Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Ar vēlmi sākt no baltas lapas

Nav zināms, kā un kāpēc pirms 42 gadiem no Rīgā dzīvojošas ģimenes, kurā bija divus gadus veca meita Lienīte, bērns tika izņemts un nodots adopcijā citā ģimenē. Notikušajā iesaistītie cilvēki ir miruši vai arī tik veci, ka nav jēgas tiem prasīt kādu paskaidrojumu vai vēl jo vairāk – atbildību. Bet galvenais – šim stāstam beigas ir laimīgas. Pagājušo sestdien kādās lauku mājās Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā tikās četras māsas, vienu vecāku meitas. 
Viena no māsām Terēza Ežmale teic, ka bija noraizējusies, jo pēdējā naktī pirms noliktās tikšanās ceļus noklāja ledus un sniegs, kas apgrūtināja diezgan tālo braukšanu uz Jaunsvirlauku. Varbūt Dieviņš negrib, lai mēs tiekamies, viņa sev jautājusi. Taču, priecīgi satikušās, māsas runāja par to, ka šoziem nebijušais sniega baltums vedina domāt, ka viņu attiecības sāksies “no baltas lapas”. Četratā viņas cer būt stiprākas un labākas, lai dzīvē ietu tālāk.      

“Cik tālu tu atceries bērnību?” 
Trīs māsu – Baibas, Terēzas un Kristīnes – meklētā ceturtā māsa Sanita Matvejeva stāsta: “Kad biju maza, vecāmāte (audžumātes māte – red.) man vairākkārt jautāja: “Cik tālu tu atceries bērnību?” Un es viņai stāstīju, ka atceros brīdi no divu gadu vecuma, kad tiku atvesta uz mājām un vecāmāte man nāca pretī ar lielu baltu lāci. Man, protams, vienmēr paskaidroja, ka es toreiz tiku atvesta no slimnīcas, nevis bērnunama.” 

Visu rakstu lasiet 19.marta “Zemgales Ziņās”

Foto: Eva Pričiņa

Pievieno komentāru

Vietējās ziņas