Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Catlaks: Skolēni, skolotāji un vecāki attālināto mācību procesu kopumā novērtē pozitīvi

Skolēni, skolotāji un vecāki kopumā attālināto mācību procesu novērtē kā drīzāk labu vai ļoti labu, trešdien preses konferencē informēja Valsts izglītības satura centra (VISC) vadītājs Guntars Catlaks.

Catlaks informēja par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un "Edurio" veiktās aptaujas datiem, kuri norāda, ka faktiski visas aptaujāto puses kopumā attālināto mācību procesu vērtē pozitīvi. Tā domā 84% skolēnu, gandrīz visi aptaujātie skolotāji un 78% vecāku.

Vienlaikus 54% vecāku aptaujā pauduši, ka ir pārliecināti, ka šajā laikā bērni apguvuši jaunas prasmes un kompetences, savukārt 41% ir drīzāk nepārliecināti par to. 5% vecāku nepavisam netic, ka attālinātās mācības bērniem iemācījušas jaunas prasmes.

Kopumā Catlaks stāstīja, ka skolēnu ieskatā liela loma attālināto mācību procesā bijusi ģimenei - vairāk nekā pusei skolēnu ģimene palīdzējusi mācībās. Vecāki dienā faktiski palīdzējuši vismaz līdz divām stundām dienā, kas ir ļoti daudz, ja ņem vērā, ka vecāki arī strādāja, pauda VISC vadītājs.

Tāpat aptaujas dati liecina, ka lielākoties vecāki palīdzējuši saprast mācību uzdevumus un meklēt informācijas avotus vai dalījās savās zināšanās. Tāpat vecāki palīdzēja bērniem plānot laiku un pildīt uzdevumus, proti, lietas, ko lielākoties klātienē dara skolotāji.

Vienlaikus skolēni, kuriem attālinātais mācību process patika, savās atbildēs norādījuši, ka pozitīvi tiek vērtēta iespēja pašiem plānot savu laiku, mācoties klausīties mūziku un ilgāk pagulēt. Tomēr lielai daļai skolēnu pietrūka skolotāju skaidrojums par mācību vielu, kā arī bija satraukums, ka nespēs patstāvīgi izpildīt uzdoto un pietrūka motivācija.

Aptauja arī atklājusi, ka skolēniem mēdz būt nepietiekams tehnoloģiskais nodrošinājums - skolēniem ir lēns interneta savienojums, nav atbilstošas programmatūras, vebkameras, mikrofona un citu priekšmetu.

Tāpat attālināto mācību problēma bijusi lielā darba slodze. Visas iesaistītās puses krietni vairāk laika pavadījušas pie datora nekā ierasts un skolotāji atzina, ka bieži jutās pārstrādājušies.

Skolotājiem visvairāk laika prasīja jaunu mācību materiālu izstrāde vai pielāgošana, attālinātās atgriezeniskās saites sniegšana skolēniem, skolēnu iesniegto darbu labošana un komunikācija ar skolēniem un viņu vecākiem.

Tomēr Catlaks uzsvēra, ka aptauja vēl turpināsies un tā dos pilnīgāku ainu par mācībām, ko ņemt vērā, plānojot nākamo mācību gadu.

VISC grib turpināt diskusiju par attālināto mācību pieredzi, tamdēļ 8.jūnijā, 9.jūnijā, 16.jūnijā un 17.jūnijā plkst.15 praktiķi, skolēni un vecāki varēs dalīties pieredzē par iespējām un izaicinājumiem šajā mācību posmā.

 Foto: pixabay.com

Pievieno komentāru

Vietējās ziņas