Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Jāiet balsot... pirmo reizi

Tuvojoties 6. oktobrim – 13. Saeimas vēlēšanu datumam –, īpaša sajūta ir jauniešiem, kuri balsos pirmo reizi. “Ziņām” atsaucās deviņi jauni cilvēki vecumā no 17 līdz 20 gadiem (Adrianam Dumpim tikai 16. augustā bija, bet Lienei Batkovskai 6. oktobrī būs 18. dzimšanas diena). Domas katram ir mazliet citas. Tiesa, tikai retais teic, ka jau ir izlēmis, par ko balsot, taču visi sola to darīt. Vismaz tādu jauniešu, kas atklāti teiktu, ka vēlēšanas nav domātas viņiem, starp “Ziņu” aptaujātajiem nebija. Tādēļ varam cerēt, ka aug aktīvu pilsoņu paaudze.

Liene Batkovska, Jelgavas Valsts ģimnāzijas absolvente

Vēlēšanas būs manā dzimšanas dienā, kad man paliks astoņpadsmit. Vēlēt iešu, taču, par ko balsošu, izlemšu septembrī. Tad esmu ieplānojusi izskatīt visu, ko partijas sola un kas būtu pieņemams gan man, gan manai ģimenei. Noteikti neuzķeršos uz priekšvēlēšanu aģitācijas trikiem, kad kaut kas tiek solīts, bet netiek pamatots, kā to var izpildīt. Skatīšos arī, ko deputātu kandidāti, par kuriem domāju balsot, ir darījuši, lai mana lēmuma pamatā nav tikai tukši vārdi. Protams, jāņem vērā, ka vēlēšanās tiek piedāvāts balsot par jaunpienācējiem, kuriem nav politiskās pieredzes. Taču es paļaujos uz to, ka internets ir pietiekami derīgs instruments, lai ar tā palīdzību varētu noskaidrot ko vairāk par deputāta kandidāta personību – gan par viņa panākumiem, gan aktivitātēm. Ja manis izvēlētajā sarakstā būs kāda persona, par ko es nevēlos balsot, tomēr pārbaudīšu, vai mana negatīvā attieksme ir pamatota.

Savā politiskajā izvēlē esmu nolēmusi nesekot citu cilvēku padomiem un paraugam. Vēlēšanas ir katra personīga lieta, kad nav jāskatās uz masām. Tas attiecas arī uz maniem tuvākajiem. Es, piemēram, aprunāšos ar vecmāmiņu, kā viņa gatavojas balsot. Taču ne es viņai lūkošu uzspiest savu viedokli, ne arī viņa izšķiroši ietekmēs manējo. Protams, ir problēma, ka nevajadzētu balsot par mazāk populārām partijām, kas Saeimā visdrīzāk neiekļūs. Drošāk ir balsot par vadošajiem. Tad ir reālāk Saeimā strādāt kādam, kas atbilst manām vēlmēm.

Adrians Aloizs Dumpis, Spīdolas ģimnāzijas audzēknis
Man šodien paliek 18 gadu, un es uz Saeimas vēlēšanām iešu, jo uzskatu, ka katra balss ir nozīmīga. Tas ir ieaudzināts skolā un ģimenē. Pašam ir sajūta, ka tas ir jādara. Vēl neesmu izlēmis, par ko balsošu. Domāju, atlikušajā priekšvēlēšanu laikā var parādīties ziņas, kas manu viedokli maina. Drīzāk esmu izlēmis, par ko nebalsošu. Ir tādas partijas, par kurām man nav izveidojies pozitīvs priekšstats. Savukārt citas ir tik nemanāmas, ka neviļus sāc domāt, kāpēc tās vispār piedalās vēlēšanās.

Savu izvēli, par ko balsot, izdarīšu, gūstot informāciju sociālajā vietnē “Facebok”, portālā “Delfi”. Izvēli ietekmēs arī ģimenes un draugu viedoklis. Mani vecāki arī vēl domā, par ko balsot. Visdrīzāk galīgais variants mums ģimenei būs kopīgs. Latvijai ir nepieciešami jauni politiķi, kuri nekļūs par biedu tautai.

Mārtiņš Robežnieks, Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes students
Izvēli vēl neesmu izdarījis, bet vēlēt iešu. Vairāku partiju mērķi ir ļoti līdzīgi. Pētīšu deputātu kandidātu sarakstus, lai man kļūtu skaidrāks, kā šīs personas darbojušās agrāk un cik tās ir spējīgas īstenot savus politiskos uzdevumus. Protams, ir jābūt uzmanīgam, ja kaut kur vienkāršoti pretstata politiķus ar pieredzi, kas ir “sasmērējušies”, un jaunpienācējus, kas varētu būt “tīri”. Tur nu nevajadzētu iekrist. 
Zīmīgi, ka priekšvēlēšanu laikā parādās daudz tendenciozas informācijas. Tomēr ir politikas eksperti, politologi, kam es uzticos. Domājot par sabiedrības dzīvi kopumā, uzskatu, ka valsts attīstās labi. Jautājums ir – kā Latvijai augt straujāk.

Gunda Oja, Spīdolas ģimnāzijas audzēkne
Domāju, ka tukši runā tie, kuri pēc vēlēšanām, nākot pie varas, sabiedrībā sola radikālas pārmaiņas. Pirms doties balsot, vēlētājiem ir jāapzinās, kas tad īsti ir iespējams. Protams, pārmaiņas sabiedrībā ir vajadzīgas. Es redzu pozīcijas, kur valsts budžets tiek tērēts nepārdomāti vai pat savtīgu interešu labā. Redzu nepilnības izglītības sistēmā. Piemēram, situācija, ka Jelgavā trūkst bērnudārzu, norāda, ka ir kļūdas ne tikai pašvaldības, bet arī valsts politikā. Pirms izvēlēties, par ko balsot, konsultēšos ar cilvēkiem, kam uzticos, – ģimeni. Tas gan nenozīmē, ka es balsošu tāpat kā mani vecāki. Saeimas vēlēšanu laikā jau būs sācies mācību gads. Visticamāk, apspriedīsim šo tematu arī ar skolasbiedriem. Izvēlēties, par ko balsot, piedaloties Saeimas vēlēšanās pirmo reizi, nebūs viegli.     

Viesturs Gedvils, Spīdolas ģimnāzijas audzēknis 
Pagaidām skaidrības, par ko balsošu, man nav, taču vēlēt ir jāiet. Ir svarīgi, kas Saeimā tiek ievēlēts uz četriem gadiem, ja vien prezidents neatlaiž parlamentu ātrāk. Informāciju par sabiedrībā notiekošo iegūstu sociālajos tīklos, skatos ziņu portālus “Apollo” un “Delfi”. Mājās fonā bieži ir ieslēgts LTV1 kanāls. Droši vien pajautāšu viedokli vecākiem. Vecākās paaudzes pieredze varētu būt vērtīga. Skaidrs, ka politiskā izvēle nav vienkārša un atlikušajā laikā līdz vēlēšanām tai ir jāpievēršas vairāk, nekā esmu to darījis līdz šim.   

Liliāna Flandere, Jelgavas 4. vidusskolas audzēkne
Es noteikti iešu vēlēt – tas ir katra pilngadīga pilsoņa pienākums. Par politiku vairāk sāku interesēties pirms gada, kad mācījos 11. klasē un kad mums skolā parādījās mācību priekšmets “Politika”. Skolotāja prata ieinteresēt, ka ir svarīgi censties saprast, kas notiek gan Latvijā, gan ārzemēs. Tomēr līdz šim mana interese ir bijusi vispārīga. Šajās Saeimas vēlēšanās būs jāizlemj konkrēti. Izvēloties, par ko balsot, ieklausos vecākos, jo viņiem ir krietni lielāka pieredze. Svarīgi arī tas, ka ziņas ir jāņem no vairākiem avotiem, tostarp laikrakstiem.

Salīdzinot ar 12. Saeimas vēlēšanām, šoreiz pieteikto partiju skaits ir audzis, kas norāda uz lielāku sadrumstalotību sabiedrībā.

Roberts Fadejevs, sekmīgs skolēnu mācību uzņēmumu veidotājs
Tuvojoties vēlēšanām, es pievēršu uzmanību tam, ko partijas publicē sociālajos tīklos, pārskatu arī partiju avīzes, ko jelgavniekiem met pastkastē. Savā politiskajā izvēlē vairāk orientējos uz pārbaudītām vērtībām jeb vecajām un lielajām partijām. Balsojot par mazo jaunpienācēju, tu riskē, ka nobalsosi par to, kur nekas nenotiek.

Nesen saistībā ar skolēnu mācību uzņēmumiem biju ASV. Tur pilsētiņā, kas ir apmēram tikpat liela kā Jelgava, man radās iespaids, ka varas pārstāvju attiecības ar sabiedrību, sevišķi uzņēmējiem, ir ļoti draudzīgas. Uzskatu, ka arī pie mums nav plaisas starp varu un sabiedrību un ka valsts attīstās kopumā pieņemami.

Nils Jaunsubrēns, Jelgavas Tehnoloģiju vidusskolas audzēknis
Es iešu balsot, jo tas ir katra sevis cienoša pilsoņa pienākums. Kaut nebija viegli, var teikt, ka esmu jau izdarījis savu izvēli. Balsošu par latvietību, izaugsmi un stabilu nākotni, tīrāku vidi un izglītotiem iedzīvotājiem. Manuprāt, politikā ir vajadzīgas radikālas pārmaiņas. Veidojot politiskos uzskatus, sekoju informācijai visdažādākajos uzziņas avotos, tostarp laikrakstos un žurnālos, cenšos to kritiski izvērtēt. Esmu izvēlējies partiju, kura sola reālus darbus un kas daudz paveikusi arī iepriekš.

Dāvids Šamovičs, Rīgas Tehniskās universitātes students, strādā VAS “Latvijas dzelzceļš”
Man ir 20 gadu, un šīs būs manas pirmās vēlēšanas. Izvēlēties ir diezgan grūti, es vēl domāju. Partiju programmās īpašu uzmanību pievēršu tam, kas tiek piedāvāts saistībā ar jauniešiem. Protams, ir svarīgas rūpes par pensionāriem, kas ir arī liela elektorāta daļa, taču, ja politiķis domā par valsts nākotni, tad tas lielā mērā saistās ar jauniem cilvēkiem. Grūti pateikt, vai pareizi būtu balsot par tiem, kas jau ir pie varas, vai par jaunpienācējiem. Manuprāt, ne visi pie varas esošie būtu pelnījuši, lai viņus ievēl atkal. No otras puses, dzīve Latvijā neiet nemaz tik slikti. Tas nozīmē, ka vismaz daļa politiķu ir strādājuši labi.

Es vairāk uzticos avotiem sociālajos tīklos, kur deputāta kandidāts nepastarpināti pauž savu viedokli. Ziņu portāli dažkārt informāciju pārveido tendenciozi. Ieklausos arī tuvinieku un draugu viedokļos. Taču lēmums, par ko balsot, lielā mērā ir mana privāta lieta.  


Foto: Raitis Puriņš

Materiāls ir sagatavots ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem

Pievieno komentāru

Projekts “Redzi apslēpto”