Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Dibināta jauna Artūra un Ērikas Gerhardu stipendija

LLU Attīstības fonds dibinājis pirmo stipendiju, ko piešķirs lauksaimniecības, mežsaimniecības, pārtikas zinātnes un tehnoloģijas, veterinārmedicīnas, lauksaimniecības tehnikas inženierzinātnes vai lauku inženierzinātnes pamatstudiju studentiem, zz.lv uzzināja LLU.

Kā informē LLU Attīstības fonda valdes locekle Evita Zabothene, stipendiju katru studiju gadu piešķirs vienam 1.kursa studentam, lai viņš uzsāktu un sekmīgi iegūtu augstāko izglītību LLU. Stipendiju maksās visu studiju laiku ar nosacījumu, ka students sekmīgi nokārto visus pārbaudījumus. Plašāka informācija par iespējām pieteikties būs pieejama 2010.gada janvārī.Stipendiju iedibinājis Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV) dzīvojošais latvietis Artūrs Gerhards.A.Gerhards dzimis 1926.gada 17.jūnijā Vecgulbenes pagastā. Tēvs bija «Samiņu Cepļa» saimnieks, tā bija liela lauku saimniecība, kurā atradās arī ķieģeļu un cauruļu ceplis. Galvenais ienākumu avots ģimenē bija ceplī ražotās meliorācijas caurules un ķieģeļi, kas tika pārdoti. Artūrs pats strādāja cauruļu ražošanā jau no 13 gadu vecuma. Pēc padomju armijas ienākšanas Latvijā «Samiņu Cepļa» Gerhardu ģimene vēl varēja palikt savās mājās, bet viņi vairs nebija saimnieki. Savukārt pēc vācu armijas ienākšanas Latvijā saimnieki atguva savu statusu, bet nevarēja vairs strādāt agrākajā apjomā, jo nedrīkstēja algot darbaspēku. Turklāt Artūru jau 16 gadu vecumā iesauca vācu armijā, taču neierodoties iesaukšanas punktā, tika atzīts par dezertieri.1944.gadā Gerhardu ģimene evakuējās. Bēgļu gaitas bija smagas, kājām ejot caur mežiem un slēpjoties Artūra ģimene nonāca pie radiem Kurzemē, pēc tam latviešu bēgļu nometnē Altgargē, Vācijā.Artūrs atbrīvojās no dezertiera statusa un kļuva par vācu armijas karavīru. Kopā ar savu armijas daļu Artūrs nokļūst Beļģijā. Tur viņus saņēma gūstā ASV karavīri. Bija 1945.gada maijs, Artūram bija tikai 17 gadu. Viņš nonāca ASV gūstā kā ienaidnieka armijas karavīrs, kur bija līdz pat 1946.gada aprīlim, kad beidzot izdevās nokļūt Vācijas nometnē pie savējiem. 1949.gadā Gerhardu ģimene nonāca ASV.1978.gadā Artūrs apprecējās ar Ēriku, kas dzimusi Alūksnē. 2004.gada Ziemassvētkos Ērika aizgāja mūžībā.Artūrs un Ērika gribētu dalīties ar to, ko paši smagi strādājot ieguvuši. Garais dzīves ceļš izveidojis viņus par stipriem cilvēkiem, kas vēlas palīdzēt citiem. Darba tikums un mīlestība uz Latviju ir rādījusi ceļu un devusi gaismu idejai par Artūra un Ērikas Gerhardu stipendijas fondu.Fonds dibināts ar mērķi palīdzēt Latvijas studentiem, kas vēlas dzīvē sasniegt savus mērķus un palīdzēt atkal radīt Latvijas laukus tādus, kādiem tiem vajadzētu būt. Artūrs un Ērika vēlas, lai stipendiātiem dzīvē nebūtu tik nepanesami smagi, kā bija viņiem pašiem un viņu paaudzei.«Lai izdodas atrast savu vietu dzīvē un palīdzēt savai zemei Latvijai un tās cilvēkiem!» novēl ziedotāji saviem nākamajiem stipendiātiem.LLU Attīstības fonds un augstskola pateicas A.Gerhardam un A.Gerharda fonda pārraudzītājiem Ingunai un Pēterim Ozoliem no ASV.

Pievieno komentāru

Vietējās ziņas