdzi,” sabiedrisko attiecību speciāliste norāda uz potenciālajiem riskiem.

Skats nākotnē
Lai gan šobrīd nav gandrīz nekādas skaidrības par tuvākajiem nākotnes scenārijiem, tomēr iespēju robežās Jelgavas, Bauskas, Dobeles pilsētas un novadu kultūras darbinieki plāno un veido scenārijus svarīgākajiem pasākumiem. 
Jelgavas “Kultūras” vadītājs M.Buškevics uzsver, ka “pandēmijas laikā nevaram runāt tikai par zaudējumiem, jo, kamēr publiski pasākumi nav atļauti, tiek meklēti jauni risinājumi, kā kultūru padarīt pieejamu arī šajos apstākļos. Tāpat nav aizmirsts par jau esošajām iestrādēm un pasākumiem, tiek veikti izpētes darbi un meklēti jauni radoši risinājumi, kā uzlabot un pilnveidot pilsētas lielāko pasākumu konceptu, lai jau, kad atkal varēsim tikties klātienē, piedāvātu interesantus, dažādus un aktuālus notikumus”.
Bauskas pusē, neskatoties uz kluso un mierīgo periodu kultūras dzīvi, tiek saglabāts optimisms. “Mēs joprojām plānojam visus ikgadējos pasākumus, kā bija līdz šim, un tad skatīsimies, ko drīkstēsim un ko nedrīkstēsim realizēt. Protams, mums ir jāsaskaras ar daudzām inovatīvām lietām pasākumu jomā, taču mēs mēģinām pielāgoties situācijai,” apliecina J.Dūminš.
Pozitīvi nākotnē raugās arī M.Krūmiņa: “Pašreiz Dobeles novada radošie cilvēki savus pasākumu un norišu plānus mācās veidot ļoti elastīgi un vairākos variantos. Šis laiks liek un ļauj uz sevi paskatīties no malas. Skaidrs, ka tā, kā bija, vairs nebūs. Tas nemaz nav slikti, jo palīdz izvētīt pelavas no graudiem.” 

Foto: no arhīva

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par saturu atbild “Zemgales Ziņas”

Pievieno komentāru

Projekti