Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Cerība uz jauno paaudzi (FOTO) 1

Slīcēju valsts, sliktāko peldētāju zeme – šādi un līdzīgi skarbi apzīmējumi pēdējā laikā ziņu virsrakstos veltīti Latvijai, kur pēc dažām aplēsēm teju vai katrs otrais dzīvo ūdens tuvumā. Slīkšanas gadījumu un peldētprasmes statistika Eiropas valstu vidū mums tiešām nav glaimojoša, un cēloņu meklēšanā aktīvi sākusi iesaistīties arī Latvijas Peldēšanas federācija. “Mēs varam nodrošināt zinātnisko un metodisko bāzi, bet pati apmācība ir un paliek pašvaldību atbildība,” uzsver federācijas prezidents Ai­vars Platonovs, taču LPF ar Sabiedrības integrācijas fonda atbalstu veiktā pētījuma dati var būt tām labs palīgs.
Pirmkārt, jau reālās situācijas apzināšanā, jo, izrādās – divām trešdaļām mūsu valsts iedzīvotāju peldētprasme tiešām ir nepietiekamā līmenī.  Tikai seši procenti respondentu aptaujā pauduši pārliecību, ka peld teicami, vēl 30 procenti domā, ka ir labi peldētāji, taču padziļinātā jautājumā atklājies, ka arī viņu varēšana ne vienmēr atbilst objektīviem drošas prasmes kritērijiem. “Skandināvijas valstīs to definē kā spēju ielēkt ūdenī, nirt un nopeldēt vismaz 200 metru, tostarp 50 metru uz muguras, un Zviedrijā, piemēram, atbilstoši peldēt prot 80 procentu iedzīvotāju,” zina teikt A.Platonovs. 
Starp mūsu “atpalicības” iemesliem, viņš kā galveno min sabiedrības kopējo neizpratni par to, cik nozīmīga ir māka peldēt no drošības un citiem aspektiem un cik svarīgi ir to apgūt zinoša speciālista vadībā.

Jelgava starp pirmrindniecēm


Tikai 28 procenti pašvaldību jau minētajā pētījumā apliecinājušas, ka nodrošina mācību programmā “sports” ietvertu bērnu obligātu peldētapmācību, un varam būt gandarīti, ka mūsu pilsēta ir to skaitā. Kā “Ziņām”  pastāsta pilsētas Izglītības pārvaldes vadītājas vietniece Tija Aleksandrova, pilnībā sporta stundās tā ir integrēta 6. vidusskolā, kur ir pašiem savs peldbaseins, un Centra pamatskolā, kuras trīs specializētās peldēšanas klases apmeklē nodarbības LLU Sporta nama baseinā. Visi bērni reizi nedēļā peld pirmsskolas izglītības iestāžu baseinos “Rotaļa”, Ķipari” un “Kāpēcīši”. Desmit pašvaldības apmaksātas nodarbības “Kāpēcīšos” paredzētas arī pārējiem sešgadniekiem un Jelgavas skolu pirmklasniekiem, bet otro klašu audzēkņi savu obligāto 10 stundu programmu jau apgūst lielajā baseinā Specializētās peldēšanas skolas treneru vadībā. Pašvaldības finansētas ir arī fakultatīvās peldēšanas nodarbības LOK programmā “Sporto visa klase” iesaistītajiem (šajā mācību gadā tādu klašu Jelgavas skolās bija 10), bet tie, kuriem ir vēlēšanās nodarboties vēl papildus, var turpināt treniņus interešu izglītības grupās Specializētajā peldēšanas skolā. 

Visu rakstu lasiet 16.jūlija “Zemgales Ziņās”

Foto: Ruslans Antropovs

Pievieno komentāru

Komentāri 1

Sports