Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Kā Raitis mani noveda līdz kliņķim 1

107 kilometri skrējiensoļojumā no Rīgas līdz Valmierai.

Kad pirms dažiem gadiem toreizējais “Zemgales Ziņu” fotogrāfs Raitis Puriņš kolektīvu mudināja izveidot komandu dalībai Jelgavas nakts pusmaratonā, sakot “piecīti jau katrs var noskriet”, neviens no mums nevarēja iedomāties, ka Raitis mūs “aizvedīs” līdz kliņķim. Pagājuši vien daži gadi, kad ar lielām mokām nosteberējām piecus kilometrus Jelgavā, bet 11. jūlijā daži no mums jau pieveica 107 kilometrus līdz slavenajam Valmieras Sīmaņa baznīcas kliņķim (sportisti finišē, pieskaroties baznīcas durvju kliņķim). Gluži simboliski, ka Raitis, lai arī vairs nestrādā laikrakstā (tomēr vienmēr būs galvenais komandas dalībnieks), ieradies naktī no 10. uz 11.jūliju pavadīt mūs startā, kas tiek dots pie Brīvības pieminekļa Rīgā. Nākamajā rītā viņš ierodas mūs atbalstīt arī kontrolpunktos pa ceļam un Valmierā. 

Izdzīvot līdz galam


Šī gada sacensības sākotnēji bija paredzētas saulgriežu laikā jūnijā, taču “Covid” pandēmijas ierobežojumu dēļ tika pārceltas uz jūliju. Savā ziņā vieglāku skriešanu un iespējas pārspēt trases rekordu solīja laikapstākļu prognozes – nebija paredzams liels karstums, kas ceļu tik garā posmā, protams, krietni apgrūtina. Tiesa, retais varēja iedomāties, ka bonusā vēsā laika skrējēji tiks pie pamatīgām lietus gāzēm naktī un teju vētras stipruma vēja pa dienu. Ja pēdējais, par laimi, nebija pretvējš un, iespējams, kādam pat palīdzēja tikt uz priekšu, tad lietus pabojāja sacensības daudziem, sagādājot ciešanas, skrienot ar slapjiem apaviem un iedzīvojoties tulznās. Ne vienam vien tas kļuva arī par iemeslu, lai no grūtās trases izstātos.
Īpaša iezīme atjaunotajā skrējiensoļojumā ir tā labdarības mērķi. Sesto gadu pēc kārtas tajā tiek vākti līdzekļi bērniem ar kustību traucējumiem. Iepriekš savākti ziedojumi cēsinieces Undīnes Ozoliņas ārstēšanai, valmierieša Jēkaba Bluķa delfīnteratpijai, Burtnieku novada Lāsmas Zukures rehabilitācijai un Jaunpiebalgas meitenes Kristas Spirģes veselības uzlabošanai, šogad tas bija Gustavs Mārcis Spilva – astoņus gadus vecs puika no Vecpiebalgas, viņa kustības no dzimšanas ir ierobežotas, tāpēc labdarības skrējiensoļojuma “Rīga – Valmiera” dalībnieki un brīvprātīgie palīgi sadarbībā ar fondu “Ziedot.lv” vāca līdzekļus palīgierīces “Tobii” iegādei, ar kuras palīdzību tiktu atvieglots Gustava zinību apguves process Raiskuma pamatskolas pirmajā klasē.

Visu rakstu lasiet 16.jūlija “Zemgales Ziņās”

Foto: no skrējiena dalībnieku arhīva

Pievieno komentāru

Komentāri 1

Agni

Jūs esat stipri, saliedēti un apņēmības pilni, domāts- darīts.????????????????????????????

pirms 21 dienām, 2020.07.17 06:55

Sports