Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

“Fortum” kurtuvē šķeldai pievienos šķirotos atkritumus 7

Kopš 2013. gada Jelgavā, Rūpniecības ielā 73A, darbojas Somijas enerģētikas uzņēmuma “Fortum” biomasas koģenerācijas stacija, kas ir lielākā šāda veida ražotne Latvijā. Tajā saražotais siltums tiek piegādāts 16 000 Jelgavas mājsaimniecību un 172 juridiskajiem klientiem – uzņēmumiem un iestādēm.  Par to, kādas ir “Fortum” nākotnes ieceres attiecībā uz biomasas koģenerācijas staciju, lūdzām uz sarunu SIA “Fortum Latvia” valdes locekli un biomasas koģenerācijas stacijas vadītāju Ingu Kaprānu.   

– “Fortum” biomasas koģenerācijas stacijā Jelgavā galvenokārt izmanto šķeldu, kas ir atjaunojamais resurss. Dabasgāzi, kas Jelgavā bija galvenais kurināmais līdz 2013. gadam un saistās ar ekonomisko un zināmā mērā arī politisko atkarību no Krievijas, šobrīd pilsētas centralizētajā siltumapgādē izmanto visai maz. Kāds ir dabasgāzes procents “Fortum Jelgava” kurināmā bilancē?  
Dabasgāzes patēriņa apjoms Jelgavas centralizētajā siltumapgādē ir sarucis līdz minimumam (apmēram 10 procenti no kurināmā īpatsvara), un tādu to ir plānots saglabāt. Tagad vasarā, kad koģenerācijas stacijā tiek veikti ikgadējie remonta un iekārtu apkopes darbi un pilsētā siltumenerģija nepieciešama vienīgi karstā ūdens sagatavošanai, mēs siltumenerģijas ražošanai izmantojam dabasgāzes katlumājas. Siltumenerģijas patēriņš Jelgavā pašlaik ir četri līdz seši megavati stundā. Salīdzinājumam jāpaskaidro, ka ziemā, apkures sezonā, tas sasniedz 60–70 megavatu. Šogad mums izdevās būtiski samazināt kurināmā patēriņu mūsu biomasas koģenerācijas stacijā, jo darbu sāka pērn uzbūvētā siltumenerģijas akumulācijas tvertne, ar kuras palīdzību tiek sabalansēts enerģijas patēriņš dažādās diennakts stundās. 
Plānojam, ka dabasgāzi kā kurināmo turpināsim izmantot atsevišķās gāzes katlumājās. 

– Koģenerācijas stacija ražo ne tikai siltumu, bet arī elektrību. Kā tiek sadalītas šīs divas jomas? 
Siltuma ražošana un pārvade ir mūsu prioritāte. Taču elektrības ražošana sekmē racionālāku mūsu saražotās enerģijas izmantošanu un palīdz saglabāt konkurētspējīgu siltumenerģijas cenu klientiem.   

Visu rakstu lasiet 9.jūlija “Zemgales Ziņās”

Foto: Gaitis Grūtups

Pievieno komentāru

Komentāri 7

Kroplis

O jā un tagad visas ielas būs ar degošiem atkritumiem takš pieliekat vismas kādu filtru vai smalku režģi, vai smalcinātāju. Apnicis takš dzīvot degošos atkritumos. Fuj kauns par pilsētu rietumos tā nedara

pirms 3 mēnešiem, 2020.07.12 11:28

ant

un mēs maksāsim 3 x
Nopērkot produktu
Maksājot par atkritumiem
un tagad vel par sadedzināšanu

nice

pirms 2 mēnešiem, 2020.07.13 09:04

@

Uzskatu, ka ir vērtīgi sadedzināt dabīgas izcelsmes atkritumus, nevis veidot atkritumu kalnus. Tā ir ekonomija un atbalstāma iecere.

pirms 2 mēnešiem, 2020.07.13 11:54

ant

Dabīgas izcelsmes atkritumus nav jādedzina, tie noārdās dabīgā procesā.
/jādedzina tikai tad kad dabīgam klāt piešauj kādu ķīmiju.

pirms 2 mēnešiem, 2020.07.13 15:07

Apkures tarifi augs,tāpat kā atkritumu maksas palielinās.

pirms 2 mēnešiem, 2020.07.13 15:57

to ant

Ja koku, kas ir dabīgas izcelsmes, dedzina, jo vajag siltumu, pretējā gadījumā to atstātu mežā, tad kāpēc papīru utt. nedrīkst dedzināt, bet jāgaida, kamēr sadalās? No sadalīšanās jau siltums nerodās... Varbūt nesaprotu to dabīgās sadalīšanās vērtību..

pirms 2 mēnešiem, 2020.07.13 21:52

Vietējās ziņas