Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Būvē mazāk un lētāk 2

«Būvnieki bija nevis rijīgi, bet gan izlaidušies,» tā «trekno gadu» augstās izmaksas un pašreizējo cenu kritumu celtniecībā īsi vērtē SIA «Uzars celtniecība» valdes loceklis Gatis Bērziņš. Viņa vadītā firma konkursā ieguvusi tiesības rekonstruēt kultūras namu Svētē, bet sākotnēji pašvaldības plānoto 170 000 latu vietā darbus apņēmusies veikt par 76 tūkstošiem latu.

Gan būvnieki, gan materiālu ražotāji vairs neesot tik peļņas kāri, tādēļ, samazinot arī darbinieku skaitu un algas, celtniecības izmaksas būtiski krītas.Jēkabnieku kultūras nama rekonstrukcijas gaitā plānota logu un durvju maiņa, ēkas siltināšana un siltumapgādes rekonstrukcija.«Šos darbus par 76 tūkstošiem latu var ļoti elementāri paveikt un pat nopelnīt desmit procentu,» vērtē G.Bērziņš. Uzskaitot faktorus, kas ietekmējuši tik strauju cenu kritumu, «Uzars celtniecība» vadītājs teic, ka šogad lētāki kļuvuši tikai Latvijā ražotie celtniecības materiāli. Salīdzinājumā ar pērno vasaru to pašizmaksa esot kritusies par 30 - 35 procentiem. Peļņas kāri piebremzējuši arī būvmateriālu tirgotāji - ja iepriekš veikalnieki «pērc un pārdod» veidā vēlējās paturēt trešo daļu cenas, tagad viņi sev gribot tikai līdz pieciem procentiem.Kā galvenie iemesli, kādēļ izveidojušās ievērojamas plānoto un būvnieku piedāvāto cenu izmaiņas, gan pašvaldības pārstāvji, tiek minēts projektu gatavošanas laiks. Tāmes izstrādātas pagājušajā un 2007.gadā, kad būvniecības cenas bija sasniegušas augstāko līmeni, norāda SIA «Ceļu būvniecības sabiedrība «Igate»» līdzīpašnieks Māris Peilāns. Uzskatāms piemērs ir «Latvijas valsts ceļu» rīkotie šoseju rekonstrukciju konkursi, kas patlaban tiek nosolīti pat par 40 procentiem lētāk, nekā sākotnēji rēķinājies valsts uzņēmums. Divreiz lētāks kļuvis bitums, bet asfaltbetona cena kritusies vismaz par 25 procentiem. Arī «Igate» samazinājusi savu darbinieku algas.«Krīzes laikā, kad nav ko darīt, uzņēmēji sāk dempingot,» domā Jelgavas domes priekšsēdētāja vietnieks Vilis Ļevčenoks. Kā piemēru viņš min ielu izbūvi ap topošo Zemgales Olimpisko centru. Plānoto divarpus miljonu latu vietā firma «A.C.B.» ielas apņēmusies izbūvēt par aptuveni miljonu latu. Tas gan nenozīmējot, ka kaut kas no plānotā paliks neizdarīts. Savukārt lielākā daļa pašvaldības izsniegto būvatļauju pieprasītas saistībā ar privātmāju būvniecību. Taču atšķirībā no iepriekšējiem gadiem šogad būtiski samazinājies komercobjektu un ražošanas būvju skaits. Pērn pirmajā pusgadā Jelgavas pašvaldības Būvvalde izsniedza 181 būvatļauju, bet tādā pašā periodā šogad - uz pusi mazāk. Ekspluatācijā pieņemto objektu skaits gan nav būtiski samazinājies, taču par būvniecības tempu samazinājumu liecina fakts, ka daudz būvatļauju nav noslēgtas. Tas nozīmē, ka pērn vai pirms vairākiem gadiem mājas sāktas celt, bet tā arī nav pabeigtas...Vairāk par šo tēmu lasiet otrdienas, 21.jūlija, «Zemgales Ziņās».

Pievieno komentāru

Komentāri 2

ne no malas

Statistika klusē par to, ka tie, kuri lielos līgumus noslēdza "treknajos gados" aizvien procentē 20% pelņu, kamēr šogad visos "tenderos" iet vaļā dempings uz vella paraušanu.
Kā tas viss beigsies? To neviens īsti nezin. Ļoti iespējams, ka jau redzamajai roku izgriešanai un centieniem jeb kādā veidā iebūvēt izgāztuvēs savāktus pamatu blokus un citas dzelzsbetona būvdetaļas, tāpat iepriekš izbrāķētus materiālus, sekos nemaksāšanas apakšuzņēmējiem un beigu galā - bankroti....

pirms 11 gadiem, 2009.07.22 17:45

Vietējās ziņas