Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Pirmie trīs Zemgales vēlēšanu listēs – iepazīstinām ar partiju sarakstu līderiem Zemgalē

Tā kā SKDS pētījumi rāda, ka apmēram trešdaļa pilsoņu nav vēl izlēmuši, par ko balsos 13. Saeimas vēlēšanās, kā arī cenšoties pierunāt balsot tos apmēram sešus procentus nevēlētāju, kas atklāti paziņojuši, ka uz vēlēšanām neies, sākam publicēt visu 16 vēlēšanās pārstāvēto partiju pirmo trīs Zemgales listes kandidātu vārdus un izvilkumus no viņu darbības aprakstiem. 

Cīnās par Jelgavas pils ainavu un pret “nacismu” 
No 1. numura jeb Latvijas Krievu savienības Zemgales vēlēšanu apgabalā pirmie trīs kandidāti ir Ludmila Ušakova, Viktors Guščins un Sergejs Volkovs.

L.Ušakova ir Aizkraukles novada domes deputāte. Publikācijā Aizkraukles laikrakstā “Staburags” norādīts, ka 1995. gadā absolvējusi Latvijas Universitāti krievu valodas un literatūras specialitātē. Latvijas Krievu savienības valdes locekle. L.Ušakovai īpašumā ir dzīvoklis, vasarnīca un zeme Aizkraukles novadā. Strādājot Aizkraukles novada pašvaldībā, pērn nopelnījusi 2718,63 eiro, savukārt apdrošināšanas atlīdzībā no “Swedbank Life Insurance SE Latvijas filiāle” saņēmusi 1126,15 eiro. L.Ušakova no Latvijas Krievu savienības kandidēja arī 12. Saeimā, taču netika ievēlēta.

Jelgavnieks Viktors Guščins ir 2. numurs Latvijas Krievu savienības Zemgales sarakstā. Vēsturnieks un publicists, ar saviem rakstiem iestājas par Jelgavas kultūrvēsturiskā mantojuma tostarp par Jelgavas pils ainavas saglabāšanu. 90. gados latviešu valodā iznāca V.Guščina brošūra par VDK un čekas darbību Jelgavā pēc Otrā pasaules kara. Tomēr galvenokārt viņa publikācijas tostarp grāmatas lasāmas krievu valodā. Deputāta kandidāts nonācis arī Drošības policijas redzeslokā saistībā ar viņa valsti nomelnojošiem un nepatiesiem vēstījumiem, piemēram, tādiem, ka Latvijā atdzimst nacisms un masveidā tiek diskriminēti krievvalodīgo kopienas pārstāvji. 
Trešais deputāta kandidāts jēkabpilietis Sergejs Volkovs strādā uzņēmumā SIA “Marteks” par šoferi.

Pēc SKDS aptaujām, Latvijas Krievu savienība 13. Saeimas vēlēšanās varētu iegūt apmēram trīs procentus balsu.

Karsti debatēja Rīgas domē
No Jaunās konservatīvās partijas (2. numurs) Zemgales apgabala vēlēšanu listē pirmie ir Krišjānis Feldmans, Sandis Riekstiņš un Haralds Laidiņš.

Rīdzinieks uzņēmējs un politiķis K.Feldmans pirms pieciem gadiem bija partijas līdera tieslietu ministra Jāņa Bordāna ārštata padomnieks, tagad – partijas valdes loceklis un Rīgas domnieks. K.Feldmans vēlas, lai Latvija kļūtu par tādu labklājīgu valsti, kas vairāk eksportē nekā importē, turklāt produkciju ar augstu pievienoto vērtību.

S.Riekstiņš ieguvis vidējo izglītību, uzņēmuma “Limbažu melio” valdes loceklis. Deputāta kandidāts grib uzlabot publisko iepirkumu kārtību, lai tur būtu maksimāla caurspīdība un tiktu mainīts zemākās cenas princips. Deputāts Rīgas domē, kur izcēlies ar kaismīgumu, saucis kādu kolēģi ārā no sēžu zāles, lai pamatīgāk izskaidrotos.

H.Laidiņš Jelgavā pazīstams kā Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes priekšnieks. Pirms trim gadiem pensionējoties, viņš saņēma daudz pateicību. 2010. gadā, būdams Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Operatīvās vadības biroja priekšnieks, saņēmis ministra Dzintara Jaundžeikara aizrādījumu (saistībā ar ārkārtas gadījumu, kad policijas darbinieks Valmierā nošāva divus savus kolēģus). Saskaņā ar Rīgas Administratīvās rajona tiesas lēmumu H.Laidiņam piemērotais disciplinārsods piezīme ir atzīts par prettiesisku.

Pētījumu kompānijas SKDS dati liecina, ka Jaunās konservatīvās partijas reitings tuvojas pieciem procentiem un tā var iekļūt Saeimā. 

Aiz restēm – gan vienā, gan otrā pusē
Rīcības partijas (3. numurs) saraksta vadībā ir Jeļena Pičoha, Ai­vars Leitāns un Edgars Simsons.
Bezdarbniece ar augstāko izglītību J.Pičoha ir dienējusi Valsts policijā Aizkrauklē, bijusi arī cietuma uzraudze. Diemžēl pērnvasar arī pati nokļuva aiz restēm. Piecu dienu arests un 850 eiro – tāds ir sods par auto vadīšanu 1,27 promiļu alkohola reibumā.

A.Leitāns ir uzņēmējs, SIA “COPs” valdes loceklis. Uzņēmums 2017. gadā nodokļos nomaksājis 1,8 tūkstošus eiro. A.Leitānam ir vidējā izglītība. Uz 13. Saeimu kandidē vēl deviņi “COPs” apsargi.

Laikrakstā “Staburags” aprakstītais Jaunjelgavas iedzīvotājs SIA “Asumiņš” valdes loceklis un eiroskeptiķis E.Simsons nodarbojas ar Polijā ražotu produktu iepirkšanu vairumā un realizēšanu Latvijā. Viņš uzskata, ka Polijai ir stingrāks mugurkauls un Latvijai vajadzētu no tās mācīties. E.Simsonam ir augstākā izglītība un ap pieciem tūkstošiem sekotāju sociālajā tīklā “Facebook”. Dīvaini, ka deputāta kandidātam tīk iztēloties par to, kas viņš nav. E.Simsona “Facebook” ievietotajā profilā redzams aktieris, televīzijas seriāla “Lucifers” galvenais varonis.

SKDS aptaujās Rīcības partijas reitings ir mazāks par procentu.

Zemgali apceļoja zirga ratos
Nacionālās apvienības sarakstā (4. numurs) pirmie trīs Zemgalē ir rīdzinieki Edvīns Šņore, Imants Parādnieks un Ingūna Rībena. Saeimas deputāts vēstures zinātņu doktors E.Šņore plašākai sabiedrībai kļuva pazīstams 2008. gadā ar  dokumentālo filmu “Padomju stāsts”, kas rāda, cik būtībā līdzīgi ir nacisma un komunisma režīmi.

Agrākais kamīnmeistars gan 11., gan 12. Saeimas deputāts I.Parādnieks atkal izvēlējies balotēties Zemgalē, kur viņš zināmu popularitāti guvis ar saviem kājāmgājieniem un braucieniem zirga ratos pie vēlētājiem. Saeimā darbojies nodokļu politikā, savulaik panācis izmaiņas valsts budžeta pārdalē par labu ģimenēm ar bērniem. Politiskās organizācijas “Visu Latvijai!” līdzpriekšsēdētājs (kopā ar Raivi Dzintaru). Pēc 2016. gadā publicētās informācijas, I.Parādnieks bijis parādā vairāk nekā 70 tūkstošus eiro, taču vairāk nekā 300 tūkstošus eiro viņš ir arī aizdevis. Deputāta kandidāts lepojas, ka ir sešu bērnu tēvs.

I.Rībena ir arhitekte un ļoti pieredzējusi politiķe. Bijusi ievēlēta 8. un 9. Saeimā (no partijas “Jaunais laiks”) un 10. un 11. Saeimā (no partijas”Vienotība”). No 2002. līdz 2004. gadam kultūras ministre Eināra Repšes valdībā. 2014. gadā iestājusies Nacionālajā apvienībā un ievēlēta 12. Saeimā.

Nacionālās apvienības reitings 2018. gada augustā bija 6,1 procents.

Profesore simpatizē ziemeļvalstu pieredzei    
Partija “Progresīvie” (5. numurs) Zemgalē priekšgalā izvirzījusi Līgu Rasnaču, Ģirtu Šoli un Gundegu Rupenheiti.

L.Rasnača ir asociētā profesore Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātē. Politiskie uzskati visai sociāldemokrātiski. Iestājas par lielāku sociālo vienlīdzību, tostarp saprātīgām pensijām. Simpatizē ziemeļvalstīs pastāvošajai politiskajai kārtībai.

Ģ.Šolis ir Latvijas Ļeļļu teātra galvenais režisors un aktieris. Politikā grib darboties kultūras un starptautisko kultūras sakaru jomā.

 G.Rupenheite ir mājsaimniece, trīs bērnu māte, biedrības “Sarkanais Krusts” projektu vadītāja, kā arī dzimumu līdztiesības eksperte. Kopā ar ģimeni guvusi popularitāti televīzijas šovā.

SKDS dati liecina, ka “Progresīvo” reitings augustā bija 1,8 procenti.


Uzziņai

Kopējais deputātu kandidātu skaits – 1461 (997 vīrieši un 464 sievietes). Visvairāk vecumā no 51 līdz 60 gadiem (23,8 procenti). Vecāki par 80 gadiem ir seši deputātu kandidāti (vecākajam 88 gadi), bet ne vecāki par 30 – 189.

Gandrīz 80 procenti ir ar augstāko izglītību, tikai ar pamatziglītību – septiņi jeb pusprocents. Ģimenes stāvokli nav norādījuši vairāk nekā puse jeb 51,2 procenti deputātu kandidātu. Nekautrējas no tā, ka nav precējušies, 99 deputātu kandidāti jeb 6,8 procenti. Gandrīz 40 procenti ir precējušies.

Deputātu kandidātu sarakstos dominē latvieši (66,7 procenti), 26,8 procenti nav norādījuši savu tautību.

Vairāk nekā trešdaļa jeb 37 procenti deputātu kandidātu dzīvo Rīgā, Jelgavā – 34 jeb 2,3 procenti. No lielajām pilsētām vairāk šādas personas dzīvo vienīgi Daugavpilī (39) un Jūrmalā (68), Liepājā deputātu kandidātu ir par diviem mazāk nekā Jelgavā – 32. Savukārt Ozolnieku novadā dzīvo deviņi, bet Jelgavas novadā – 15 jeb tieši procents no deputātu kandidātu skaita. Desmit deputātu kandidātiem Latvijā nav dzīvesvietas.

Lai partija iekļūtu Saeimā, tai jāiegūst vismaz piecu procentu vēlētāju atzinība.


Foto: Raitis Puriņš

Materiāls ir sagatavots ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem


Pievieno komentāru

Projekts “Redzi apslēpto”