Madars Lasmanis: “Ar bitēm nav problēmas, bet ar kaimiņu pašvaldībām gan” 6

Ar 58 balsīm “par”, 12 – “pret” un 20 deputātiem atturoties, 10. jūnijā Saeima galīgajā lasījumā pieņēma Administratīvi teritoriālās reformas likumu. “Ziņas” aicināja uz sarunu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces padomnieku Madaru Lasmani. Viņš ir pazīstams arī kā agrākais Jelgavas novada domes deputāts, bišu stropu ražotājs un bitenieks. Ministra padomnieka amatā M.Lasmanis nokļuva pirms vairāk nekā gada, laikā, kad pēc 13. Saeimas vēlēšanām tika sastādīta premjera Krišjāņa Kariņa valdība un ministra amatam tika izvirzīts J.Pūce. Veidojot ministrijas komandu, jurists Latvijas Universitātes absolvents J.Pūce saistījās ar savu studiju laika cīņu biedru, agrāk LLU Studentu pašpārvaldes vadītāju Madaru Lasmani. Divtūkstošo gadu sākumā abi kopā darbojās Latvijas Studentu apvienībā, rīkoja piketus, cīnījās par labākām pārmaiņām studentu dzīvē. Toreizējā pleca sajūta abiem nebija aizmirsusies.

Vai ir gandarījums par paveikto?

Jā, ir. 42 pašvaldības tomēr ir labāk nekā 119, kā tas bija 2009. gada administratīvi teritoriālās reformas rezultātā. VARAM gribēja 35 pašvaldības. Es domāju, ka piecu, desmit gadu laikā notiks atgriešanās pie pilsētu un novadu apvienošanas. Skaidrs, ka ES naudu sadalīs caur attīstības centriem kopīgā pilsētu un novadu plānojumā. Tāpat izglītība, skolu tīkla uzturēšana, kas veido apmēram pusi no pašvaldības budžeta, pilsētām un novadiem būs cieši saistīta. Domāju, ar laiku sabiedrība sapratīs, ka strādāt kopā var efektīvāk nekā divās atsevišķās pašvaldībās.

– Par to, ka katram jelgavniekam ir jāiestājas, lai Jelgava ir atsevišķa pašvaldība, tika aģitēts, pat atverot komunālo maksājumu rēķinu pašvaldības kapitālsabiedrības “Jelgavas NĪP” mājaslapā. Daži karstākie brauca piketēt uz Rīgu un Briseli. Sanāca jau dīvaini! Rēzekne, kurā ir divreiz mazāk iedzīvotāju, tiek atstāta kā atsevišķa pilsēta, bet Jelgava – nē. 

Loģisku argumentu nebija arī Rēzeknes atstāšanai par atsevišķu pilsētu. Vienkārši Rēzeknē un Rēzeknes novadā pie varas ir dažādas politiskās partijas, tāpēc tās nevarēja vienoties. Domāju, ka pilsētu un novadu apvienošana vienā pašvaldībā ir vien laika jautājums. Varbūt tiešām notiek brīnums? Novadu un pilsētu pašvaldības labi sadarbojas, kā tas vispirms tiek prasīts izglītības, teritoriālās plānošanas, atkritumu saimniecības un civilās aizsardzības jomā, un viss ir kārtībā. Tomēr nedomāju, ka, piemēram, Ventspils un Ventspils novads, kas līdz šim bijuši ļoti distancēti viens no otra, mēģinās sadarboties. Līdzīgi, vismaz manā novada deputāta darbības laikā, distancēti ir bijuši Jelgava un Jelgavas novads. Toties Jēkabpilij un Jēkabpils novadam, tāpat Valmierai un Valmieras novadam nebija nekādu sadarbības problēmu, un tie arī reformas rezultātā būs kā viena pašvaldība. Tad varēs salīdzināt, kā turpmāk apgūs ES līdzekļus un attīstīsies atsevišķie Jelgava un Jelgavas novads un, piemēram, apvienotais Jēkabpils novads.
– Reformas rezultātā beidzot ES līdzekļi ieplūdīs arī Ozolnieku novadā? 
Jā. Tiek lēsts, ka 89 tagadējo novadu pašvaldībās, kam, līdzīgi kā Ozolnieku novadam, nebija sava attīstības centra, tika ieguldīti divi līdz trīs procenti no ES fondu līdzekļiem.   
 – Īstenojot Administratīvi teritoriālās reformas likumu, tuvākais darba kārtības punkts sanāk Jelgavas novada un Ozolnieku novada apvienošana. Tā notiks 2021. gadā vai pakāpeniski sāksies jau agrāk?
Tikko kā Valsts prezidents izsludinās likumu, VARAM divu mēnešu laikā ir jāsniedz valdībā Ministru kabineta noteikumu projekts (mēs to plānojam iesniegt agrāk), kādā veidā pašvaldībām ir jāveido kopīgs reorganizācijas plāns. Tajā būs noteikts, par ko pašvaldībām būs jāvienojas, kā dzīvot pēc 2021. gada pašvaldību vēlēšanām, kuras pašvaldību iestādes pārklāsies, kuras likvidēsies, kā mainās pašvaldību kapitālsabiedrības. Jelgavas un Ozolnieku novadam būs jāizveido kopīga komisija. Neies jau viegli sadalīt mantu, sadarboties, ja agrāk sadarbība nav bijusi. Šim apvienošanās procesam valsts piešķirs 20 tūkstošu eiro dotāciju.
– Līdz šim pašvaldībās problēma ir bijusi lēmējvaras un izpildvaras nodalīšana. Arī Jelgavā, Jelgavas un Ozolnieku novadā nereti pašvaldību deputāti reizē ir arī pašvaldības iestāžu vadītāji, kas ir atkarīgi no domes vadības. Mazajās pašvaldībās, kurās ir maz politiski aktīvu cilvēku, tas vēl ir kaut cik saprotams. Taču reformas rezultātā pašvaldības kļūs lielākas. Vai netiek domāts arī par lēmējvaras un izpildvaras pienākumu nodalīšanu?
Tā ir problēma. Par izpildvaras un lēmējvaras nodalīšanu lēma jau 12. Saeima. Toreiz lēmums bija negatīvs. Mēs domājam šo problēmu aktualizēt, rakstot jauno likumu par pašvaldībām, kas valdībā jāiesniedz līdz septembrim un Saeimā varētu nonākt oktobrī. Ceram, ka līdz 2021. gada jūlijam būs tapis jauns pašvaldību likums, kas aizstās 1994. gadā pieņemto. Tajā vēl bez izpildvaras un lēmējvaras nodalījuma ieplānots, piemēram, pašvaldības izpilddirektora funkciju palielinājums, kas saistīts ar nacionālās drošības jautājumiem. Mūsuprāt, pašvaldības izpilddirektoram ir jābūt pielaidei valsts noslēpumam. Pēc VARAM vērojumiem, izpilddirektori pašvaldībās ir stabilāki nekā mēri, kas, piemēram, Daugavpilī beidzamos trīs gados ir nomainījušies trīs reizes.
– Kas vēl varētu būt jauns topošajā pašvaldību likumā? 
Liels bloks topošajā likumā ir saistībā ar iedzīvotāju pārstāvniecību un līdzdalību pašvaldībās. Daudzviet pasaulē lokālpatrioti ir gatavi brīvprātīgi bez maksas palīdzēt pašvaldībai. Jaunajā likumā paredzēts, ka pašvaldībām būs jāveido konsultatīvās padomes, kurās regulāri sabiedriskā kārtā pulcēsies aktīvi cilvēki, kas paši pieteiksies tikties ar domi. To kaut kādā mērā var salīdzināt ar Latvijas Radio “Brīvo mikrofonu” un portālu manabalss.lv.
Pašlaik tāda kārtība vairākās pašvaldībās pastāv brīvprātīgi, bet jaunais likums to prasīs obligāti. Labs paraugs šajā ziņā ir Līvānu novads, kur tāda konsultatīvā padome ir katrā pagastā. Līvānos ir noteikts, ka pēc pašvaldību vēlēšanām divu mēnešu laikā tādi sabiedriski aktīvi cilvēki var pieteikties. Viņiem ir tiesības rosināt domei izskatīšanai jautājumus. Kuldīgas novadā, kur arī darbojas šāda konsultatīvā padome, tai ir tiesības izvēlēties kandidātus pagastu pārvaldnieku amatiem. Nevis novada mērs izraugās “sava medību kolektīva” biedrus, bet sabiedrība. Atceros, ka pirms gadiem četriem Jelgavas novada domes priekšsēdētājs Ziedonis Caune skaidroja, kā viņš izraudzījās Elejas pagasta pārvaldnieku. Uzsvēra, ka tā ir vienīgi viņa vienpersoniska politiskā atbildība. Ir problēma, ka pašvaldību administratīvās izmaksas mums ir lielas, taču brīvprātīgais darbs tās nepalielinātu. Latvijas Pašvaldību savienība gan nav priecīga par šādām konsultatīvajām padomēm. Jau tagad cilvēkiem esot tiesības ietekmēt pašvaldības, cik tik lien! Mūsuprāt, jo vairāk pašvaldības sarunājas ar sabiedrību, jo vairāk esam ieguvēji. 
– Īstenojot administratīvi teritoriālo reformu, vairs nebūs tādas pašvaldības, kurā būtu līdz pieciem tūkstošiem vēlētāju. Šādās mazās pašvaldībās līdz šim tiesības iesniegt deputātu kandidātu sarakstus bija arī vēlētāju apvienībām. Sanāk, ka pēc reformas šīs apvienības pašvaldību vēlēšanās vairs nevarēs piedalīties. Par to bažas ir izteicis arī Valsts prezidents Egils Levits. 
Vēlētāju apvienības ir izaicinājums, ko grūti būtu viennozīmīgi novērtēt. Mēs daudzi it kā esam apolitiski. Taču patiesībā visi tie, kurus ievēl pašvaldību domēs, ir politiķi, kas veido politiku noteiktā pašvaldības teritorijā. Bet politiķi taču krāpjas, vai ne? Kā tad tagad būs, ka mēs tos politiķus, kuri ir partijās, uzraudzīsim stingri pēc likuma ar KNAB un citu institūciju palīdzību, bet uz tiem, kuri ir vēlēšanu apvienībās, likums, tostarp ierobežojumi partiju finansējumā, neattieksies? Partijai, lai tā piedalītos vēlēšanās, ir nopietni jāstrādā, vajadzīgi vismaz piecsimt biedri. Vēlētāju apvienībai pietiek ar piecpadsmit līdzīgi domājošajiem. Es saprotu to, ka mazajās pašvaldībās līdz pieciem tūkstošiem vēlētāju KNAB nesaskatīja tik daudz korupcijas risku, tāpēc vēlētāju apvienības arī varēja tur pastāvēt. Tagad pašvaldībās vidēji būs 27 tūkstoši vēlētāju. Jautājums par vēlētāju apvienību saglabāšanu kļūst sarežģīts, jo arī vēlēšanu likumā Saeimas deputāti nav atbalstījuši vēlētāju apvienību darbību novados, kur vairāk par 5000 iedzīvotāju.
– Pērn 14. oktobrī “Latvijas Avīze” publicēja interviju ar Jelgavas mēru un Latvijas Olimpiskās komitejas izpildkomitejas locekli Andri Rāviņu, kur viņš uz pēdējo jautājumu: “Vai kandidēsiet nākamajās pašvaldību vēlēšanās?” atbildēja: “Ļoti iespējams, ka kandidēšu.” Tas Andrim Rāviņam būtu piektais termiņš pēc kārtas. Ik pa brīdim sabiedrībā aktualizējas domas, ka ne tikai valsts, bet arī pašvaldības amatos vajadzētu ieviest ierobežojumus, proti, mēri nedrīks­tētu ieņemt šo amatu vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.
Pašlaik plašu diskusiju par šo tematu neesmu manījis, vien atsevišķus deputātu izteikumus. VARAM neplāno šādus ierobežojumu rosināt. Tādu cilvēku, kas būtu gatavi vadīt pašvaldības, nav nemaz tik daudz. Tur, kur ir liela mēru mainība, kā, piemēram, Ķekavā vai Talsos, pašvaldības attīstība ir apgrūtināta, tiek kavēta ES fondu līdzekļu apguve. Protams, es arī saprotu tos, kam rodas bažas, ja mērs vairāk nekā divdesmit gadu nemainās. Tomēr jebkurā gadījumā vēlētāji mēru ievēl, nav tā, ka ar viltu tur ticis. 
– Nav diemžēl izdevies noskaidrot, kopš kura laika (vismaz 90. gados tā nebija) Jelgavas pašvaldības nolikumā ir ieviesies kāds nedemokrātisks punkts, ko neesmu atradis nevienā citā Latvijas pašvaldības nolikumā. Proti, debates domes sēdēs notiek tikai tad, ja par to atvēršanu nobalso vairākums. Deputātiem domes sēdē ir vien iespēja uzdot ziņotājam jautājumus, uzstāties ar savu problēmas redzējumu – diemžēl nē. Tas tiek skaidrots tā – par domstarpībām debatē iepriekš komitejās. Taču ne visi jautājumi komitejās tiek izdebatēti līdz vienprātībai, nereti deputātu domas dalās, bet arī tad debates izpaliek.
Jelgava ir nelāgs piemērs Latvijas pašvaldību kopējā saimniecībā. Man ir sajūta, ka Jelgavas domē nav opozīcijas. Citur deputāti arī mazākumā aktīvi cīnās, raksta VARAM, izcīna tiesības piedalīties Saeimas komisiju sēdēs, bet no Jelgavas domes deputātiem to gadu, kamēr es esmu VARAM, nav pienākusi neviena vēstule. Visi ar pastāvošo kārtību ir apmierināti. Reiz tikai saistībā ar Jelgavas tirgus lietu man piezvanīja deputāts Ivars Jakovels (I.Jakovels ir arī pašvaldības uzņēmuma “Zemgales EKO” darbinieks – red.) un teica: “Ko jūs tur piesienaties? Tur nekā nav.” Es viņam atbildēju: “Lai policija skatās, ka tur nekā nav.” (“Ziņas” rakstīja par to, ka izmeklēšana agrāk pašvaldībai piederošā Jelgavas tirgus privatizēšanā rit pēc Krimināllikuma 195. panta 3. daļas – par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā vai personu grupā – red.)
Skaidrs, ka tāda snauda nevarēs ilgi turpināties. Jelgava ir liela. Pašvaldību politikā ienāk jauni cilvēki, un arī Jelgavas pašvaldība mainīsies. Nāk mēri ar jaunu skatījumu, valodu zināšanām, kā, piemēram, Gulbenē, Ludzā un citviet. Tur pašvaldību pārstāvji piedalās Ekonomikas ministrijas rīkotajos braucienos uz ārzemēm, piesaista investorus.
– Savukārt Jelgavas novads ir vienīgā pašvaldība Latvijā, kurā juridiskie pakalpojumi tiek sniegti ārpakalpojumā. Proti, pašvaldības Juridiskās daļas vietā par premjerministra algu strādā divu personu uzņēmums “Lagzdiņa un Jēgera juridiskais birojs”.  Par to, ka tā nav laba prakse, bijis norādīts gan Pašvaldību savienībā, gan VARAM, deputāts Kārlis Rimša protestējot novada domes sēdēs jau otro gadu stāv kājās. Tomēr viss tāpat vien paliek.
Pašvaldības ir diezgan autonomas. VARAM var daudz ko aizrādīt, bet ne tik daudz var aizliegt.  Jelgavas novada pašvaldība ir rakstījusi paskaidrojumus, ka, lūk, tāds juridisko pakalpojumu modelis novadā ir saprātīgs. Domāju, kamēr Caunes kungs būs pie varas, viņš pie saviem juristiem arī turēsies.
– Drīz pēc beidzamās ievēlēšanas domes priekšsēdētāja amatā Ziedonis Caune intervijā “Ziņām” teica, ka šis gan ir pēdējais viņa termiņš šajā amatā.
Es neredzu, kurš ir tas jaunais līderis, kas varētu nākt Caunes kunga vietā. Daži kritizē viņa personiskās īpašības, bet viņš ir gājis un darījis. Visas skolu ēkas atjaunotas, skolām ir sporta halles, ceļi tiek remontēti (tiesa, piesakoties uz “Covid-19” seku novēršanas aizdevuma naudu, Jelgavas novads ir mazāk aktīvs). Ne visās pašvaldībās tā ir. Varbūt vienīgi no Ozolnieku novada var nākt kāds jauns līderis. Bet, skatoties uz esošajiem Jelgavas novada domes deputātiem, es nezinu, kam ir līdzīga ietekme un arī spējas vadīt pašvaldību, kā tas ir Caunem. Es šaubos, vai ZZS tik viegli viņu laidīs pensijā. Vismaz sarakstā ieliks.
– Jūsu ministra padomnieka amats nav uz ilgu laiku. Vai plānojat turpināt darboties politikā?
Es Jelgavas novadā dzīvoju, un man ir svarīgi, kas novadā notiek. Es domāju kandidēt 2021. gada pašvaldību vēlēšanās. Tagad savu politisko darbību esmu saistījis ar “Attīstībai/Par!”.
– Visbeidzot vai ar jums kā bitenieku varam parunāt par bitēm? Nesen Latvijas medijus pāršalca trauksme, ka lielie rapša audzētāji, ar ķīmiju apstrādājot savus laukus, indē bites.  
Domāju, ka tās ir emocijas. Pagaidām neesmu pamanījis nevienu nopietnu pētījumu, kas apstiprinātu šādu problēmu. Arī pētot tieši to saimniecību, ko rādīja televīzijā, bišu saindēšanās netika konstatēta. Protams, laukos kaimiņiem ir jāsadarbojas. Man turpat blakus dravai ir Arta Klemera zemnieku saimniecības “Gaujas” rapša lauks. Bites dzīvas, medu nes. Likumā ir noteikts, ka miglot lauku ar preparātiem, kas ir kaitīgi bitēm, drīkst tikai naktī. To kaimiņš ievēro. Laukos jau tā maz cilvēku, un ja tie vēl strīdas… Mēs ar kaimiņiem dzīvojam labi. 

Foto: no arhīva

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem

Par saturu atbild "Zemgales Ziņas"


Pievieno komentāru

Komentāri 6

Sūri

Ar vietējo pašvaldību arī ir problēmas, kas ieies vēsturē ar Jāņu kapusvētku vainagiem. Laikam kompartijas vadonim - Rāviņam pēdējais gads pie varas.

pirms gada, 2020.06.19 07:46

Ziedkalne

Kādus padomus Kariņam viņš sniedz!Laikam stāsta par bišu dzīvi.

pirms gada, 2020.06.19 15:07

Vietējais

Palīga kungs varētu painteresēties kad viņa dzimtajā pagastā “pavasara bedrītes(aizas)” tiks salabotas!

pirms gada, 2020.06.19 16:21

Palīgs

Kad Duges kundzei labpatiks to noorganizēt un ja nelabpatiks tad arī nesaremontēs šogad.

pirms gada, 2020.06.19 22:58

jegavnieks

ar bitem nav!bet ar tevi gan savas pielisanas valdosai klikei esi zaudejis sava novadnieku uzticibu!pie visa vainiga si neapdomata novadu reforma!ta ka busi politisks l........!

pirms gada, 2020.06.20 13:24

Projekti