Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

FOTO: Muzeju nakts strēlnieku kauju vietās

Aptuveni tūkstoš valgundiešu, rīdzinieku, jelgavnieku, dobelnieku un citu tuvākās apkaimes iedzīvotāju par savu Muzeju nakts mērķi bija izvēlējušies Latviešu strēlnieku Ziemassvētku kauju muzeju Mangaļos un Ložmetējkalnu.

Ložmetējkalna pakājē uzdarbojās Cūkmens, proti, akciju sabiedrības «Latvijas valsts meži» te izvērsa sabiedrisko aktivitāšu programmu «Mammadaba». Katrs atbraucējs, sevišķi jau bērni, tika mudināti pēc svilpes signāla no dažu soļu attāluma lidināt atkritumu maisos saplacinātas pudeles, vecas baterijas un citus atkritumus. Turpat blakus varēja risināt atjautības uzdevumus. Piemēram, jautājums: «Cik vecs ir šis mežs?» Atbilde: «Jaunāks par 93 gadiem.» Ziemassvētku kauju laikā 1916.gadā šeit taču meža nebija. Meža darbiniece Līga Zute - Abizāre demonstrēja, kā, veicot nelielu urbumu, koka vecumu mēra mežsargs. Vērīgākie pētnieki varēja izskaitīt 67 gadskārtas.Mangaļos Latvijas Kara muzejs bija sarūpējis plašu programmu, kas sakās ar Tērvetes amatierteātra joku lugām - R. Blaumaņi «Trīnes grēkus» un J.Palēviča «Preilenīti» - un beidzās ar vareno Liepājas jūras spēku orķestra pusnakts koncertu. Veco kara laika atmosfēru bija ieradušies uzjundīt Latvijā labi pazīstamie tehnikas kolekcionāri jelgavnieki Leons Kesmins un Alfrēds Zamockis, kurš bija atvedis līdzi 1925.gada beļģu sporta motociklu «FN», kas sākumā stāvēja kā apskates eksponāts. Taču, tuvojoties pusnaktij, pēc skatītāju vēlēšanās tika sadabūts benzīns, un iedziedājās motors. Tas radīja sajūsmu.L.Kesmins par savu «polutorku» «GAZ MM» (1938.gada modelis) stāstīja, ka tā ir daudz filmējusies. Arī šī mašīna darbojās un klātesošajiem radīja daudz jautājumu. Pasākuma beigās sanāca vesels bariņš «nakšņotāju», lai «polutorku» no pļaviņas izstumtu līdz ceļa.Tuvējās Kalnciema vidusskolas vēstures skolotājs Alvils Apsītis sacīja, ka viņu visvairāk šajā pasākumā iespaidoja diskā ierunātās karavīru vēstules, ko interesenti varēja noklausīties Mangaļu šķūnī. «Protams, svarīgi ir vēstures fakti, taču karavīru privātā dzīve, teksti, kas no frontes rakstīti tuviniekiem, liek izjust kara laiku līdz sirds dziļumiem.» Vēl našņotājiem tika piedāvātas veiklības stafetes, divu un četru kilometru gari izlūkgājieni. Zigmārs Zaķis no Cenām kopā ar draugiem Mangaļos bija ieradies ar velosipēdu. «Braucot pa meža ceļiem, no Dalbes stacijas līdz šejienei ir tieši 21 kilometrs - velosipēdam ļoti piemērota distance,» stāstīja muzeja apmeklētājs. Kara muzeja direktore Aija Fleija secināja, ka filiālē Mangaļos muzeju nakts sanāk krietni nopietnāka, nekā Vecrīgā Pulvertornī, kur pirms pieciem gadiem pirmajā Latvijā rīkotāja muzeju naktī apmeklētāju skaits sasniedza 12 tūkstošus.«Vērtība jau nav apmeklētāju daudzumā, bet izziņas kvalitātē,» sprieda direktore.

Pievieno komentāru

Vietējās ziņas