Atkal pārceļ tiesas sēdi par Lielupes piesārņošanu

Apsūdzību uzturošā prokurora neierašanās uz tiesas sēdi pirmdien bija iemesls, kādēļ Jelgavas tiesa otro reizi pārcēla Lielupes piesārņošanas lietas izskatīšanu. Nākamā tiesas sēde paredzēta 4.novembrī.

Uz tiesas sēdi bija ieradies gan upes piesārņošanā apsūdzētais akciju sabiedrības «Jelgavas cukurfabrika» valdes priekšsēdētājs Jānis Blumbergs, gan pieaicinātie eksperti no Valsts vides dienesta, Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) un Rīgas Tehniskās universitātes (RTU). Taču neilgi pēc sēdes sākuma tiesnese Gunita Čepule paziņoja, ka viņai nezināmu iemeslu dēļ nav ieradies apsūdzības uzturētājs prokurors Ilvars Kunigs. Vēlāk tika noskaidrots, ka īsi pirms sēdes sākuma I.Kunigs tiesai atsūtījis ziņu, ka atrodas slimnīcā. «Kas noticis, nav zināms,» sacīja tiesnese. Arī prokuratūrā «Ziņām» nevarēja pateikt, kas īsti noticis ar prokuroru. Tur vien noteica, ka no viņa saņemta īsziņa par atrašanos ārstniecības iestādē.Piebilstams, ka pēc trīs gadus ilgušas izmeklēšanas Jelgavas tiesā šāgada martā nonāca lieta par Lielupes piesārņošanu 2005.gada nogalē un iepriekšējos rudeņos. Prokurors uzskata, ka apzināti pieļauts būtisks kaitējums videi, un tā nodarīšanā apsūdz akciju sabiedrības «Jelgavas cukurfabrika» valdes priekšsēdētāju J.Blumbergu. Tā ir pirmā tiesas prāva saistībā ar zivju masveida bojāeju, un prokurors pieļauj, ka spriedums tajā tik drīz nav sagaidāms.J.Blumbergs iepriekš kategoriski noliedza uzņēmuma vainu upes piesārņošanā un zivju bojāejā. «Emocionāli var teikt un par 90 procentiem man liekas, ka Jelgavas Cukurfabrika ir vainīga,» «Ziņām» pirmdien sacīja tiesā pieaicinātais eksperts, LLU Vides un ūdenssaimniecības katedras vadītājs profesors Viesturs Jansons.«Taču pierādījumi šajā lietā ir absolūti nepietiekami, un tas liecina par Valsts vides dienesta nekompetenci,» uzsvēra profesors.Viņaprāt, pierādīt cukurfabrikas vainu nevarēs. Kā vienu no iemesliem viņš minēja faktu, ka tolaik (2005.gada otrajā pusē) Lielupē nonākuši kanalizācijas notekūdeņi no 22 kolektoriem, kas atrodas gan Lielupē, gan Driksā un Platones upē. Tā kā Lielupes ūdens mēdz plūst pret straumi, piesārņojums teorētiski varēja rasties arī no pilsētas notekūdeņiem. To, ka Jelgavas pilsētas saimnieciskās kanalizācijas ūdeņi nereti pārsniedz pieļaujamā piesārņojuma koncentrāciju, apliecina arī RTU docents Iljo Dreijers.Pēc ekspertu domām, piesārņojuma konstatēšanas laikā Jelgavas reģionālā Vides pārvalde analīzes veikusi nepietiekami profesionāli. Šis pierādījumu veikšanas darbs nav bijis sistemātisks, tādēļ cukurfabrikas vainu būšot grūti pierādīt. Par to liecina vien atsevišķos paraugos atrastie cukuri, kas varētu liecināt par uzņēmuma notekūdeņu pārmērīgu iepludināšanu Lielupē. Uz tiesas sēdi nebija ieradies arī aicinātais Jelgavas Reģionālās vides pārvaldes direktors Hardijs Verbelis. Viņš par neierašanos nebija informējis tiesu, bet telefoniski tiesas pārstāvim atbildējis, ka jau pirms Līgosvētkiem viņam sācies atvaļinājums un viņš atrodoties ārzemēs. Piebilstams, ka 2005.gadā pēc ūdensdzīvnieku bojāejas konstatēšanas atklājās, ka H.Verbelis nepamatoti Jelgavas Cukurfabrikai izsniedzis atļauju Lielupē iepludināt pārlieku piesārņotus notekūdeņus. Pēc šajā sakarā izskatītās disciplinārlietas vides ministrs Raimonds Vējonis viņam uz gadu par 20 procentiem samazināja algu.

Pievieno komentāru

Vietējās ziņas