«Ģintermuižas» vadītājs: Daļas pacientu pārcelšana uz sociālās aprūpes centriem neatrisina finansējuma trūkumu 5

Jelgavas psihoneiroloģiskās slimnīcas «Ģintermuiža» pacientu pārcelšana uz sociālās aprūpes institūcijām jau tiek īstenota, bet tā neatrisina finansējuma trūkumu, tāpat daudzus šīs slimnīcas pacientus nav iespējams pārcelt, aģentūrai LETA pavēstīja slimnīcas vadītājs Uldis Čāčus.

Valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību (VSIA) «Slimnīca «Ģintermuiža»» valdes priekšsēdētājs Uldis Čāčus skaidroja, ka, pārceļot ilgstoši ārstējamos pacientus uz sociālās aprūpes centriem, līguma apjomu par valsts apmaksāto stacionāro pakalpojumu sniegšanu tas neietekmē.Saskaņā ar Ministru kabineta (MK) noteikumiem Nr.1046 slimnīcai apmaksā konkrētas iezīmētas programmas psihiatrijā - psihiatriskā palīdzība, tostarp palīdzība pacientiem pēc tiesas lēmuma (vidējais ārstēšanas ilgums 38 dienas), psihiatriskā palīdzība bērniem (vidējais ilgums 24,7 dienas).Līguma apjomu nosaka kā ārstēto (izrakstīto) pacientu skaita un viena pacienta vidējo izmaksu (to reglamentē minētie MK noteikumi) reizinājumu, un pacientu pārcelšana atrisinātu tikai 21 slimnieka aprūpi un noņemtu finanšu slogu no slimnīcas. Slimnīca «Ģintermuiža» jau īsteno pacientu pārcelšanu uz sociālās aprūpes iestādēm un vidēji gada laikā slimnīca pārved 50 klientus, informēja Čāčus.2010.gadā līgums par finansējumu paredzēja 3004 pacientu ārstēšanu par 2 000 759 latiem, 2011.gadā - 3541 pacienta ārstēšanu par 1 596 571 latu, bet 2012.gadā - 3463 pacientu ārstēšanu par 1 369 885 latiem. Lēšot pēc gada finansējuma uz vienu pacientu, šī summa trīs gados saruka no 666 latiem līdz 451 latam un šogad - līdz 396 latiem.Ja pērn no ietaupījumiem nācies kompensēt aptuveni 32% samazinājumu finansējumā, tad šogad ir 12% samazinājums, bet ietaupījumu vairs nav, liecina slimnīcas dati.«Slimnīca atkārtoti atgādina, ka slimnīcā «Ģintermuiža» ārstējas pacienti, kuri vispār nav ievietojami sociālās aprūpes institūcijās,» uzsvēra Čāčus.Viņš skaidroja, ka uz sociālās aprūpes institūcijām nedrīkst pārcelt vairāku grupu pacientus, starp kuriem ir pacienti, kuri slimnīcā ievietoti pēc tiesas lēmuma un kuri ārstējas saistoši tiesas lēmuma noteiktam termiņam («Ģintermuižā» tādi ir 30 pacienti), pacienti, kuri slimnīcā ir pierakstīti un kuriem ir kontrindikācijas ievietošanai sociālās aprūpes institūcijās, - ārstējas ilgāk par gadu (38 pacienti), kā arī pacienti, kuri nav pierakstīti slimnīcā un kuriem ir kontrindikācijas ievietošanai sociālās aprūpes institūcijās, - ārstējas ilgāk par gadu (30 pacienti).Šādu pacientu ārstēšanās pakalpojumu valsts apmaksā tikai 38 dienas, par pārējo ārstēšanos laiku gada laikā valsts apmaksā pacienta iemaksas kompensāciju. Tātad slimnīcai nepieciešams saņemt maksu par šo pacientu ārstēšanas pakalpojumu no 39 līdz 365 dienām, skaidroja Čāčus.Viņš uzsvēra, ka par pacientiem, kurus pēc ārstēšanās stacionārā var ievietot sociālās aprūpes institūcijās, slimnīca jau nepārtraukti kārto dokumentus viņu ievietošanai minētajās iestādēs.2009.gadā saskaņā ar MK rīkojumu Nr.749 par ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšanu slimnīca «Ģintermuiža» ir noslēgusi līgumu ar Labklājības ministriju (LM) par 50 klientu sociālo aprūpi un izmitināšanu. Visus pacientus, kuriem uz to brīdi bija nepieciešama sociālā aprūpe, pārcēla uz jaunizveidoto sociālās aprūpes nodaļu, papildus uzņemot klientus no citām specializētajām slimnīcām. Visas vietas nodaļā ir aizņemtas un šobrīd vēl kādu ievietot nav iespējams, skaidroja «Ģintermuižas» vadītājs.Viņš informēja, ka savulaik, lai samazinātu slimnīcas izdevumus, tika samazināts tās kompleksa rekonstrukcijas projekta apjoms un, ja, piemēram, VSIA «Daugavpils psihoneiroloģiskā slimnīca» rīcībā ir 100 sociālo gultu ar LM finansējumu, tad Jelgavā tādu ir 50.Patlaban slimnīca sadarbībā ar LM meklē iespējas papildu finansējumam, lai pabeigtu rekonstrukciju un palielinātu sociālo gultu skaitu.Slimnīcas rekonstrukcija un renovācija tika veikta, saņemot valsts galvoto aizdevumu. 2006.gadā ar ministrijas dalību tika izstrādāts slimnīcas attīstības projekta biznesa plāns, kurā iekļāva aizņēmuma apmēru, kas savukārt bija noteikts likumā par valsts budžetu 2006.gadam.Likumā slimnīcai noteiktais aizņēmuma apmērs bija 10 457 110 lati. Par šo summu 2006.gada 1.novembrī noslēdza četrpusēju līgumu, piedaloties Veselības ministrijai (VM), Finanšu ministrijai, «Depha» bankai un slimnīcai. Visu valsts galvotā aizdevuma projekta īstenošanas laiku uzraudzīja VM valsts galvotā aizdevuma projektu ieviešanas uzraudzības komiteja.2009.gadā slimnīca, izvērtējot situāciju veselības aprūpes jomā, nolēma nerekonstruēt biznesa plānā visas paredzētās slimnīcas ēkas un neaizņemties visu plānoto aizņēmuma apjomu. Līdz ar to slimnīca faktiski no bankas saņēma 9 022 963 latus, kas ir par 1 434 147 latiem mazāk, nekā plānots, skaidroja Čāčus.Viņaprāt, veiktā slimnīcas rekonstrukcija un renovācija ir sasniegusi plānoto mērķi - nodrošināt iedzīvotājiem kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, bet, uzņemoties 30 gadu saistības, slimnīcas biznesa plāns paredzēja - «tā kā attīstības projekta rezultātā netiek prognozēts izmaksu samazinājums, jo projekta galvenais mērķis ir pakalpojuma kvalitātes uzlabošana, tad kopējās saimnieciskās darbības rezultāts visa projekta darbības laikā ir negatīvs».Uzņēmums strādā un turpinās strādāt ar zaudējumiem, jo ik gadu tiek samazināts finansējums, skaidroja «Ģintermuižas» vadītājs.Kā ziņots, iepriekš Čāčus aģentūrai LETA skaidroja, ka nepietiekamā finansējuma dēļ slimnīcai jāatbrīvojas no daudziem slimniekiem, daļu no kuriem pārceļ uz sociālās aprūpes iestādēm. Tāpat slimnīcas vadība pieļauj līdz pat 50 darbinieku atlaišanu 1.janvārī, ja neizdosies novērst finansējuma trūkumu. Slimnīcas valdes priekšsēdētājs iepriekš atklāja, ka faktiski slimnīcai trūkst ap 300 000 latu, bet ap 400 000 latu esot jāmaksā rekonstrukcijas kredītsaistībās.Savukārt VM ieskatā, pie kritiskās finansiālās situācijas Jelgavas psihoneiroloģiskajā slimnīcā «Ģintermuiža» nav vainojams nepietiekamais finansējums, bet gan esošā finansējuma neefektīva izlietošana, aģentūrai LETA sacīja Veselības ministrijas (VM) preses sekretārs Oskars Šneiders.

Pievieno komentāru

Komentāri 5

membrāns

...piedāvāt valdībai šādu risinājumu: 1) kā 1941gadā vācieši,galīgi neārstējamos-likvidēt. 2)visus pensionārus ziemā ar ragaviņām uz mežu,un tur vienkārši atstāt (lasīt latv.taut.pasakās) 3)...nu vēl kaut ko tādā garā.Tiks ietaupīti līdzekļi,lai paaugstinātu algas deputātiem.tiesnešiem un citiem,kuriem alga mazāka par 2000 latiem.

pirms 8 gadiem, 2012.11.01 14:38

bij darbinieks

Cienījamie komentētāji , Jūs esat suņu bars un neesat pelnījuši ne simto daļu no tā, ko esat saņēmuši, pateicoties šai Jūsu nopeltai slimnīcas vadībai. Lai piedod Dievs (jo nav labi vēlēt cilvēkiem ļaunu), bet novēlu Jums jaunu vadītāju ! Varbūt tad viens otrs turēs muti tur, kur būtu jāpaklusē.....

pirms 8 gadiem, 2012.11.01 11:43

slinka

Jā nenāk ārā no psihenes jo ir tādi,kuriem Ģintermuiža -otras mājas.Piekrītu tam,ka varbūt laiks direktoru laist pensijā,nedomāju ka samazinot personālu varēs atrisināt problēmu.Varbūt arī pašai administrācijai piegriezt algu,nevajaga jau tikai no parastā darbinieka visu noņemt.Tā jau uz visu psihenē uzlikts "ekonomiskais"un "taupības"režīms.Mūsu cietumniekus labāk baro,nekā slimos klientus,jo muļķis jau nežēlosies

pirms 8 gadiem, 2012.11.01 11:29

!!!

nolaida pilsētas slimnīcu,tagad nolaida arī ģintermuižu,pensijā to "godīgo".

pirms 8 gadiem, 2012.11.01 10:38

Ja tā rupji pamētā ar cipariem, tad psihenē ir ārstējies katrs 18. jelgavnieks un daži pat no turienes ārā nenāk

pirms 8 gadiem, 2012.11.01 09:35

Citas ziņas