Ar konferenci Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā sākušies Ziemassvētku kauju simtgades atceres pasākumi (FOTO)

Tieši 5. janvārī – dienā, kad 1917. gadā (1916. gada 23. decembrī pēc vecā stila) sākās Krievijas armijas uzbrukums Tīreļpurvā, ar konferenci «Ziemassvētku kaujām 100 gadi. Toreiz un tagad – kultūrvēsturiskais mantojums» Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā sākās latviešu strēlniekiem leģendāro Ziemassvētku kauju simtgades piemiņas pasākumi.

Patīkamu pārsteigumu konferences dalībniekiem sagādāja Vircavas vidusskolēni (nu jau oficiāli – Vircavas amatierteātra jauniešu studija), kas režisores Sarmītes Sustrupes vadībā bija sagatavojuši literāru uzvedumu pēc Aleksandra Čaka poēmas «Mūžības skartie» motīviem. Uzvedums jauno aktieru neuzspēlētajā un mākslīgi neizskaistinātajā sniegumā radīja nepieciešamo emocionālo fonu sekojošajiem vēstures un muzeju speciālistu ziņojumiem.

Pirms ziņojumiem klātesošie piedzīvoja vēl kādu emocionālu mirkli: Jelgavas novada domes priekšsēdētājs Ziedonis Caune trīs muzejiem dāvāja Latvijas Bankas izlaisto kolekcijas monētu – veltījumu Ziemassvētku kauju varoņiem un viņu nemirstīgajam ieguldījumam nākamības vārdā. Kolekcijas monētas Z.Caune pasniedza Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja direktorei Gitai Grasei, Latvijas Kara muzeja direktorei Aijai Fleijai un Ziemassvētku kauju muzeja vadītājam Dagnim Dedumietim.

Konferences dalībnieku ziņojumi sākās ar Latvijas Universitātes profesora Ērika Jēkabsona Pirmā pasaules kara laika politiskās un militārās situācijas analīzi ne tikai mūsu reģionā, bet visas Eiropas kontekstā. Šo pašu tēmu, tikai pievirzoties tieši Ziemassvētku kauju nozīmei topošās Latvijas vēsturē, turpināja vēstures zinātņu doktors Jānis Šiliņš. It kā jau zināmais fakts, ka Pirmā pasaules kara laikā Latvijas teritorija zaudēja vienu miljonu iedzīvotāju, lika vēlreiz pārdomāt karu postošo ietekmi uz tautas dzīvi.

Padrūmo noskaņu mēģināja kliedēt Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja vēsturnieks Marjus Zaļeckis, visai asprātīgā formā atainodams muzeju grūtības jaunu eksponātu iegādē. Savukārt interesantu Jelgavas kultūrvēsturisko ainavu Pirmā pasaules kara laikā «uzzīmēja» pedagoģijas doktors un Jelgavas domes deputāts Andris Tomašūns.

Citi referenti: Latvijas Kara muzeja pārstāvis Klāvs Zariņš, vēstures zinātņu doktors Kārlis Dambītis un vēsturnieks Aigars Pērkons runāja gan par vācu, gan krievu armiju gatavību un rīcību Ziemassvētku kaujās, kā arī par tā laika notikumiem tā saucamajā Jēkabpils placdarmā.

Ziemassvētku kauju mūsdienu skatījumu sniedza NBS komandiera biroja pārstāvis, rezerves pulkvedis Jānis Hartmanis, bet uz Ziemassvētku kauju simtgades piemiņas pasākumiem 7. janvārī Jelgavas novada Mangaļos un Ložmetējkalnā aicināja Ziemassvētku kauju muzeja vadītājs Dagnis Dedumietis.


Foto: Raitis Puriņš.

Pievieno komentāru

Vietējās ziņas